Ārējās tirdzniecības deficīts maijā kļuva par 3,4 miljardiem USD

eksports samazinājās par gadu, importa procents
eksports samazinājās par gadu, importa procents

Saskaņā ar Tirdzniecības ministrijas datiem korona vīrusa ietekmes dēļ eksports martā samazinājās par 40,9 procentiem, bet imports - par 27,7 procentiem. Eksports maijā palielinājās par 10,84 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.

Tirdzniecības ministrija paziņoja ārējās tirdzniecības statistiku par maiju; “Saskaņā ar GTS datiem mūsu eksports maijā palielinājās par 10,84 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un samazinājās par 40,88%, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada mēnesi, un sasniedza 9 miljardus 964 miljonus dolāru.

Covid-19 epidēmijas ekonomiskās sekas, kas kopš marta negatīvi ietekmēja visu pasauli gan sociāli, gan ekonomiski, maijā turpināja negatīvi ietekmēt mūsu eksportu.

Faktiski epidēmijas dēļ bezprecedenta tirgus un pieprasījuma sarukums mūsu lielākajās eksporta valstīs, īpaši ES valstīs, un karantīnas pasākumi uz robežām ir bijuši galvenie iemesli mūsu eksporta samazinājumam maijā. Eirozonas IKP 3,8. ceturksnī samazinājās par 1995%, kas atbilst augstākajam sarukuma līmenim kopš 5,0. gada, kad dati tika paziņoti par ceturksni. Tāpat tika paziņots, ka ASV ekonomika saruka par XNUMX%, pārsniedzot tajā pašā laika posmā gaidīto.

Turklāt maija kalendārā ietekme negatīvi ietekmēja arī mūsu eksportu un ārējās tirdzniecības apjomu. Faktiski, ņemot vērā Atatiurkas 19. maija piemiņu, Jaunatnes un sporta dienu, Ramadāna svētkus, vakara vakara brīvdienas un brīvdienu brīvdienas, darba dienu skaits samazinājās no 2019 dienām 22. gada maijā līdz 16 dienām. No otras puses, ja par pamatu ņem nedēļas darba dienu, redzams, ka vidējais dienas eksporta rādītājs aprīlī maijā palielinājās par 28,8%.

Saskaņā ar GTS datiem ir sagaidāms, ka mūsu eksports, kas samazinājās salīdzinājumā ar 2019. gada maiju, kad tika realizēts vislielākais eksports, jūnijā un visā pasaulē atjaunosies, pakāpeniski normalizējoties. Mēs turpināsim intensīvi un efektīvi sniegt ieguldījumu šajā atveseļošanās procesā ar tādu digitālo ekonomikas politiku kā virtuālās tirdzniecības delegācijas un virtuālās gadatirgu organizācijas un atbalsta, kā arī ar alternatīviem transporta ceļiem un transporta metodēm, kuras uzsāka mūsu ministrija.

No otras puses, mūsu imports maijā samazinājās par 27,69%, salīdzinot ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā, un samazinājās līdz 13 miljardiem 406 miljoniem dolāru.

MŪSU ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS DEFICĪTS IR 3,4 MILJONOS DOLLARU

Kamēr mūsu ārējās tirdzniecības deficīts maijā tika realizēts par 3 miljardiem 442 miljoniem dolāru, mūsu ārējās tirdzniecības apjoms samazinājās par 33,98%, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada mēnesi, un sasniedza 23 miljardus 370 miljonus dolāru.

Turklāt mūsu eksporta importa seguma koeficients, kas aprīlī bija 66,3%, maijā pieauga līdz 74,3%. Janvāra-maija periodā šis rādītājs bija 74,6%.

FASIL “MOTOR ZEMES TRANSPORTLĪDZEKĻI”, KAS MAY VĒL EKSPORTĒJAM VĒLĀKO EKSPORTA

Mūsu eksports sadaļā “Mehāniskie transportlīdzekļi” maijā samazinājās par 58,12% un sasniedza 1 miljardu 12 miljonus dolāru. Citas nodaļas, kuras mēs visvairāk eksportējām maijā, bija attiecīgi “Boileri un mašīnas” (914 miljoni USD) un “Dārgakmeņi” (USD 569 miljoni).

No otras puses, pandēmijas procesa ietekmē lokomotīvju nozares, kuru eksports aprīlī ievērojami samazinājās, maijā sāka atjaunoties. Automobiļu nozares eksports, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 73,3%, apģērbu ražošanas nozares eksports - par 56,3%, tekstilrūpniecības eksports - par 49,4% un mēbeļu nozares eksports. Pakāpeniski normalizējoties mūsu eksporta tirgos, salīdzinājumā ar aprīli eksports palielinājās par 42,5% automobiļu, 95,5% gatavu valkāšanai, 45,4% tekstilizstrādājumu un 35,5% mēbeļu nozarē.

VALSTS, kuru eksportējam uz Vāciju

Maijā valstis, kuras eksportējām visvairāk, bija attiecīgi Vācija, ASV un Irāka, savukārt pirmās trīs vietas importā ieņēma Ķīna, Vācija un Krievija. Maijā mūsu eksportētājiem izdevās sasniegt 206 dažādus eksporta tirgus.
Ņemot vērā pandēmijas procesu, aprīlī mūsu tradicionālajos eksporta tirgos tika piedzīvots ievērojams eksporta kritums. Saskaņā ar to aprīlī 50,2% no mūsu eksporta, 38,1% Beļģijas, 55% Lielbritānijas, 29,3% ASV, 37,2% Kanādas, Krievijas Federācijai samazinājums bija par 29,3% un 35,8%.
Maijā mūsu eksports salīdzinājumā ar aprīli bija 71,5% uz Franciju, 57,9% uz Beļģiju, 54,7% uz Lielbritāniju, 45,6% uz ASV, 55,3% uz Kanādu un Krievijas Federāciju. na pieauga par 15%.

MŪSU LIELĀKIE 3 TŪLĪTĀKIE EKSPORTA TIRGI veido 24,1% no mūsu kopējā eksporta

Saskaņā ar GTS datiem, lai gan trīs lielākās valstis, kuras visvairāk eksportējam, no maija bija 24,1% no mūsu eksporta, trīs lielāko valstu, uz kurām mēs visvairāk importējam, īpatsvars bija 31,8%.

No otras puses, Covid-19 uzliesmojuma dēļ Vācija, Itālija, Spānija, Francija un AAE bija 5 labākās valstis, vērtējot pēc vērtības krituma maijā vērtības izteiksmē, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Lai gan šo valstu īpatsvars mūsu kopējā eksportā 2019. gada maijā bija 26,40%, tas samazinājās par 2020 punktiem 5,3. gada maijā līdz 21,14%. No otras puses, mūsu eksporta samazināšanās uz šīm valstīm atbilst 6% no kopējā eksporta samazināšanās par 891 miljardiem 34,01 miljonu dolāru maijā.

Tāpat maijā mūsu eksports uz Eiropas Savienības valstīm samazinājās par 43,46%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, un par 4 miljardiem 527 miljoniem dolāru, savukārt mūsu eksports uz šīm valstīm veidoja 45,4% no mūsu eksporta kopapjoma.

2020. gada maijā tika novērots 23% eksporta pieaugums uz Azerbaidžānu, par 46,8% uz Šveici un par 138,5% uz Venecuēlu. Turklāt mūsu eksporta uz ASV, kas ir viens no vissvarīgākajiem eksporta tirgiem, pieaugums par 1,24% tiek uztverts kā uz nākotni vērsts pozitīvs signāls.

LIETOTĀKĀS TRANSPORTĒŠANAS ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBĀ IR JŪRAS TRANSPORTS.

Ņemot vērā 2020. gada maijā realizētā eksporta pārvadājumu veidus, visvairāk eksporta tika veikts “Jūras ceļš” (5 miljardi 795 miljoni dolāru), turpretī šis transporta veids bija “Ceļu ceļš” (3 miljardi 40 miljoni dolāru) un “Airway” pārvadājumi (1 miljards). 2 miljoni dolāru).

Attiecībā uz importa pārvadājumu veidiem visvairāk importē "Seaway" (8 miljardi 231 miljoni dolāru), savukārt "Airway" pārvadājumi (2 miljardi 397 miljoni dolāru) un "Land Road" (2 miljardi 218 miljoni dolāru). ) sekoja.

EKSPORTA UZSKAITĪTO PREČU GALVENĀKAIS MAKSĀJUMU VEIDS

Ņemot vērā vēlamos maksājuma veidus eksportā 2020. gada maijā; visvairāk eksporta tika veikts ar “Maksājums pret precēm” (6 miljardi 99 miljoni dolāru), kam sekoja “Skaidras naudas maksājums” (1 miljards 573 miljoni dolāru) un “Dokumenti pret maksājumu” (1 miljards 71 ​​miljons dolāru).

Ņemot vērā vēlamos maksājuma veidus importā; Lai gan lielākā daļa importa tika veikta ar “Maksājumu pret precēm” (7 miljardi USD 88 miljoni), šim maksājuma veidam sekoja “Avansa maksājums” (3 miljardi USD 382 miljoni) un “Bezmaksas” (USD 1 miljards 65 miljoni).

Mēs nepārtraukti turpinām mūsu darbu, lai būtu valsts, kas ir viegli un droši.

Kā ministrija veiksmīgi turpinās “autorizētā atbildīgā prakse”, kuru mēs esam izstrādājuši saskaņā ar mērķi kļūt par mūsu valsts vieglāko un drošāko tirdzniecības valsti. Minētā pieteikuma ietvaros 502 uzņēmumi, kuriem izdevās palielināt savu konkurētspēju, izmantojot daudzās iespējas, veidoja 2020% no mūsu kopējā eksporta un 28,01% no mūsu kopējā importa 30,82. gada maijā. Mūsu uzņēmumu kopējais ārējās tirdzniecības apjoms, kas gūst labumu no mūsu ministrijas piedāvātās ārējās tirdzniecības prakses atvieglošanas, 2020. gadā ir sasniedzis 6 miljardus 923 miljonus dolāru. (Eksports ir 2 miljardi 791 miljoni dolāru, imports - 4 miljardi 132 miljoni dolāru).

MĒS REALIZĒJAM MŪSU ĀRĒJO TIRDZNIECĪBU AR MŪSU VALSTS VALŪTU

Ar prezidenta aicinājumu mēs turpinām palielināt savas vietējās un nacionālās valūtas vienības izmantošanu ārējā tirdzniecībā. Maijā valstu skaits, kuras veica eksporta darījumus ar mūsu nacionālo valūtu, bija 160, savukārt tajā pašā laika posmā mūsu importa darījumi tika veikti ar Turcijas lira ar 99 valstīm.

2020. gada maijā mūsu ārējā tirdzniecība ar Turcijas liiru bija 8 miljardi 373 miljoni TL, no kuriem 2 miljardi 926 miljoni TL bija eksports un 5 miljardi 447 miljoni TL bija imports.

PALIELINĀTS AKTĪVĀ SABIEDRĪBAS SKAITS

Kopš 2020. gada maija mūsu valstī darbojošos aktīvo uzņēmumu skaits ir palielinājies par 2 520 un 1 miljonu 939 tūkstošiem 74, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, savukārt ierobežotās sabiedrības veidoja 44,6% no visiem aktīvajiem uzņēmumiem. Kā ministrijai, Hal reģistra sistēmā reģistrēto cilvēku skaits, kuru mēs izstrādājām un sekmīgi ieviesām, lai nodrošinātu patēriņa cenu stabilitāti un sniegtu uzticību patērētājiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 6,37%, bet paziņojumu skaits sistēmā bija 12 miljoni 337 tūkstoši.

MUITAS ADMINISTRĀCIJAS VĀKTĀ NODOKĻA DAĻA 22,27%

Muitas administrāciju iekasētā nodokļu summa maijā bija 11 miljardi 904 miljoni TL. Lai gan mūsu valsts kopējie nodokļu ieņēmumi 2020. gada janvārī-aprīlī bija 225 miljardi 224 miljoni TL, muitas iestāžu iekasēto nodokļu daļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem bija 22,27%. Kopējā muitas iestāžu iekasēto nodokļu summa 2020. gadā bija 62 miljardi 53 miljoni TL.

Sieviešu tirdzniecību skaits ir palielinājies par 22 tūkstošiem cilvēku

Maija beigās mūsu valstī strādājošo amatnieku un amatnieku skaits ir sasniedzis 2 miljonus 37 tūkstošus 429. Kopš 2020. gada sākuma amatnieku un amatnieku skaits ir palielinājies par aptuveni 95 tūkstošiem. Mēs turpinām veikt pasākumus, lai nostiprinātu mūsu sieviešu pozīcijas ekonomikā. Sākot ar maija beigām sieviešu veikalnieku un amatnieku skaits palielinājās līdz 313 tūkstošiem 524, savukārt sieviešu veikalnieku skaits pagājušajā gadā palielinājās par aptuveni 22 tūkstošiem.

Par maija ārējās tirdzniecības datiem klikšķiniet šeit

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*