Vai mēs vēlamies aizsargāt savu vidi?

Svinot 5. jūniju, Pasaules vides dienu, koronavīrusa globālo epidēmijas draudu apstākļos, cik lielā mērā mēs varam aizsargāt savu vidi un Zemi? Vai mēs vēlamies to aizsargāt?

Globālā krīze, ko mēs piedzīvojam, ir vēlreiz pierādījusi, ka, ja cilvēce nepārstās rīkoties tā, it kā tā būtu dabas īpašniece, kuras daļa tā ir, un ja saujiņa cilvēku grupu nepārstās laupīt un izlaupīt dabas vērtības. ar savu nepielūdzamo peļņas kāri cilvēcei būs gandrīz neiespējami izdzīvot no šodienas uz nākotni. Mēs redzējām un sapratām, ka "krīze ir globāla un risinājums ir globāls". Jo galvenais krīzes cēlonis ir globālās klimata pārmaiņas un to izraisošā dabas iznīcināšana.

Skatoties uz Eskišehiru un mūsu valsti kopumā, mēs kā Eskišehiras Vides aizsardzības un attīstības asociācija (ESÇEVDER) esam nobažījušies par to, ka 5. jūnijā svinam Pasaules vides dienu ar mūsu problēmu un bažu pieaugumu vairāk nekā vakar.

It kā apgriežot kājām gaisā visas likuma normas, būvniecības un konkursu procesi turpinās saskaņā ar AES un ogļu termoelektrostaciju līgumiem, kas noslēgti viens pēc otra ar politiskās gribas kārtojumiem. Viens pēc otra tiek veikti pasākumi un likumdošanas izmaiņas, lai pārvarētu dažus juridiskus šķēršļus. Laupīšana un izlaupīšana ir gandrīz legalizēta un normalizēta.

Gandrīz katrā mūsu valsts reģionā mūsu ūdens resursi un upes ir faktiski privatizētas un turpinās to okupācija hidroelektrostaciju (HEES) būvniecības vārdā. Mūsu ūdens resursi saskaras ar iznīcināšanu valsts dabisko ūdens resursu komercializācijas dēļ. Savukārt vietējie iedzīvotāji, kas ir dabas ūdens resursu dabiskie saimnieki, ir iestājušies, pretojušies un sacēlušies pret šo izlaupīšanu. Cilvēku kliedzieni un prasības pēc izdzīvošanas aptver mūsu strautiņus, mežus, ezerus un dabas vērtības.

Mēs novērojam, ka mūsu raktuvju brutālā izlaupīšana, ārkārtīgi patvaļīgā, nezinātniskā un neplānotā karjeru prakse un meža platību iznīcināšana globālās krīzes vidē izaicinoši un nemitīgi turpinās.

Meža platības un lauksaimniecības platības joprojām tiek patērētas, atstājot savas vietas dzīvojamajām un ražošanas ēkām, ar tā saukto plānošanas pētījumu ātrumu, kas ietver visus nezinātniskos argumentus, cenšoties radīt nomas maksu.

Atpalikušās un netīrās tehnoloģijas visā valstī izplatās kā ugunsgrēks. Mūsu dzīvojamās telpas ir ceļā uz to, lai kļūtu par atpalikušu un netīro tehnoloģiju izgāztuvi, jo īpaši kodolatkritumiem un plastmasas atkritumiem.

Šajās dienās, kad tiek lemts par pasaules valstu ekonomikas atveseļošanas paketēm pēc "Globālā zaļā plāna", kas līdz ar 2015. gada Parīzes nolīgumu kļuva par programmu ANO līmenī, Eiropas Savienība iepazīstināja ar sabiedrību ar savu jauno atveseļošanas paketi. .

Eiropas Savienības (ES) izpildinstitūcija Eiropas Komisija plāno īstenot mērķi līdz 2021.gadam kļūt par "klimata neitrālu" ar budžeta paketi 2027 triljona eiro apmērā 1,1.-750.gadam un jaunu ekonomikas atveseļošanas fondu 2050 miljardu apmērā. ES 2 gadu laikā piedāvās 15 gigavatu atjaunojamās enerģijas jaudu un investēs 25 miljardus eiro. Tāpat tās mērķis ir līdz 2025. gadam palielināt tīro transportlīdzekļu pārdošanu ar 2 miljoniem elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu uzlādes staciju.

• Visi ES līderi vienojušies par paziņojumu, ka reakcija uz Covid-19 krīzi jāveido, balstoties uz zaļo transformāciju.
• 19 ES valdības ir parakstījušas aicinājumu, pieprasot, lai ES zaļais kurss būtu ES atveseļošanas plānu centrā. Turklāt Vācija un Francija, divas lielākās savienības ekonomikas, pieprasīja sagatavot "zaļo atveseļošanas ceļvedi" visām nozarēm.
• Vācijas kanclere Angela Merkele, kura gatavojas 1.jūlijā ieņemt ES prezidentūras pienākumus, neizbēgami saka, ka Vācijas prezidentūras laikā nozīmīga loma būs pasākumiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu apkarošanu.
• 180 politiķu, NVO, arodbiedrību, privātā sektora pārstāvju un ideju laboratoriju grupa izveidoja “Zaļās ekonomikas atveseļošanas aliansi”, pieprasot klimata pārmaiņas izvirzīt atveseļošanas plāna centrā.
• Pasaules mērogā organizācija, kas pārstāv vairāk nekā 40 miljonus veselības aprūpes profesionāļu, investoru grupa, kas pārvalda finanšu aktīvus triljona dolāru vērtībā, un vairāk nekā 150 biznesa pasaules līderu pulcējās, lai pieprasītu zaļu ekonomikas atveseļošanu. Tajā pašā laikā Pasaules Veselības organizācija aktualizēja jautājumu par “PVO veselīgu un zaļu atveseļošanos”.

Eskišehiras Vides aizsardzības un attīstības asociācija (ESÇEVDER) ir definējusi koronavīrusa epidēmijas procesu kā “Problēma ir globāla, risinājums ir globāls”, un šajā kontekstā mēs uzskaitām lietas, kas mums kā valstij ir jādara.

• Efektīva enerģijas izmantošana un pāreja uz 100% atjaunojamo enerģiju būtu jāveic, izmantojot tīrus un atjaunojamos enerģijas avotus (saules, vēja, ģeotermālo, ūdeņraža uc).
• Nekavējoties jāatsakās no kodolspēkstaciju līgumiem, ko plānots noslēgt Sinopā un Akuju, un, protams, mēģinājumi pārvērst valsti par kodolizgāztuvi.
• Simtiem HES būvju vajadzētu pamest.
• Termoelektrostaciju darbība jāpārtrauc un jaunu celtniecība jāatsakās.
• Jāpārtrauc krastu piepildīšana un okupācija.
• Stambulas kanāls utt. "traks!" no projektiem jāatsakās un jāīsteno dabai draudzīgi viedie projekti.
• Meža platības un lauksaimniecības platības ir jāaizsargā.
• Ir jānovērš Turcijas pārveide par plastmasas atkritumu izgāztuvi.
• Būtu jāpaātrina infrastruktūras darbs elektrisko transportlīdzekļu izmantošanai.
• Jānovērš Porsuk straumes piesārņojums.
• Mūsu zemnieki un laukstrādnieki ir jāatbalsta ar nopietnām stimulēšanas un atbalsta programmām lauksaimniecībā.
• Jānovērš lauksaimniecībā izmantoto ķimikāliju sajaukšanās ar apūdeņošanas un pazemes ūdens resursiem un vides problēmu radīšana, kā arī jāveicina vietējo sēklu izmantošana, neizmantojot ķimikālijas.

5. jūnijā, Pasaules vides dienā, mēs kā Eskišehiras Vides aizsardzības un attīstības asociācija (ESÇEVDER) vēlreiz brīdinam un aicinām iestādes un attiecīgās puses.

2020. gadam vajadzētu būt pagrieziena punktam dzīvei mierā ar dabu, un pēc iespējas ātrāk jāveic nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa emisijas.