gigants sagaida konkursus Turcijas transporta jomā

gigants sagaida konkursus Turcijas transporta jomā: jaunus transporta projektus, un jaunais gads iesāks ar konkursu. 2016. gadā sāksies vairāki mega transporta projekti.

Mēs gatavojamies nonākt jaunajā gadā. Jaunais gads nozīmē arī jaunas cerības, jaunas cerības un jaunas darbavietas. Ekonomiski jaunās cerības visās Turcijas. Transporta projekti ir vadošie projekti. Turcija transporta projektiem bloķēta stāvoklī.

Saskaņā ar Hülya Genç Sertkaya ziņām žurnālā Para, kamēr Stambulā atdzīvojas Jaunās lidostas projekts, kas ir kandidāts kļūt par lielāko lidostas bāzi pasaulē ar 150 miljonu pasažieru ietilpību, no otras puses, trīsstāvu Büyük Istanbul Stambula aptver šoseju un metro krustojumus kā vienu tuneli zem Bosfora Tuneļa projekts ir sasniedzis Augstās plānošanas padomes apstiprināšanas posmu. Tā mērķis ir sešu mēnešu laikā sagatavot nepieciešamos juridiskos noteikumus Kanal Istanbul projektam, kas ir iekļauts valdības programmā. Turcijas ceļš ziemeļos uz dienvidiem, lai papildinātu galveno asi, kas savieno austrumus ar rietumiem, ir sagaidāms, ka dzelzceļš tiks pabeigts ievērojami ātrgaitas vilcienu līnijā.

3 stāvu tunelīšu apgabals YPK

Paredzams, ka Augstas plānošanas padomes (YPK) lēmums par 3 stāvu tuneļa projektu, kas Stambulā tiks būvēts ar BOT modeli. Tiek lēsts, ka tuneli divreiz zem Bosfora šauruma uzbūvē, tiek lēsts, ka 6.5 ​​miljoni cilvēku dienā izmantos tuneli, kas ir pirmais pasaulē, kas vienā braucienā aptver šosejas un metro pārejas un ir veidots ar trim stāviem. Pēc valdes lēmuma projektam var piedāvāt konkursu ar BOT modeli. Projektā trīsstāvu tuneļa posma diametrs būs 16.8 metri, jūras virsmas dziļums ir 110 metri, ūdens dziļums reģionā, kur tas šķērso, ir 60–65 metri, bet trīsstāvu posma garums, kurā metro un šoseja atrodas kopā, būs 6.5 kilometri.

TRANZĪTA OSTAS PAMATS

Lai nodrošinātu, ka trīs lielās jūras Turcijas piekrastes reģionos ir liela apjoma ostas iekārtu tranzīta ostas bāzes, lai nodrošinātu, ka trīs galveno ostu būvniecība ir darba kārtībā. Paredzēts samazināt satiksmes slodzi uz līča un šauruma tiltiem, uzbūvējot vismaz divus Ro-Ro termināļus uz ziemeļu-dienvidu ass Marmora jūrā. Tiks veikti arī pasākumi, lai Stambulas ostu pārveidotu par galveno kruīza kuģu pasažieru apmaiņas ostu.
Mersinas konteineru osta Turcijā, Vidusāzijas Turcijas republikās un kalpos kā galvenā osta Vidusjūras reģionā, atverot citas valstis šajā reģionā. Ar Vides un mežsaimniecības ministrijas 25. gada 2010. augusta lēmumu, kas numurēts ar 1970. gadu, attiecībā uz projektu tika pieņemts lēmums “Ietekmes uz vidi novērtējums ir pozitīvs”. Tiek turpināti 1/1000 mēroga ieviešanas attīstības plāna pētījumi. Kopējā galīgā jauda būs 12.8 miljoni TE-U gadā.

MECIDIYEKOY MAHMUTBEY

Līventa-Hisarüstü līnija Stambulā tika nodota ekspluatācijā 19. gada 2015. aprīlī. Līnija starp Sanayi-Seyrantepe, kuras daļēja pagaidu pieņemšana tika veikta 10. gada 2015. septembrī, ar pasažieriem sāka darboties 11. gada 2015. septembrī.
Üsküdar-Ümraniye-Dudullu, Kartal-Kaynarca, Kabataş-Mecidiyeköy-Mahmutbey projektus īsteno Stambulas galvaspilsētas pašvaldība.

ORTANIZĒJOŠAIS KANĀLS ISTANBUL

Stambulas Kanal, kuru prezidents Redžeps Tajips Erdogans ieviesa kā traku projektu, kad viņš bija premjerministrs, ir arī valdības darba kārtībā. Juridiskie pasākumi projektam tiks veikti līdz 21. gada 2016. jūnijam. Šķēršļi projekta realizēšanai ar BOT modeli tiks pārvarēti ar attiecīgajā likumā paredzētajiem noteikumiem. Darbu veiks Vides un urbanizācijas ministrija, Attīstības ministrija un Valsts kases sekretariāts.

DZELZCEĻU SISTĒMAS PROJEKTI

Strauji turpināsies investīcijas dzelzceļa sistēmā, īpaši Stambulā. Starp šiem ieguldījumiem ir Tandoğan-Keçiören dzelzceļa sistēmas projekts Ankarā un AKM-Gar-Kızılay dzelzceļa sistēmas projekts. Piedāvājumi tika saņemti 17. gada 2015. decembrī konkursam par elektromehāniskajām sistēmām Ankaras Tandoğan-Keçiören dzelzceļa sistēmas līnijas projektā. Tandoğan-Keçiören līniju paredzēts nodot ekspluatācijā 2016. gadā. AKM-Gar-Red Crescent projektā Keçiören metro tiks savienots ar Kızılay un YHT staciju ar 3.5 km garu līniju, kas sastāv no trim stacijām. Pēc tam, kad būs pabeigti protokola darbi ar Ankaras metropoles pašvaldību, tiks iesniegts iesniegums Attīstības ministrijai.
Bakırköy-Kirazlı, Kaynarca-Sabiha Gökçen dzelzceļa sistēmas investīcijas sastāv no astoņām stacijām, kuru garums ir 8.9 km. Metro līnijas līgums tika parakstīts 3 martā 2015 un 13 March 2015 tika piegādāts uz vietas un darbi sākti. Termiņš ir 15 jūnijs 2018.

ANTĀLIJAS LIDOSTA - EXPO

Pieejamais 1. posms, kas paredzēts kā integrēta tramvaja līnijas plānotais projekts Eiropas 14. vietai, Antālijas pilsētas centram, Turcijas otrajam pasažieru satiksmei uz Antālijas lidostu, nodrošinās 8 miljonus apmeklētāju, kurus paredzēts sagaidīt no EXPO 2016 vienmērīgas savienojamības. Vietne tika piegādāta 17. gada 2014. septembrī, un darbi tika uzsākti, savukārt līguma termiņš tika noteikts 450 dienas. Plānots, ka EXPO sasniegs līniju 23. gada 2016. aprīlī.
198 projekti, 48 miljardu dolāru investīcijas ...
Saskaņā ar Attīstības ministrijas datiem investīciju apjoms publiskās un privātās partnerības (COD) projektos gadu gaitā ir sasniedzis 47 miljardus 967 miljonus 495 tūkstošus dolāru un projektu skaits ir sasniedzis 198. Projekta kopējās summas līgums tika noteikts kā 115 miljardi 424 miljoni dolāru. Saskaņā ar Attīstības ministrijas datiem, kas attiecas uz laika posmu no 1986. līdz 2015. gadam lielākajā daļā Turcijas lidostu un maģistrāļu, projektā tas tika piemērots publiskā un privātā sektora sadarbībai. Veselības aprūpes iestādes un enerģijas ražošanas iekārtas sekoja šīm nozarēm. Laika posmā no 1986. līdz 20015. gadam tas sasniedza 11 miljardus 605 miljonus dolāru COD projektu ieguldījumos lidostu ieguldījumos, 9 miljardus 870 miljonus dolāru investīcijās veselības aprūpes iestādēs un 6 miljardus 867 miljonus dolāru enerģijas ražošanas iekārtās. Analizējot investīciju apjomus pa gadiem, COD projekti 2013. gadā piesaistīja uzmanību ar investīciju apjomu aptuveni 22 miljardi dolāru. Investīciju summa tika noteikta kā 2014 miljardi 2 miljoni dolāru 440. gadā un 2015 miljoni dolāru 316. gadā. Analizējot sadalījumu pa modeļiem, pirmajā vietā bija būvēšanas, darbības un pārsūtīšanas modelis ar līguma lielumu 72.4 miljardi dolāru, kam seko darbības tiesību nodošana ar līguma lielumu 29.1 miljards dolāru.