Arī mūsu iepriekšējos rakstos esmu norādījis, ka ārējā tirdzniecība un loģistika ir neatņemams veselums, tāpēc, vērtējot loģistikas nozari, paralēli pašreizējai mūsu ārējās tirdzniecības situācijai ir jāveic noteikšanas. Tomēr, vērtējot 2020. gadu, COVID-19 pandēmija krita kā zibens spēriens, kas apgāza visu līdzsvaru gan profesionālajā, gan sociālajā dzīvē. "Brexit" pievienošana šai globālajai epidēmijai ir radījusi nopietnas grūtības loģistikas nozarē, īpaši kopš 2020. gada pirmā ceturkšņa, pateicoties Turcijas ārējai tirdzniecībai ar Eiropas Savienības valstīm, kas ir vissvarīgākais un efektīvākais tirgus Turcijas ārējā tirdzniecībā. Robežvārti, kas tika aizvērti viens pēc otra, aizliegumi un ierobežojumi, kas radās visu ES valstu atšķirīgās attieksmes pret epidēmiju rezultātā, loģistikas nozarei bija smags pārbaudījums. Tomēr, kā es pie katras iespējas esmu norādījis brīdī, kad esam nonākuši, es domāju, ka “Turcijas loģistikas sektors” ir veiksmīgi nokārtojis šo eksāmenu. Es lepojos gan ar loģistikas nozares pārstāvjiem, gan ar mūsu nozares darbiniekiem, kuri turpina atrasties laukumā uz savas dzīves rēķina. Jo pārtraukt loģistikas nozari nozīmē pārtraukt globālo piegādes ķēdi. Tas ir tāpēc, ka koronas vakcīnu, ko mēs šodien ceram sagaidām, no pārtikas kā ķēdes nav iespējams izplatīt visā pasaulē. Tas nozīmē, ka epidēmiju nevar pārvarēt.
Ja mēs atgriezīsimies pie attiecībām ar ES; Līdz ar Muitas savienības stāšanos spēkā 31. gada 1995. decembrī tirdzniecības apjoms starp Turciju un ES paātrinājās un 2020. gadā sasniedza 143 miljardus dolāru, liecina Turcijas Republikas Tirdzniecības ministrijas dati, un ES turpināja būt vissvarīgākais mūsu valsts tirdzniecības partneris. Mūsu valsts ierindojās 3,4. vietā ar 6 procentu daļu kopējā ES eksporta apjomā. ES mūsu eksporta īpatsvars ir 2020 procenti ar 69 miljardiem dolāru 41,3. gadā, un tā ieņem pirmo vietu kopējā eksporta apjomā.
Atkal, saskaņā ar mūsu Tirdzniecības ministrijas datiem; Mūsu valsts ieņem 3,7. vietu kopējā ES importā ar 6% daļu, neskaitot tirdzniecību starp ES valstīm). Turklāt ES ieņem pirmo vietu importā, kā arī mūsu valsts eksportā. Saskaņā ar skaitļiem par 2020. gadu; Turcija realizēja 219 miljardus dolāru (73 procentu daļu) no kopējā ES importa, sasniedzot 33,4 miljardus dolāru. 2020. gadā eksporta un importa attiecība mūsu valsts tirdzniecībā ar ES bija 95,4 procentu līmenī.
Ārējās tirdzniecības dati sakrīt arī ar datiem par pārvadājumiem UTIKAD loģistikas nozares ziņojumā 2020, ko sagatavojis UTIKAD nozaru attiecību vadītājs Alperens Gīlers. Analizējot Turcijas eksporta sadalījumu pa valstu grupām, redzams, ka ES-2019 valstis ir pirmajā vietā gan 2020. gada beigās, gan 27. gada trešā ceturkšņa beigās. Piemēram, pirms Lielbritānija pameta ES, piemēram, pēc 2018. gada datiem, ES valstu īpatsvars Turcijas eksportā bija aptuveni 50 procenti. Kamēr eksports uz Eiropu kopā ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, 2019. gada beigās veidoja 56 procentus no visa eksporta, bet uz Eiropu 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu beigās - 55 procenti no visa eksporta. Eiropas valstīm seko Tuvo un Tuvo Austrumu valstis ar 2019 procentiem 19. gadā un 2020 procentiem 18. gada pirmo trīs ceturkšņu beigās.
Importa jomā ES-27 valstu īpatsvars 2019 procentu apmērā 2020. gada beigās un 32. gada pirmajos trīs ceturkšņos nemainījās. Kaut arī imports no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, 2019. gadā veidoja 18 procentus no visa importa, 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu beigās šis rādītājs samazinājās līdz 16 procentiem. Kamēr imports no Tuvo un Vidējo Austrumu valstīm veidoja 2019 procentus no visa importa 8. gadā, 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu beigās šis rādītājs pieauga līdz 10 procentiem.
2020. gada pirmo trīs ceturkšņu beigās to 20 lielāko valstu daļa, uz kurām Turcija eksportē, ir aptuveni 66 procenti no kopējā eksporta, un pirmo 20 valstu daļa, uz kurām tiek veikts imports, ir aptuveni 78 procenti. Vācija un ASV ir starp 5 galvenajām valstīm gan eksporta, gan importa jomā. Ķīnas, kas ir pirmā valsts importā, īpatsvars ir 10,49 procenti, bet eksporta - 1,66 procenti.
Atstājot 2021. gada pirmo ceturksni, es uzskatu, ka ir lietderīgi paziņot, ka mēs kā loģistikas sektors cerīgāk skatāmies uz nākamajiem mēnešiem. Mēs varam teikt, ka attīstība attiecībā uz Kapıkule, kurai arī UTIKAD piešķir lielu nozīmi, ievērojami atvieglos autotransportu. Paātrinoties globālajai vakcinācijai, es ceru, ka mēs atstāsim pandēmiju, un es novēlu jums saglabāt veselību, lai satiktos mierīgākās dienās.
Emre Eldener UTIKAD valdes priekšsēdētājs
Esi pirmais, kas komentē