Önder Reis, Trabzonas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (TTSO) 14. profesionālās komitejas padomes loceklis, kurā ietilpst automobiļu un transporta uzņēmumi, sniedza paziņojumus par starptautisko pārvadātāju prasībām un ierosinājumiem.
"15 TŪKSTOŠIE CILVĒKI NO STARPTAUTISKĀ TRANSPORTA NOZARES NODROŠINA DZĪVĪBU"
TTSO padomes loceklis Önders Reiss uzsvēra, ka Melnās jūras austrumu reģionā ir 11 starptautiska kuģniecības kompānija, no kurām 61 atrodas Trabzonā, liecina Satiksmes ministrijas 121. reģionālā direktorāta dati, un sacīja: šovi. "Dzīvo 3 tūkstoši cilvēku no starptautiskā transporta sektora, kur mūsu reģionā tiek ieguldīti 867 miljardi liru investīciju."
"Ārzemju transportlīdzekļi pārvadā mūsu eksporta produktus ārzemēs"
Önders Reiss sacīja: “Mūsu valsts, sperot stingrus soļus uz mērķi sasniegt 500 miljardus dolāru, diemžēl importē pakalpojumus, lai nosūtītu savus eksporta produktus uz ārzemēm. Neatkarīgi no konkurences starp kuģniecības kompānijām mūsu valstī un mūsu reģionā, galvenā konkurence ir ārvalstu transportlīdzekļi, kas pārvadā mūsu valsts eksporta produktus uz ārzemēm. Atkarībā no valūtas kursa jaunu un lietotu transportlīdzekļu cenas dubultojās, un investīciju izmaksas pieauga par 100 procentiem. Turklāt, lai gan personāla kvalitāte samazinās, palielinās personāla izmaksas. Degvielas cenas, riepu cenas, pašu nodarītie zaudējumi un satiksmes apdrošināšanas prēmijas, transportlīdzekļu pārbaudes nodevas, mehānisko transportlīdzekļu nodokļi, servisa, rezerves daļu un transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumi arī nepārtraukti palielina ekspluatācijas izmaksas. Šī situācija izraisa negodīgu konkurenci transportlīdzekļos un padara mūsu valstī izdevīgus transportlīdzekļus ar ārvalstu numura zīmēm, ”viņš teica.
PASŪTĪJA SEKTORA PIEPRASĪJUMUS
TTSO padomes loceklis Önders Reiss izmantoja šādus apgalvojumus, uzskaitot starptautiskās kuģniecības nozares prasības un risinājumu priekšlikumus, pamatojoties uz visiem šiem notikumiem:
“Ikgadējās transportlīdzekļu pārbaudes ilgums būtu jāpalielina līdz 1000 gadiem, samazinot maksu par 2 TL. Saistībā ar ienākumiem no uzņēmuma transportlīdzekļiem, kas maksā ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN, nevajadzētu iekasēt papildu transportlīdzekļu nodokli. Mūsu ceļu policijai būtu jāatsakās no ieraduma nepārbaudīt dokumentus un tahogrāfus, neapstādinot transportlīdzekli ar ārvalstu numura zīmēm, domājot, ka viņiem būs svešvalodas problēmas. Transportlīdzekļiem ar ārvalstu numurzīmēm, kas nemaksā šosejas un tilta nodevas, kā arī satiksmes biļetes, nevajadzētu atļaut braukt uz ārzemēm. Pie Sarp robežas vārtiem jāuzstāda degvielas sūknis, un degviela jāpiešķir transportlīdzekļiem, kas dodas uz ārzemēm, tāpat kā Kapıkule, lai nodrošinātu, ka ārvalstu valūta paliek valstī. Obligātās finanšu satiksmes apdrošināšanas prēmijai, kas konkurē ar automašīnu apdrošināšanas prēmiju, jāpieskaita nemateriālais nodrošinājums. Darba devējam, kurš nodrošina darba iespējas autovadītājam, nevajadzētu apgrūtināt darba ņēmēju kā atbildīgo, un autovadītājam būtu jāuzņemas materiāla un morāla atbildība negadījumos, kurus izraisījusi autovadītāja vaina. Darba likumā pieņemot regulu par pārvadātājiem, darba devējs būtu jāglābj no tā, ka viņš tiek cietis no vadītāja, un vadītājam nevajadzētu piespiest maksāt vairāk kompensācijas nekā nauda, ko viņš nopelnījis no sava transportlīdzekļa. Lai atvieglotu ieguldījumu izmaksas, starptautiskajiem pārvadātājiem būtu jānodrošina iespēja iegādāties transportlīdzekļus bez PVN un SCT. Būtu jāparedz stingrāka attieksme attiecībā uz tranzīta dokumentiem, kurus mūsu Satiksmes ministrija nodrošina transportlīdzekļiem ar ārvalstu numurzīmēm. Šosejas satiksmes regulas 128. pantā, kas netiek piemērots, ir noteikts to transportlīdzekļu gabarīts un svars, kuri brauks pa šoseju, un regula būtu jāīsteno. Mūsu pilsētā būtu jāizveido loģistikas bāze ar dzīvības ūdens sociālajiem objektiem, parkiem, autotransporta remonta, apkopes un remonta pakalpojumiem. Būtu jānodrošina, ka valsts vārdā pie robežas vārtiem tiek izveidoti valūtas maiņas punkti un jānovērš negodīga peļņa, sagrozot pārvadātāja un pilsoņa ārvalstu valūtu attiecībā uz maiņas kursu, ko ierēdņi nosaka pēc savas iniciatīvas. Būtu jānodrošina, ka mūsu valsts, kurai ir 19. lielākā ekonomika pasaulē, eksportētājs un pārvadātājs ar likumiem un lobēšanas aktivitātēm iegūst pelnīto prestižu Āzijā un Tuvajos Austrumos. Uzņēmuma, kas degvielu pārvieto starp transportlīdzekļiem, īpašnieku nedrīkst tirgot. Ārkārtas situācijās, kara, dabas katastrofu un epidēmiju gadījumā sabiedrībai būtu jāsniedz informācija, dodot tiesības pārvadātājam, kura nozīme un vērtība ir izprotama un kuram tiek aplaudēts tikai šajos laikos. "
Esi pirmais, kas komentē