Artvina Hopas osta vēlas dzelzceļu: Hopas ostas operāciju vadītājs Meriç Burçin Özer paziņoja, ka HES un būvniecības projekti Melnās jūras austrumu reģionā ir jānovērtē labi. Özer norādīja, ka tirdzniecība pēdējos gados ir pārgājusi uz austrumiem, un sacīja: “Pēdējo divu gadu laikā esam sasnieguši nopietnus ieguvumus konkurences un klientu ziņā gan starptautiskā, gan Turcijas iekšienē. "Starp pagājušo gadu un šo gadu ir tonnāžas pieaugums par 50 procentiem," viņš teica.
Paužot, ka tranzīta izmantošanas mērķis ir svarīgs eksportam vai importam, kas ražots Melnās jūras austrumu reģionā, Özers sacīja: “Ir veikti pētījumi par to, kā mēs varam iekļauties daudzos reģionos kā tranzīts atrašanās vietas ziņā. Šīs preces Hopas ostā izkrauja kuģi no Tālajiem Austrumiem un Aizokeāna valstīm, ar mūsu pašu līdzekļiem iekrauja kuģos un nogādāja Turkmenistānā, kurai ir Kaspijas jūras piekraste. Ja vien nav dzelzceļa projektu, jūsu izredzes konkurēt ir zināmā mērā ierobežotas. Katrā posmā mūsu klienti vispirms jautā, vai ostā ir dzelzceļa savienojums. "Mēs gatavojam atbildi, jo esam pie tā pieraduši," viņš teica.
“MŪSU REĢIONS IR ATTĪSTĪBAI ATVĒRTS REĢIONS”
Atzīmējot, ka tās konkurē arī ar tādu valstu ostām kā Ukraina, Gruzija, Krievija un Rumānija, Özers sacīja:
“Es nedomāju, ka Hopas ostā ir cita osta ar īpašu ostas statusu Turcijā ar mazutu, slēgtām noliktavām un graudu tvertnēm. Batumi ir ļoti tuvu mums, bet mūsu mērķis ir pārkraut 1 miljonu Batumi, 5 miljonus tonnu un Batumi — 8 miljonus tonnu. Vienīgais loģiskais tonnāžu atšķirības izskaidrojums ir tas, ka tas darbojas kā logs ar Batumi un dzelzceļa savienojumu. Sākām strādāt pie nodarbinātības, ko Hopa-Batumi dzelzceļa analīze dos reģionam, un iespējām un iespējām pretī slodzēm, ko tā nesīs. Tie ir darbi ar garām projekcijām. Mūsu reģions ir attīstībai atvērts reģions. Šī ir drošākā zona peldošai tirdzniecībai. To cenšamies izskaidrot arī saviem klientiem. Mēs konkurējam ar ļoti mazu konkurenci ne tikai Turcijas iekšienē, bet arī starptautiskā mērogā ar tādām ostām kā Ukraina, Gruzija, Krievija un Rumānija. Vissmagāk mūs skar dzelzceļa trūkums. "Lai gan mēs zinām, ka esam daudz labāki citos jautājumos pieredzes, apmācības, aprīkojuma un pielietojuma ziņā, ja runājam par konkurenci, priekšroka var būt dzelzceļa savienojums."
Avots: Media 73
Esi pirmais, kas komentē