Stambulas Metropoles pašvaldības statistikas birojs ir publicējis 2020. gada aprīļa Stambulas Vides biļetenu. Biļetenā tika iekļauta gaisa kvalitāte, ūdens, vides pārvaldība, tīrīšana, elektroenerģijas ražošana no poligona gāzes un Stambulas dabasgāzes statistika.
Stambulā gaisa kvalitāte aprīlī uzlabojās par 28,6 procentiem. Pēdējos piecos gados vispiesārņotākais gaiss reģistrēts 2017. gadā, savukārt tīrākās vietas bija Kandilli, Büyükada un Sarıyer. Stambulas dambju noslogojums sasniedzis 70 procentus. Kamēr gada laikā ir samazinājies savākto sadzīves atkritumu apjoms, pēdējo 10 gadu laikā augstākais izrakums bijis 2017.gadā. Katru dienu Stambulā tiek izslaucīti 7,5 miljoni kvadrātmetru platības. 2019. gadā elektroenerģijas ražošana no poligona gāzes palielinājās par 26,8%. Ja dabasgāzes patēriņš janvārī palielinājās par 35 procentiem, Esenjurtā ir vislielākais dabasgāzes abonentu skaits.
GAISA KVALITĀTES STATISTIKA
Gaisa kvalitātes uzlabošanās par 28,6 procentiem
Stambulā gaisa kvalitātes indekss aprīlī uzlabojies par 28,6 procentiem. Lielākais gaisa piesārņojums ir Kartalā, Ümraniye un Kadıköy mēra stacijās. Lai gan vidējais gaisa kvalitātes indekss (AQI) laikā no 1. gada 31. līdz 2020. martam Stambulā bija 55, tas samazinājās līdz 1 ar 12 procentu uzlabojumu laikā no 2020. gada 28,6. līdz 39. aprīlim.
Visvairāk piesārņots gaiss ir Kartalā, Ümraniye un Kadıköyno
Lielākais gaisa piesārņojums martā un aprīlī ir Kartalā, Ümraniye un Kadıköy mēra stacijās. Vismazākais gaisa piesārņojums reģistrēts Kandilli, Sarıyer un Büyükada stacijās.
Vistīrākais gaiss ir Kandilli, Büyükada un Sarıyer
Salīdzinot tos pašus 2019. un 2020. gada periodus (no 1. janvāra līdz 7. aprīlim), AQI, kas 2019. gadā bija 58, 2020. gadā uzlabojās par 13 procentiem un tika mērīts kā 50. Šajā periodā augstākais vidējais AQI tika reģistrēts Aksaray un Kağıthane, savukārt zemākais AQI tika reģistrēts Kandilli, Büyükada un Sarıyer.
Pēdējo piecu gadu laikā lielākais gaisa piesārņojums bija 2017. gadā
Saskaņā ar pēdējo piecu gadu un 2020. gada gaisa kvalitātes indeksiem Stambulā augstākā vērtība tika mērīta 58. gadā ar vidēji 2017. Zemākā vērtība tika realizēta 47. gadā ar 2015 Sultangažu karjeru un Mobilo staciju neaktivitātes dēļ. Izņemot karjerus un mobilās stacijas, augstākais HKİ tika mērīts Satiksmes un Pilsētas stacijas tipa zonās.
Epidēmijas periodā visvairāk samazinās jūras satiksme
Covid-19 periodā Stambulā gaisa piesārņojuma indeksa samazināšanās visvairāk novērota jūras satiksmē. Pēc Covid-19 izraisītās pārvietošanās ierobežošanas praksē pilsētās mūsu valstī vidējais AQI, kas tika mērīts no 16. gada 10. marta līdz 2020. aprīlim, bija 44, savukārt 2019. gada šajā pašā periodā šīs vērtības tika mērītas kā 61. Līdz ar to gaisa kvalitāte, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, uzlabojās par 28 procentiem. Vislielākie uzlabojumi tika novēroti satiksmē un pilsētas fonā (38 procenti) un pilsētas satiksmē (37 procenti).
Pēc aizliegumiem gaisa piesārņojums samazinājās
Nedēļas nogalē (19. gada 7.–8. martā) pirms Covid-2020 aizliegumiem AQI mērīja 63; Nedēļas nogalē (65. gada 20.–11. aprīlis) pēc aizliegumiem (izglītības iestāžu brīvdiena, aizliegums virs 12 gadiem, aizliegums līdz 2020 gadiem un komandantstunda) tika mērīti 53.
ŪDENS STATISTIKA
Dambju noslogojums ir 70%.
10. gada 19. aprīlī 2020 dambju, kas piegādā ūdeni Stambulai, vidējais noslogojums bija 70 procenti. Augstākie noslogojuma rādītāji ir Darlık ar 100 procentiem un Ömerli Dam ar 97 procentiem; Zemākais noslogojums bija Pabuçdere ar 23 procentiem un Alibey Dam ar 36 procentiem. Ömerli dambis ar 97 procentu noslogojumu veidoja 37 procentus no Stambulas aizsprostu ūdens.
Ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga līdz 68,4 kubikmetriem
Kopš 2009. gada Stambulā pieejamā tīrā ūdens daudzums ir pieaudzis par 32 procentiem. Ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga no 56 kubikmetriem līdz 68,4 kubikmetriem gadā. Kopējais Stambulā pieejamā tīrā ūdens daudzums kopš 2009.gada ir pieaudzis par 31,84 procentiem un pieaudzis no 723 miljoniem 655 tūkstošiem kubikmetru līdz 1 miljardam 61 miljonam 770 tūkstošiem kubikmetru.
Vislielākais noslogojums bija 2015. gadā
Ņemot vērā dambju noslogojuma rādītājus pēdējos desmit gados, augstākais noslogojums bija 96,91 procents 2015.gadā, bet zemākais noslogojums – 32,2% 2014.gadā.
Pagājušajā gadā visaugstākais noslogojums fiksēts maijā.
Ņemot vērā pagājušā gada mēneša dambju noslogojumu, augstākais noslogojums bija 88,67 procenti 2019. gada maijā, bet zemākais noslogojums – 36,67 procenti 2019. gada decembrī.
VIDES PĀRVALDĪBAS STATISTIKA
Gada laikā samazinājies sadzīves atkritumu apjoms
Ja ikdienā Stambulā radušies sadzīves atkritumi bija 2018 18 tonnas 844. gadā, tad 2019. gadā tie samazinājās līdz 16 656 tonnām. 2020. gada pirmajā ceturksnī visvairāk sadzīves atkritumu savākts Küçükçekmeces rajonā. Küçükçekmece sekoja Bağcılar, Pendik un Ümraniye rajoni.
Lielākā daļa sadzīves atkritumu tika savākti no Esenjurtas 2019. gadā
2019. gadā visvairāk sadzīves atkritumu tika savākts no Esenyurt, Küçükçekmece un Bağcılar. Sadzīves atkritumu daudzuma ziņā uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā ierindojās Adalar, Šile, Bešiktaša, Bejoglu, Šišli un Fatiha.
Visvairāk atkritumu savākšanas ekspedīciju ir Fatihā
Skatoties uz atkritumu savākšanas ekspedīciju skaitu, Fatih, Kadıköy, Küçükçekmece un Şişli bija apgabali ar visvairāk braucienu. Salīdzinot ekspedīciju skaitu ar apgabalu iedzīvotāju skaitu, priekšplānā izvirzījās Bejoglu, Bešiktašas un Šišli rajoni.
Visvairāk izrakumu pēdējo desmit gadu laikā noticis 2017. gadā
Lai gan augstākie izrakumi Stambulā pēdējo 10 gadu laikā bija 2017. gadā, 2019. gadā tika novērots 2017 procentu samazinājums salīdzinājumā ar 63. gadu. 2017.gadā tika veikti 83 miljoni 420 tūkstoši 185 tonnu rakšanas darbi, savukārt 2019.gadā tas bija 30 miljoni 762 tūkstoši 781 tonna.
2019. gadā tika apglabāta 27 771 tonna medicīnisko atkritumu
2019. gadā no organiskajiem atkritumiem saražotā pārstrāde Stambulā pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sasniedza 8 miljonus 822 tūkstošus 200 kg. 2019. gadā Stambulā no organiskajiem atkritumiem saražotā komposta apjoms ir 16 miljoni 503 tūkstoši 450, no atkritumiem iegūtās degvielas apjoms ir 26 miljoni 417 tūkstoši 50 un reģenerācija ir 8 miljoni 822 tūkstoši 200 kg.
8. gada beigās Stambulā 815 Medicīnisko atkritumu savākšanas punktos tika savākta 2019 27 tonna atkritumu. No tiem 771 procenti tika iznīcināti, sadedzinot un 87 procenti – sterilizējot.
TĪRĪŠANAS STATISTIKA
Katru dienu tiek izslaucīti 7,5 miljoni kvadrātmetru platības
Ikdienas mehāniskās slaucīšanas platība Stambulā palielinājās par 2018 tūkstošiem kvadrātmetru salīdzinājumā ar 175. gadu un sasniedza 7,5 miljonus kvadrātmetru. Vidējā ikdienas mazgāšanas platība Stambulas laukumos ir 206 tūkstoši 438 kvadrātmetri.
Visvairāk atkritumu no jūras virsmas savākti 2014. gadā
515 kilometru garajā piekrastes līnijā nedēļā tika attīrīti vidēji 5 miljoni kvadrātmetru jūras virsmas. Kopējā pludmales platība, kuras atkritumi tiek savākti vasaras sezonā, ir 4,5 miljoni kvadrātmetru. Pēc pēdējo deviņu gadu datiem, visvairāk atkritumu no jūras virsmas savākts 2014.gadā. 2019. gadā savākto atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājies par 29 procentiem līdz 387 tūkstošiem 99 kg.
2019. gadā no 5 kuģiem savākti 929 187 kubikmetru atkritumu. Pēdējos 10 gados 2015. gadā tika savākts visvairāk kuģu atkritumu.
ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA NO ATGĀZES
Elektroenerģijas ražošana no poligona gāzes 2019. gadā palielinājās par 26,8 procentiem
2019. gadā Stambulā no poligona gāzes saražoti 477 tūkstoši 593 megavatstundu elektroenerģijas, apmierinot 1 miljona 200 tūkstošu stambuliešu elektroenerģijas vajadzības. Kopējā stundas elektroenerģijas jauda, ko poligonos var saražot no poligona gāzes, ir 68 megavatstundas. No poligona gāzes saražotās enerģijas apjoms 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājās par 26,8 procentiem un sasniedza 477 tūkstošus 593 megavatstundu. 69 procenti no saražotās enerģijas tika realizēti Odayeri objektos. Vislielākā enerģijas ražošana sasniegta martā ar 42 tūkstošiem 211 megavatstundu.
DABASGĀZES STATISTIKA
Lielākā daļa dabasgāzes abonentu ir Esenjurtā
Kopējais dabasgāzes abonentu skaits Stambulā ir 6 miljoni 649 tūkstoši 518 un lietotāju skaits ir 6 miljoni 359 tūkstoši 342. 2020. gada janvārī abonentu skaits pieauga par 35 tūkstošiem 530 un lietotāju skaits palielinājās par 47 tūkstošiem 580 . Rajoni ar vislielāko pieaugumu tika reģistrēti kā Esenyurt, Pendik un Ümraniye. 2020. gada janvārī 95,6 procenti dabasgāzes skaitītāju Stambulā bija mājokļos un 4,1 procents uzņēmumos. Rajoni ar lielāko metru skaitu ir Esenyurt, Küçükçekmece un Ümraniye.
Dabasgāzes patēriņš janvārī palielinājies par 35 procentiem
Ja kopējais dabasgāzes patēriņa apjoms 2019. gadā bija 6 miljardi 296 miljoni 350 tūkstoši 889 kubikmetru, tad 2020. gada janvārī patēriņa apjoms bija 1 miljards 202 miljoni 940 tūkstoši 877 kubikmetru. 2020. gada janvāra patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 35 procentiem. Salīdzinot ar 2019. gada janvāri, bija vērojams patēriņa kritums par 1%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dabasgāzes cenas netiesīgajiem patērētājiem pieauga par 32 procentiem, bet tiesīgajiem patērētājiem – par 14 procentiem.
Sagatavojot 2020. gada aprīļa Stambulas vides biļetenu, Stambulas Ūdens un kanalizācijas pārvalde (İSKİ), Istanbul Gaz Dağıtım Sanayi ve Ticaret Anonim Şirketi (İGDAŞ), Stambulas vides aizsardzības un atkritumu materiālu novērtēšanas industrija un tirdzniecība, Inc. (İSTAÇ) un Vides aizsardzības direkcijas dati tika izmantoti.
Esi pirmais, kas komentē