Turcijas transporta un loģistikas nozarē no lielākajiem profesionālo organizāciju starptautiskā transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēju asociācija priekšsēdētājs Emre Eldener http://www.yesillojistikciler.com’dan Viņš pastāstīja Şenel Özdemir par nozares ievērojamajām problēmām. UTIKAD prezidents Eldeners loģistikas un transporta nozares darba kārtībā uzskaitīja sekojošus jautājumus: TIR rindas Kapıkulē, tranzīta kravu fiziskā kontrole, CIF pielietojums gaisa kravās, TIO regula, Stambulas lidosta, noliktavas, importa kravas, loģistikas veiktspējas indekss. ..
KRAVAS AUTOMAŠĪNU RINDAS IETEKM VISUS, KAS NODARBOJAS AR ĀRĒJO TIRDZNIECĪBU
Kādi, jūsuprāt, ir 5 svarīgi jautājumi, kas mūsdienās izceļas Turcijas loģistikas nozarē?
Pirmais numurs; aizsprostojumi eksporta muitā. Gaidīšana līdz divām dienām, īpaši Kapıkulē, vienā no lielākajām sauszemes muitas iestādēm pasaulē, negatīvi ietekmē ne tikai loģistikas nozari, bet arī visus eksportētājus, citiem vārdiem sakot, visus, kas nodarbojas ar ārējo tirdzniecību. Nesen ar mašīnu devos uz Bulgāriju. Negativitāti šajā jautājumā var sajust, redzot TIR rindu līdz 15 kilometriem, sākot no Edirnes centra un sniedzoties līdz Kapıkulei. Tas pats notiek Bulgārijas pusē. Citiem vārdiem sakot, arī mūsu transportlīdzekļu imports kavējas. Ja kravas automašīnas vadītājs divreiz piedzīvo šo pieredzi, viņš var pamest profesiju. Patiešām, starptautiskajos pārvadājumos ir nopietna problēma atrast autovadītājus, kas jaunāki par 35 gadiem. Šī problēma ir jāatrisina. Jo, ja mēs saīsināsim tranzīta laikus, mēs padarīsim Turciju daudz konkurētspējīgāku piegāžu ziņā. Gaidīšana pie robežvārtiem aizkavē sūtījumus un padara tos dārgus. Mēs strādājam kopā ar Starptautisko pārvadātāju asociāciju (UND) šajā jautājumā. Jebkurā gadījumā ir jārīkojas vienā balsī. Taču mēs kā UTIKAD šo jautājumu iekļāvām darba kārtībā visaugstākajā līmenī pirms viceprezidenta Fuata Oktay, ņemot vērā, ka tas skar 4-5 ministrijas un ka tagad tas ir pārministriju jautājums. Mēs pārsūtījām viņam failu par šo tēmu un izskaidrojām to ar piemēriem. Pat ja šis jautājums nākotnē netiks pilnībā atrisināts, mēs uzskatām, ka tiks sperts pozitīvs ceļš.
Vai jūs domājat, ka iemesls garajām kravas automašīnu rindām Kapıkulē ir Turcija vai Bulgārija?
Manuprāt, šī problēma izriet no abu pušu problēmām. Rindas uz beznodokļu dīzeļdegvielas iegādi, muitas procedūru veikšanas laiks, varbūt nepietiekamais sūkņu skaits, papildu drošības pasākumu veikšana nesenās bēgļu problēmas dēļ un tamlīdzīgi jautājumi... Visos manis minētajos procesos IeM. Lietas, Satiksmes ministrija, Tirdzniecības ministrija, Zemkopības un Vides ministrija.Daudzām dažādām ministrijām, piemēram, Ārlietu ministrijai, ir savas darba jomas. Lai šeit atrisinātu problēmu, ne tikai Turcijas, bet arī Bulgārijas pusei ir jādara tāds pats darbs. Pagājušā gada decembrī Sabanci universitāte veica pētījumus par šo tēmu, izmantojot daudzas dažādas simulācijas. Mēs tos dalījāmies arī ar varas iestādēm.
Vai, jūsuprāt, kravas automašīnu rindas ietekmēs arī investīcijas?
Šī problēma var pat ietekmēt investoru ieguldījumus Turcijā. Jo investors, kurš redz, ka nespēs noturēt piegādes laiku detaļai, ko šeit saražos līdz vietai Eiropā, var izvēlēties investēt Balkānos, nevis Turcijā.
TRANZĪTA KRAVU FIZISKĀ KONTROLE
Turpinot, kādi citi jautājumi ir jūsu darba kārtībā?
Mūsu otrā tēma ir tranzīta sūtījumi caur Turkiye. Kopumā precēm ir fiziskas kontroles prasība gan ostās, gan tranzītā pa osta+ceļš vai šoseja+ceļš. Proti, lai arī ienākošās preces atrodas tranzītā, tas ir, nekad neienāks Turcijā, tās fiziski pārbauda muita. Mēs domājam, ka, ja nav paziņojuma, labāk būtu veikt pārbaudes tikai uz dokumentālā pamata. Tā kā preces Turcijā neienāks un preču fiziskā kontrole nozīmē procesu kavēšanos. Jo muitniekiem šis darbs ir jādara pašiem. Ar šīm lietām jātiek galā arī jau tā ierobežotajam muitas darbinieku skaitam, kas aizkavē mūsu darījumus pie mūsu eksporta vārtiem. Turklāt, tā kā tas rada izmaksu neizdevīgumu, tas nozīmē, ka Turcijas ostas vai muita tiks mazāk izmantotas tranzīta pārvadājumos visā pasaulē. Varbūt tāpēc mēs zaudējam uzņēmējdarbību Grieķijas Pirejas ostai un Ēģiptes Port Said ostai. Tomēr mēs varam viegli veikt šos tranzītus ar kuģu īpašniekiem Mersinā vai Izmirā. Savukārt muitai eksporta pusē ir plāns strādāt 3 maiņās. Mēs domājam, ka tas stāsies spēkā īsā laikā un būs ļoti izdevīgi. Mēs cenšamies novērst šķēršļus eksportam.
“STAMBULAS LIDOSTA MUMS IESPĒS CITAS IESPĒJAS”
Mūsu trešā tēma ir pāreja uz jauno lidostu. Lai gan atklāšana notiks 29. oktobrī, faktiskā pāreja notiks 31. decembrī. 31. decembris jau pavisam drīz skars UTIKAD biedrus. Jo mums kā UTIKAD ir biedru struktūra, kas apkalpo gandrīz visu gaisa kravu satiksmi Turcijā, iespējams, 95–96 procentus. Šī iemesla dēļ mēs tieši un individuāli sazināmies gan ar İGA, gan aviokompānijām. Tika uzbūvēta jauna kravu aģentūras ēka. Sākta zemes piešķiršana un tiek slēgti līgumi. Līdz gada beigām aģentūras sāks veikt savas darbības ar saviem darbiniekiem birojos, kurus tās īrē. Stambulas lidosta mums dos arī citas iespējas. Pirmkārt, šobrīd Ataturka lidostā trūkst laika nišu; Citiem vārdiem sakot, jaunus lidojumus nevar atļaut, jo lidosta strādā ar maksimālo jaudu. Līdz ar Stambulas lidostas nodošanu ekspluatācijā tiks meklētas telpas un laika nišu iespējas. Savstarpīguma principa dēļ aviokompānijām, kuras vēlas lidot uz Turciju, tiks piedāvātas sēdvietu un laika nišu iespējas. Piemēram, Turcijas aviokompānijām tiks dota iespēja lidot uz daudz vairāk galamērķiem un biežāk uz Ķīnu. Šī jaunā lidosta palielinās piedāvājumu, un līdz ar šo piedāvājumu palielināsies konkurence ar jaunām aviokompānijām, kas lido uz Turciju. Domāju, ka tas atspoguļosies cenās un servisā. Tātad importētāji un eksportētāji no tā noteikti iegūs vidējā termiņā. Protams, laiks rādīs, bet tādas ir mūsu prognozes.
Mūsu ceturtā tēma; Turcijā ir gandrīz 1000 noliktavu. 580 no tiem ir C sertificēti, un par precēm, kas nonāk Turcijas noliktavās, ir jādod garantija noteiktam muitas nodokļa procentam. To veic vai nu importētājs, vai noliktavas operators. Ja mēs to aplūkojam, visiem noliktavu uzņēmumiem ir nepieciešama garantijas vēstule aptuveni 3 miljardu TL apmērā. Taču katra noliktava jau atklāšanā ir devusi galvojumu 100 tūkstošu eiro apmērā un papildu vienreizēju galvojumu 75 tūkstošu eiro apmērā. Proti, noliktavu garantijas 175 tūkstošu eiro apmērā muita patur noslēpumā. Citu garantiju pieprasīšana vēl vairāk palielina garantijas vēstuļu deficītu finanšu tirgos.
Tagad mēs esam devuši TL garantiju precēm, kas tiek piegādātas ārvalstu valūtā. Pēc tam mūsu garantijas samazinājās līdz ar ārvalstu valūtas kursu kāpumu. Kad nevaram atrast ķīlu, mūsu noliktavas paliek tukšas un importētājs nevar atrast vietu, kur izkraut preces. Mēs redzējām, ka šī problēma tiks atrisināta projektā, ko mums atsūtīja Tirdzniecības ministrija. Domāju, ka tuvākajā periodā tas kļūs par likumu un nodrošinās lielas ērtības noliktavām un importētājiem. Tas nozīmē, ka importa darījumi vismaz kļūs lētāki, velkot preces no noliktavām.
CIF PROBLĒMA GAISA KRAVĀS
Kāda ir pēdējā, piektā tēma?
Mūsu piektā tēma ir CIF gaisa kravā. Ar nodokli tika aplikta ar to saistītā cena. Citiem vārdiem sakot, radušās izmaksas tika apliktas ar nodokli, pašas preces izmaksām pieskaitot apdrošināšanas izmaksas un kravu. Piemēram; Ir grāmata, ko aviosabiedrības izmanto iekšēji. Šī ir uzziņu grāmata, kas izveidota aviosabiedrībām, lai tās izmantotu, pārsūtot viena otrai kravu. Šo neviens neizmanto. Piemēram, tajā grāmatā Šanhaja-Stambula kravas ir 8 dolāri par kilogramu, bet patiesībā mēs vedam preces no Šanhajas uz Stambulu par 3 dolāriem kilogramā. Muita ignorē mūsu iesniegto kravas pavadzīmi un, skatoties grāmatā, pievieno 8 dolārus no 300 dolāriem x 2. Citiem vārdiem sakot, muita iekasēja nodokli par kravu, kas gadiem nebija maksāta. Šeit bija liela netaisnība. Šī situācija ir atrisināta. Nodokļu aplikšana tagad tiek veikta kravas rēķiniem, pievienojot kravas skaitli kopējām preču izmaksām. UTIKAD ir paveicis ļoti nopietnu darbu pie šīs tēmas. Saņēmām lielu pateicību gan no Muitas konsultantu asociācijas, gan no ārējās tirdzniecības uzņēmumiem.
“TIO REGULĒJUMS stāsies SPĒKĀ NO 1. GADA 2019. JANVĀRA”
Vai bez šiem pieciem jautājumiem ir vēl kādi jautājumi, kas izceļas un ir jums svarīgi?
Vēl viena mūsu tēma bija nozares, īpaši pārvadājumu organizētāju, legalizācija. Šajā brīdī tika sagatavots pārvadājumu organizatoru nolikums. Mēs to sagatavojām, strādājot kopā ar Kombinētā transporta un bīstamo kravu ģenerāldirektorātu. Radās projekts, ko nozare kopumā pieņēma. Tas jau ir parādījies kā regula. Tas stājās spēkā 1. novembrī. Šeit transporta organizatori saņems R sertifikātu. Šī R dokumenta izmaksas iepriekš bija neticami augstas, 438 tūkstoši TL. Mēs to samazinājām līdz 150 tūkstošiem TL mūsu sarunu rezultātā ministrijā. No 1. gada 2019. janvāra stāsies spēkā Kravu ekspedīcijas organizatoru (TİO) nolikums. Uzņēmumiem, kuri vēlas strādāt par TIO, ja tiem agrāk nebija R sertifikāta, šis dokuments būs, samaksājot 150 tūkstošus TL, un tos legalizēs valsts.
“DARBĪBA IR SĀKTĀS NOLIKTUVĒS”
Daudz dienaskārtībā ir arī jautājums par importa samazināšanos. Kas, jūsuprāt, to izraisa?
Importa samazinājums ir pilnībā saistīts ar valūtas kursu un tirgus trūkumu. Jo cilvēki neizņēma preces no noliktavām, ja nezināja, par cik tās pārdos. Taču no pagājušās nedēļas preces no noliktavām sāka izņemt reālā izteiksmē. Tirgus pamazām pieņemas spēkā un visi izmantoja savas preces, jo noliktavā preču vairs nebija. Daudzas noliktavas ir pilnībā slēgtas un nevar pieņemt preces materiālu blīvuma dēļ. Turklāt, runājot par garantijas saistībām, ko tikko minēju, garantijas jau ir pilnas, tāpēc noliktava ir pilna līdz malām. Garantijas dēļ nevar iegādāties preces, un tā kā nav importa, rodas tikai uzglabāšanas izmaksas un viss tiek glabāts noliktavās. Šonedēļ noliktavās sākās rosība. Es ceru, ka tas turpināsies.
“EKSPORTA KRAVAS IR ĻOTI PIEAUGUSI, JO NAV IMPORTA”
Šobrīd saskaramies ar citu problēmu, īpaši sauszemes transportā. Eksporta fraktu tarifi būtiski pieauga importa trūkuma dēļ. Mums ir klienti, kuri saka: "Kamēr jūs šodien piegādāsit manas preces, es jums maksāšu atgriešanās kravu." Vai arī mums bija kolēģi, kuri nemaz nevarēja atrast atgriešanās kravu un veda savus transportlīdzekļus tukšus, radot nopietnus zaudējumus. Importa-eksporta nelīdzsvarotība nav situācija, kas loģistikas nozarei parasti patīk. Eksportā viņi šobrīd par transportlīdzekli maksā par 1000 eiro vairāk, nekā maksātu par Eiropas kravām normālos apstākļos. Eksports ir kļuvis dārgs, un mums kā pārvadātājiem ar to nav ko darīt. Jo tāds ir tirgus.
Autoceļu importā šobrīd nav iespējams nopelnīt. Jūs gūstat peļņu no eksporta un daļēji kompensējat importu. Turklāt ārvalstu valūtas kursu pieauguma dēļ jūsu TL izdevumi var īslaicīgi samazināties. Bet galu galā, kad runa ir par inflāciju, šie ieguvumi ātri pazūd ar pirmo algas korekciju. Mums tirgū ir uzticības deficīts attiecībā uz valūtas kursiem. Ja pieliksim šo plaisu, domāju, ka iepirkšanās būs vairāk.
“LOĢISTIKAS IZPILDES INDEKSS MUMS NOTEIKTI JĀIEKĻŪT TOP 20”
Es vēlētos, lai jūs novērtētu Turcijas vietu Pasaules Bankas loģistikas veiktspējas indeksā. Šogad izsludinātajā indeksā Türkiye ieņēma 47. vietu. Kur, jūsuprāt, jāatrodas Türkiye?
Mēs burtiski neesam tur, kur mums ir jābūt. Kamēr gaidījām iekļūšanu labāko 15 skaitā, 2018. gadu noslēdzām 47. vietā. Mums noteikti ir jāiekļūst labāko divdesmitniekā. Ir jāveic steidzami pasākumi, jāpadara efektīvāki loģistikas procesi Turcijā un jāsamazina to izmaksas. Šī ir aptauja, un tās objektivitāte ir apstrīdama, taču tās ietekme ir augsta. Mēs domājam, ka investoriem noteikti vajadzētu apskatīt šo indeksu. Tā to redz arī valdība. Mums noteikti būs izdevīgi tikt pēc iespējas augstāk. Kā UTIKAD mēs sniedzām ieteikumus loģistikas veiktspējas indeksa veidotājiem un valdībai, lai veiktu godīgu veiktspējas indeksa pētījumu. Domāju, ka, ņemot vērā šos ieteikumus, tuvāko gadu laikā tiks veiktas dažas precīzākas aptaujas.
“PĀRVĒRTĒSIM STAMBULAS LIDOSTAS BIROJU NOMA PAR TL”
Vienā no savām runām jūs pieminējāt augstās biroju nomas maksas Stambulas lidostā.
Mēneša nomas maksu maksāsim 100 eiro par kvadrātmetru. Parīzē daudzas vietas centrālākajās vietās var noīrēt par 100 eiro kvadrātmetrā jeb 700 TL. Par šo summu īrējam biroju 15-20 kvadrātmetru platībā jebkurā lidostas ēkā. Mēs nolēmām to vismaz pārvērst TL. Mums līdz šim nav izdevies gūt pozitīvus rezultātus.
“MĒS Aizpildījām KVOTU NĀKOTĀM LOĢISTIKAS SAMITAM DIVAS DIENAS PRIEKŠS
Visbeidzot, kā UTIKAD, jūs septembrī organizējāt Nākotnes loģistikas samitu. Loģistikas cilvēku interese bija liela. Vai plānojat samitu padarīt tradicionālu?
Lai gan mēs runājām par ugunsgrēku tirgos, mūsu organizētais Future Logistics Summit bija organizācija, kurā iekļuva, maksājot naudu. Saņēmām milzīgu pieprasījumu. Kvotu aizpildījām divas dienas iepriekš. Tas liecina, ka cilvēki ir nopietni ieinteresēti gan stratēģijā, gan ziņkārībā par nākotni. Mēs domājam, ka mašīnas ir vairāk jāiesaista nozarē, lai samazinātu cilvēku kļūdas. Kopumā digitalizācija un automatizācija nākotnē veidos mūsu uzņēmējdarbības veida centru. Mēs vēlamies šo organizāciju padarīt tradicionālu. Jo mūsu sponsori augšgalā bija neticami apmierināti. Varbūt arī nākamgad rīkosim šo pasākumu.
Avots: yesillojistikciler.com
Esi pirmais, kas komentē