Ūdens pratības kursi jāiekļauj pamatizglītības programmā

ka lasītprasme jāiekļauj pamatizglītības programmā
ka lasītprasme jāiekļauj pamatizglītības programmā

Zemkopības un mežsaimniecības ministrija gatavojas uzsākt izglītojošu kampaņu par apzinātu ūdens izmantošanu sabiedrībā. Lai veicinātu izpratni par ūdeni jau no agras bērnības, ministrija uzsāka sarunas ar attiecīgajām institūcijām par ūdens pratības kursu iekļaušanu pamatizglītības programmā, ieskaitot bērnudārzus.

Zemkopības un mežsaimniecības ministrijas martā uzsāktās 1. ūdens padomes ietvaros izveidotajās darba grupās tika nolemts spert daudzus soļus ceļā uz apzinātu ūdens izmantošanu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs Dr. Bekirs Pakdemirli paziņoja, ka, ņemot vērā neapzinātu ūdens izmantošanu ikdienas darbībās, piemēram, roku mazgāšanā un zobu tīrīšanā, vidējais ūdens patēriņš uz cilvēku dienā mājsaimniecības ūdens patēriņā ir 82 litri, un norādīja, ka viņi ir apņēmušies samazināt šo rādītāju ar izglītību un izpratnes veicināšanas pasākumi. Uzsverot ieradumu nozīmi ūdens patēriņā, ministrs Pakdemirli vērsa uzmanību uz to, cik svarīgi ir šo izpratni veicināt jau no agras bērnības. Ministrs Pakdemirli sacīja:

“Ir ļoti svarīgi izskaidrot ūdens vērtību saviem bērniem. Šajā kontekstā mēs sākām sarunas ar attiecīgajām iestādēm, lai ūdens pratības priekšmets tiktu iekļauts sākumskolas mācību programmā, sākot no bērnudārza. Papildus skolām mēs īstenosim izpratnes veicināšanas pasākumus visā mūsu sabiedrībā, īpaši mūsu lauksaimniekos. Mēs izvērtējam sadarbību ar visām attiecīgajām valsts iestādēm un organizācijām, NVO un privātā sektora pārstāvjiem, lai efektīvi izmantotu ūdeni. Ar īstenojamajiem projektiem sasniegsim gan ekoloģiskus, gan ekonomiskus rezultātus. Mēs vēlamies aizsargāt savu nākotni, aizsargājot ūdeni. ”

PAR ŪDENI

Zemkopības un mežsaimniecības ministrijas vadībā pie pirmās Ūdens padomes republikas vēsturē tika izveidotas 11 atsevišķas darba grupas. Šīs grupas ietver ūdens efektivitāti, ūdens apsaimniekošanu baseina mērogā, ūdens tiesību aktus un politiku, ūdens drošības un notekūdeņu pakalpojumus, ūdens resursu aizsardzību un uzraudzību kvalitātes un kvantitātes ziņā, klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens resursiem un pielāgošanos, lēmumu pieņemšanu atbalsta sistēmas ūdens resursu apsaimniekošanā, ūdens resursu attīstībā, ko izmanto lauksaimniecības apūdeņošanas, uzglabāšanas iekārtu (pazemes un virszemes aizsprosti, dīķi), ūdens, mežsaimniecības un meteoroloģijas jomās. Darba grupās kopumā piedalījās 66 dalībnieks, tostarp Zemkopības un mežsaimniecības ministrija, 141 akadēmiķis no 38 universitātēm, dalībnieki no 32 valstu nevalstiskajām organizācijām, attiecīgo valsts iestāžu un organizāciju pārstāvji, metropoles pašvaldību, ūdens un kanalizācijas pārstāvji. administrācijām, 1631 privātajam sektoram un ūdens lietotājiem, bija nozīme viņa nākotnes noteikšanā.

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*