Aptaukošanās, kas izraisa daudzas veselības problēmas, piemēram, diabētu, sirds un asinsvadu slimības, neiroloģiskas slimības un pat vēzi, rada arī lielas briesmas koronavīrusam, kas ietekmē visu pasauli. Kamēr koronavīrusa dēļ palielinās liekā svara un aptaukošanās pacientu hospitalizācijas ilgums, palielinās arī dzīvības zaudēšanas risks. Memoriālā Atašehiras slimnīca, Endokrinoloģijas un metabolisko slimību nodaļa, asoc. Dr. Ferit Kerim Küçükler sniedza informāciju par liekā svara un aptaukošanās saistību ar koronavīrusu.
Aptaukošanās ietekmē arī koronavīrusu
Aptaukošanās ir tauku audu palielināšanās pārmērīgas kaloriju uzņemšanas dēļ. Mūsdienu ēšanas paradumu un mazkustīgas dzīves rezultātā aptaukošanās biežums pamazām palielinās. Turcijā ir aptuveni 35% liekā svara, 35% cieš no aptaukošanās. Neaiziešana no mājas koronavīrusa epidēmijas dēļ var izraisīt svara pieaugumu gan ēšanas paradumu pasliktināšanās, gan nespējas sportot. Liekais svars ir Covid-19 riska faktors. Aptaukošanās gadījumā risks palielinās daudz vairāk. Aptaukošanās slimniekiem ir augstāks hospitalizācijas līmenis, tāpēc lielāks risks nomirt. Aptaukošanās gadījumā tiek novērotas elpošanas funkcijas traucējumi. Biežāk tiek konstatēti tādi konstatējumi kā samazināts plaušu rezerves tilpums un elpošanas spēja. Vēdera apkārtmēra palielināšanās vēl vairāk samazina elpošanas spēju, nospiežot vēdera membrānu guļus stāvoklī. Šī iemesla dēļ pacientiem ar aptaukošanos elpas trūkums ir biežāk sastopams. Turklāt dažas iekaisuma vielas, kas organismā ir palielinājušās aptaukošanās gadījumā, var saasināt klīnisko situāciju, jo tās ir līdzīgas vielām, kas palielinās Covid -19 infekcijas laikā.
Jūsu svars var padarīt jūs neaizsargātu
Obezite hastalarında kanın pıhtılaşmasını arttıran bazı maddeler artmaktadır. Benzer şekilde Covid-19 enfeksiyonu da vücutta pıhtılaşmaya neden olan faktörleri artırdığı için hastalarda dolaşım bozukluğuna bağlı kalp krizi ve felç gibi sorunlar daha fazla görülür. Obezite, vücudun bağışıklık yanıtının zayıflamasına neden olur. Çünkü bağışıklık hücrelerinin üretildiği, dalak, kemik iliği ve timus gibi organlar artmış yağ dokusu nedeniyle fonksiyon kaybına uğrayabilir. Bağışıklık hücrelerinin de mikroorganizmalar ile savaşma güçleri azalmıştır. Obezite hastalarında hipertansiyon, diyabet, kalp hastalıkları, astım ve KOAH gibi rahatsızlıklar daha sık görülür. Bu hastalıkların çoğu aynı zamanda Covid-19 için risk faktörü oluşturur.
Svars var samazināt vakcīnas efektivitāti
Aptaukošanās cilvēki mazāk reaģē uz tādām vakcīnām kā gripa, hepatīts un stingumkrampji nekā parasti cilvēki. Tāpēc var sagaidīt, ka arī Covid-19 vakcīnas iedarbība būs zema. Kortizons, ko lieto Covid-19 ārstēšanā, paaugstina cukura līmeni asinīs. Tas ir vēl svarīgāk pacientiem ar aptaukošanos, kuriem ir rezistence pret insulīnu vai diabēts.
Lai izvairītos no aptaukošanās
- Būtu jānodrošina veselīgs uzturs.
- Jāsamazina ogļhidrātu uzņemšana un priekšroka jādod tiem, kuriem ir zems glikēmiskais indekss.
- Dārzeņu un antioksidantu pārtikas produkti, piemēram, apelsīns, mandarīns, kivi, cidonija un granātābols, ir jālieto sabalansēti.
- Veseli graudi, liesa sarkanā un baltā gaļa, zivis jālieto vismaz 3 dienas nedēļā. Pat ja vajadzētu izvairīties no bez cukura, vajadzētu izvairīties no mākslīgiem dzērieniem un augļu sulām.
- Vingrojumi jāpadara par ikdienas dzīves sastāvdaļu, un jāiegūst ieradums staigāt lēnām un izmantot kāpnes. Vingrinājumi arī palīdz uzturēt miega paradumus un mazināt stresu. Šim nolūkam var veikt relaksācijas vingrinājumus un jogu. Nepietiekams un sliktas kvalitātes miegs izraisa gan paaugstinātu rezistenci pret insulīnu, gan vājina imūnsistēmu.
- Jāizvairās no alkohola un smēķēšanas.
Esi pirmais, kas komentē