Ekspertu atbilde Turhanam: Signalizācija ir absolūti nepieciešama

No ekspertiem līdz turhānas reakcijai signāli ir absolūti nepieciešami
No ekspertiem līdz turhānas reakcijai signāli ir absolūti nepieciešami

"Signalizācijas" diskusijas turpinās pēc vilciena avārijas Ankarā. Šādi eksperti atbildēja ministram Turhanam. Pēc ātrvilciena avārijas Ankaras Jenimahalles rajonā transporta ministrs Turhans jautāja: "Vai ir signalizācija?" Viņa atbilde uz jautājumu izraisīja domstarpības. Eksperti norādīja, ka nepiekrīt ministram Turhanam un aizstāvēja signalizācijas sistēmas nepieciešamību.

TCDD un Satiksmes ministrija nenoraidīja Apvienotās Transporta savienības prezidenta Hasana Bektaša pirmo paziņojumu, ka pirms avārijas nebija signalizācijas sistēmas. Attiecībā uz konkrēto sistēmu Okanas Universitātes Starptautiskās loģistikas un transporta katedras prof. Dr. Güngör Evren, profesors, kurš vēlējās palikt anonīms, un profesors Fēlikss Šmids, Birmingemas Universitātes Dzelzceļa sistēmu riska un drošības pārvaldības nodaļas vadītājs, sniedza svarīgus paziņojumus.

Saskaņā ar Fundanura Öztürk un Burcu Cura ziņām no BBC Turkish; Okanas universitātes prof. Dr. Güngör Evren teica: "Signalizācijas trūkums ātrgaitas vilcienu līnijā nav ne pieņemams, ne tehniski attaisnojams." “Signalizācija ir sistēma, kas nodrošina drošību, lai novērstu tādu negadījumu kā vakar. "Kad vilciens dodas ceļā, signalizācijas sistēma nosaka, vai tam priekšā ir cits vilciens, cik tālu tas atrodas no citiem vilcieniem, kā arī sadursmes iespējamību." Evrens saka, ka nespēj noticēt ziņām, ka pēc negadījuma nebija nekādu signālu.

Vilcienu līnijas ir sadalītas mazos gabalos, ko sauc par kantoniem vai blokiem, un katrs no tiem ir aizsargāts ar signalizāciju. Ja kantons jūsu priekšā ir zaļš, tas nozīmē, ka tur nav nekādu apdraudējumu. Ja tas iedegas sarkanā krāsā, tas brīdina, ka pastāv briesmas. Vai arī, ja tas ir dzeltenā krāsā, tas norāda, ka vilciens ir nevis tajā kantonā, bet nākamajā, un brīdina, lai attiecīgi pielāgotu ātrumu.

Pēc negadījuma, kad sāka parādīties ziņas par "Bez signalizācijas", es godīgi nodomāju, ka tas ir apgalvojums, kas ir jāpierāda, un teicu: "Laikam tas nevar būt tik daudz." Jo signalizācijas nepieciešamība ir situācija, kuru citādi nevar uzskatīt.

Nekādā gadījumā nevar teikt: "Mēs nezinām, kāpēc ceļvedis un ātrvilciens atradās uz viena ceļa." Ja kaut kur nav signalizācijas, tad vilciena ātrumam jābūt ļoti mazam, tādā gadījumā par ātrvilcienu nevar runāt.

Okanas Universitātes Starptautiskās loģistikas un transporta katedras prof. Dr. Gungors Evrens

Signalizācijai ir divas pamatfunkcijas

Cits viedoklis par šo tēmu nāca no profesora, kurš pieprasīja anonimitāti. Uzsverot, ka sistēmai ir divas pamatfunkcijas: "drošība" un "efektivitāte", akadēmiķis sacīja: "Ar signalizāciju, no vienas puses, tiek garantēta vilcienu navigācijas drošība, no otras puses, tiek nodrošināts, ka pēc iespējas vairāk vilcieni pēc iespējas gūst labumu no dzelzceļa jaudas." teica.

Sakot, ka signalizācijai ir izšķiroša nozīme drošības ziņā, jo vilcieniem ir "jābrauc pa vienu līniju", profesors norādīja, ka aptuveni 12 tūkstoši kilometru no Turcijas 5 tūkstošus kilometru garās līnijas ir signalizēti.

Apturēt vilcienu, kas brauc ar vidējo ātrumu 80-100 kilometri stundā, iespējams, izdosies pa dzelzceļiem tikai pāris simtu metru attālumā. Mašīnista redzamība uz dzelzceļiem ir 250-300 metri, diemžēl šādā attālumā vilcienu apturēt nav iespējams. Tāpēc signalizācijas sistēmas atstāj vairāku kilometru attālumu starp diviem vilcieniem.

Turcijā noticis vairāk vilcienu avāriju, nekā gaidīts

Birmingemas universitātes Dzelzceļa sistēmu riska un drošības pārvaldības nodaļas vadītājs, profesors Fēlikss Šmids sniedza paskaidrojošus secinājumus par signalizācijas sistēmu. Šmids sacīja: "Lai vilcieni pilnībā apstātos priekšā esošā šķēršļa dēļ, ir nepieciešams 1,5-2-3 kilometru drošs attālums." teica.

Attiecībā uz tēmu: "Signalizācijas sistēma ir absolūti nepieciešama gan ātrgaitas vilcieniem, gan parasta ātruma vilcieniem." Profesors Šmids sacīja, ka pēdējos gados Turcijā noticis vairāk vilcienu avāriju, nekā gaidīts.

Profesors Šmids apgalvoja, ka pēdējās avārijas Ankarā iemesls, iespējams, bija drošības sistēmas nespēja atpazīt vadošo vilcienu.

Mans pieņēmums ir tāds, ka Turcijas tehniskā sistēma nav paredzēta pavadošā vilciena identificēšanai. Tāpēc ceļvedis vēl atradās uz sliedēm, kad tuvojās ātrvilciens – Nacionālais laikraksts

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*