Konya un YHT

Mēs domājām, ka dosimies uz Koniju, neinformējot Mustafa Deresal, un lūgsim viņa palīdzību, tāpēc atbildējām uz tālruni un izteicām savu situāciju. Deresal kungs par mums rūpējās ar savu ierasto laipnību un draudzīgumu un uzticēja mūs mūsu brālim Abdullah. Tā kā mūsu tikšanās Konijā bija pēcpusdienā, mēs nopirkām vilciena biļetes, lai ierastos tajā laikā. Svarīga detaļa šeit ir tāda, ka mēs ar İbrahim braucam ar YHT "pirmo reizi". Līdz tai dienai visi brauca ar YHT, bet mēs nekad ar to nebijām braukuši.
Izlasot raksta nosaukumu, jūs, iespējams, domājat "Konya un YHT", bet ko dara Mustafa Deresal?
Ah... Aaaaah... Nejautājiet, kas ar mani notika, ļaujiet man jums pastāstīt...
Mums ir bizness Konijā, mēs dosimies uz turieni. Ja mēs braucam ar savu privāto automašīnu, ir YHT (ātrvilciens), un mēs varam viegli ceļot 1 stundā un 45 minūtēs, kāda ir vajadzība, vai ne? Tā mēs nolēmām, devāmies un nopirkām biļeti turp un atpakaļ...
Mēs domājām, ka dosimies uz Koniju, neinformējot Mustafa Deresal, un lūgsim viņa palīdzību, tāpēc atbildējām uz tālruni un izteicām savu situāciju. Deresal kungs par mums rūpējās ar savu ierasto laipnību un draudzīgumu un uzticēja mūs mūsu brālim Abdullah. Tā kā mūsu tikšanās Konijā bija pēcpusdienā, mēs nopirkām vilciena biļetes, lai ierastos tajā laikā. Svarīga detaļa šeit ir tāda, ka mēs ar İbrahim braucam ar YHT "pirmo reizi". Līdz tai dienai visi brauca ar YHT, bet mēs nekad ar to nebijām braukuši.
Mēs īsti nesapratām, kā mēs to izdarījām, bet mēs ar Ibrahimu ieradāmies stacijā 1 stundu pirms atiešanas laika. Mēs gaidījām, un, kad pienāca laiks, iekāpām vilcienā un ieņēmām savas vietas. Tā ir ērta un skaista fūre, bet sēdekļi, kuros sēžam, ir pretēji mūsu braukšanas virzienam. Šeit sākās mana pirmā panika, es teicu: "Nu, Ibrahim, es nevaru iet pretējā virzienā, man ir reibonis, ko mēs darīsim, vai mēs nevaram mainīties vietām?" (Tad aizmugures rati bija tukši, mēs devāmies uz vidu, apsēdāmies un uzlabojāmies)
"Brāli," sacīja Ibrahims, "Viņi jau teica, ka nav vietas, pērkot biļetes, bet mūsu izbraukšana bija ekonomiska un atgriešanās bija eleganta..." Jā, mūsu biļete turp ir 20 liras, mūsu biļete atpakaļ ir 25 liras...
Es teicu Ibrahimam: "Nu, Ibo... Ja būtu piecu liru starpība, jums vajadzēja padarīt mūsu izbraukšanu elegantāku..." Lai nu kā, vilciens aizbrauca, un mēs devāmies pretējā virzienā uz Koniju. Tikmēr mēs skatāmies uz ekrānu, kas rāda vilciena ātrumu. Turpinot ceļu, domājot, ka vēl nevaram izbraukt no Ankaras, pabraucām garām Temelli un vilcienā nebija nekāda paātrinājuma. Es biju neizpratnē un jautāju: "Ibo... Šis vilciens nesasniedza ātrumu, ar kuru mēs braucām ar automašīnu, kā tas ir ātrvilciens?" Ibrahims teica: "Es nezinu, šī ir mana pirmā reize, kad braucu ar tevi."
Ik pa laikam apstājas, tad kustas, bet nevar paātrināties... Tad vilciens kaut kur apstājās, nezinām kur, iekāpām pirmie... Kamēr gaidījām kādas desmit minūtes, vilciens pazuda elektrība, izslēdzās tā ekrāni, un izskanēja paziņojums... "Mūsu ierašanās Konijā kavēsies." Atvainojamies mūsu pasažieriem..."
Ej... Kamēr saimnieces kundze man gāja garām, es jautāju: "Meitene... Mums ir norunātas tikšanās, cik mēs kavēsimies?" "Divdesmit divdesmit piecas minūtes vai vairāk. Vilciens nevar dabūt elektrību...
Ziniet, cilvēki aizdedzina svecītes nabagiem un saka, ka agri vai vēlu uzlec saule, mums bija līdzīgi, mēs nolēmām braukt ātrāk, vilcienam atslēdza elektrību, vai tas ir labi? Rezultātā Konijā ieradāmies ar 25 minūšu nokavēšanos.Mūsu brālis Abdulla paņēma no stacijas, pabeidzām darbu, paēdinājām un ieradāmies pie brāļa Abdullah un Mustafa Deresal.
Kā jau rakstīju iepriekš, mēs devāmies uz Koniju vienā Eidā, un mūsu brālis Mustafa Deresals bija aizvēris visus restorānus, lai mēs nomirtu badā... Ar brāļa Abdullas pūlēm atradām atvērtu restorānu un remdējām izsalkumu... Vai tieši tad, kad par šiem domāju, man galvā nevajadzētu iedegties AKP nepiederošajai spuldzītei?
"Dārgais Deresal" Es sāku runāt un teicu: "Nāc, jūs likāt slēgt restorānus Eid laikā un pēc tam aizbildinājāties, sakot: "Brāli... Tas tiks slēgts pirmajā Eid dienā, cilvēki upurēs dzīvniekus. utt.', kāpēc tu atslēdz elektrību savam vilcienam, brāli?
Mūsu atgriešanās ir kārtējais piedzīvojums, vienīgais labais, ka šoreiz vilciena ātrums pieauga līdz 260 stundā... It kā nepietika ar to, ka mīļais Deresal atslēdza vilcienam elektrību, mēs zaudējām laika izjūtu. ar tēju, kafiju, sarunām utt., gandrīz lika mums nokavēt vilcienu. Atkal mūsu brālis Abdullah nāca palīgā un mēs bijām pēdējie, kas iekāpām vilcienā... Bet sēdeklis, kurā sēdējām, atkal bija atmuguriski un šoreiz vilcienā nebija vietas. Es aizvēru acis un mēģināju gulēt, lai nebūtu sarūgtināts... Kad atkal došos uz Koniju, protams, es vēlreiz piezvanīšu Mustafa Deresal kungam... bet šoreiz es viņu brīdināšu no plkst. sākumā un saki: "Paskaties, brāli... Nespēlējies ar vilciena elektrību, nesūti instrukcijas restorāniem, labi?"
Tagad es gandrīz dzirdu, ko tu saki... "Ak, brāl, nesauc Mustafa Deresalı, kad dodaties uz Koniju..."
Vai tas ir iespējams?... Konija man nebūtu iespējama bez Mustafa Deresal... Es izmisīgi piezvanīšu, bet turpmāk kaulēšos no sākuma... Ak... Starp citu, aizmirsu... Arī mūsu atgriešanās biļete bija ekonomiska, mēs varējām Nesaprotu, kāpēc bija par 5 lirām vairāk...

Avots: http://www.retailturkiye.com