Ankarā sanāca 20. Nacionālā izglītības padome, kurā piedalījās visas tās ieinteresētās personas. Padomes atklāšanas ceremonija notika Prezidenta kompleksā, piedaloties prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam. 20. Nacionālās izglītības padome sanāca Ankarā, lai atvērtu jaunus apvāršņus atkarībā no norisēm pasaulē un Turcijā un pieņemtu ieteikumus Turcijas valsts izglītības sistēmai.
7. Nacionālās izglītības padomes atklāšanas ceremonija, kas notika pēc 20 gadu pārtraukuma, notika Prezidenta kompleksā, kurā piedalījās prezidents Redžeps Tajips Erdoans.
Izsakot pateicību prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam par piedalīšanos atklāšanā, savā paspārnē pārņemot 20. Nacionālās izglītības padomi, tautas izglītības ministrs Mahmuts Ezers norādīja, ka norises pasaulē radījušas nepieciešamību izvērtēt pašreizējos izglītības sistēmu apstākļus.
Paužot, ka viņi nolēma rīkot divdesmito Nacionālās izglītības padomi, lai vadītu izglītības politiku, ministrs Özers sacīja:
“Izglītības sistēma ir veiksmīga, funkcionāla un demokrātiska tiktāl, ciktāl tā atbilst sociālajām vajadzībām un prasībām. Ja sabiedrības prasības tiek ignorētas vai, vēl ļaunāk, apspiestas, mēs varam runāt tikai par nomācošu izglītības sistēmu. Diemžēl mūsu valsts agrāk bieži ir saskārusies ar šiem nomācošajiem izglītības noteikumiem. Pamats daudzām problēmām, kuras mēs šodien cenšamies pārvarēt mūsu izglītības sistēmā, slēpjas nomācošajā izglītības politikā, kas ir tālu no pagātnes sociālajām prasībām. Īpaši 1990. gadu beigās mēs bijām liecinieki skarbākajām un nomācošākajām izglītojošām iejaukšanās darbībām republikas vēsturē. Šī politika, kas ir tālu no indivīda un sabiedrības attīstības mērķa un mēģina veidot sabiedrību, izslēdzot mūsu nacionālās un garīgās vērtības, ir likusi mūsu izglītības sistēmai stāvēt uz vietas, nevis virzīt to uz priekšu un radījusi hroniskas problēmas. .
Özers atzīmēja, ka lielākā cīņa izglītības jomā 20 gadu laikā ir bijusi Turcijas virzīšana uz priekšu, pārvarot šīs hroniskās problēmas.
Atsaucoties uz izglītības likumu, kas pazīstams kā 4+4+4, Özers sacīja:
“Pateicoties 2012. gadā pieņemtajam izglītības likumam 4+4+4, atbilstoši sociālajam pieprasījumam tika atsāktas imamu hatip vidusskolas, tika ieviesti fakultatīvie reliģiskās izglītības kursi, kā arī lielākam skaitam mūsu bērnu tika nodrošināta iespēja pabalsts no izglītības, kura obligātais izglītības laiks tiks palielināts no 8 uz 12 gadiem. Šajā kontekstā, lai gan 2000. gadā vidējās izglītības ieguves līmenis bija 44 procenti, uz šodienu tas ir sasniedzis 88 procentus. Rezumējot, mūsu izglītības sistēma ir kļuvusi demokrātiskāka un iekļaujošāka. Šajā gadījumā es vēlos vēlreiz izteikt pateicību mūsu prezidentam, kuram ir vadošā loma Turcijas izglītības sistēmas padarīšanā demokrātiskāka un kas atspoguļo mūsu valsts jutīgumu pret izglītības politiku, neskatoties uz aizbildniecības centru spiedienu.
Sakot, ka izglītība ir kļuvusi universāla, pateicoties politikai, ko viņi ir pieņēmuši attiecībā uz izglītības izplatību visā Turcijas sabiedrībā, Özers turpināja savus vārdus šādi:
“Izglītības patiesā izplatība visos Turcijas sabiedrības segmentos galvenokārt ir notikusi pēdējo 20 gadu laikā. Investīcijas, kas tika veiktas līdz ar masveida palielināšanos izglītībā, netika koncentrētas tikai vienā Turcijas reģionā, bet tika realizētas tā, lai aptvertu visus reģionus. Īpaši vērts uzsvērt, ka segments, kas visvairāk gūst labumu no izglītības masifikācijas fāzes, ir salīdzinoši mazāk nelabvēlīgā sociālekonomiskā statusa ziņā. Turklāt, ja man ir jāuzsver sekojošais, izglītības kvalitāte, kā tiek apgalvots, nav samazinājusies līdz ar masveida palielināšanos. Nozīmīgi starptautiski izglītības pētījumi, piemēram, PISA un TIMSS, liecina, ka mūsu izglītības sistēmas panākumi nepārtraukti pieaug. Šodien sasniegtajā punktā mūsu bērniem un jauniešiem katrā mūsu valsts nostūrī ir bijusi iespēja iegūt visu līmeņu izglītību, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Lai gan 2000. gadā izglītības līmenis augstākajā izglītībā bija aptuveni 14 procenti, šodien tas ir sasniedzis 44 procentus.
Uzsverot, ka 20. Nacionālās izglītības padomes galvenā tēma bija “Vienlīdzīgas iespējas izglītībā”, Özers sacīja:
“Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai katrs mūsu bērns vienlīdzīgi un godīgi gūtu labumu no izglītības iespējām, lai viņi varētu realizēt savu potenciālu un kļūt par produktīvu indivīdu. Mums ir jānodrošina iespēju vienlīdzība izglītībā tik stingri, lai mūsu bērnu sociālās, ekonomiskās un kultūras atšķirības ārpus skolas; tiešā veidā neveido viņu izglītības procesu un nākotni. Mums ir jānodrošina iespēju vienlīdzība izglītībā tik stingri, lai viņu ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis neradītu netaisnību mūsu bērnu izglītības procesā. Kamēr mēs virzījāmies uz šo mērķi, mēs vēlējāmies savā lēmumu pieņemšanas procesā iekļaut Turcijas kopējo prātu un kopīgo apvārsni. Šim nolūkam esam noteikuši 20. Valsts izglītības padomes galveno tēmu "Vienlīdzīgas iespējas izglītībā".
Paziņojot, ka viņu mērķis ir paaugstināt izglītības kvalitāti un nodrošināt, ka ikvienam bērnam ir pieejama kvalitatīva izglītība pēc būtiskiem uzlabojumiem izglītībā un milzīgiem ieguldījumiem infrastruktūrā, Özers sacīja:
“Mums ir kļuvis vēl kritiskāk uzzināt mūsu ieinteresēto pušu viedokļus par jautājumu, par kuru visa pasaule ir diskutējusi un spērusi svarīgus soļus, piemēram, iespēju vienlīdzība izglītībā, īpaši šī epidēmijas procesa laikā, ko mēs piedzīvojam. Globālās konkurences vidē starp valstīm notiek liela sacensība. Valstis konkurē ne tikai ekonomiski, tās pastāvīgi konkurē arī izglītības sistēmu ziņā. Gandrīz katra valsts pieliek lielas pūles izglītības sistēmas uzlabošanai un piešķir milzīgus budžetus. Galvenais iemesls tam ir tas, ka investīcijas izglītībā ir vissvarīgākais ieguldījums nākotnē valsts attīstībā visos aspektos. Pētījumi liecina, ka profesionālajai un tehniskajai izglītībai ir stratēģiska nozīme gan darba tirgum nepieciešamo prasmju nodrošināšanā, gan jauniešu bezdarba mazināšanā. Šajā kontekstā mūsu prioritāte ir turpināt pilnveidot profesionālo un tehnisko izglītību, ko ir izsmēlusi 1999. gadā spēkā stājusies un jau vairāk nekā 10 gadus spēkā esošā koeficientu piemērošanas netaisnība, un padarīt izglītību , ražošanas un nodarbinātības cikls spēcīgāks. Šajā kontekstā mēs uzskatām, ka profesionālā un tehniskā izglītība ir stratēģisks jautājums Turcijas nākotnei un vēlamies, lai tas tiktu visaptveroši apspriests padomē.
Uzsverot, ka nozīmīgākais faktors pētījumā, kas paaugstinās izglītības kvalitāti, ir skolotāji, Özers sacīja, ka trešā darba kārtība, ko viņi vēlējās apspriest un izstrādāt padomē, ir "Pedagogu profesionālā attīstība", un norādīja, ka katrs ieguldījums skolotājiem tiešā veidā ietekmētu izglītības sistēmas panākumus.
Izsakot lielu prieku, ka Skolotāja profesijas likums, ar kuru prezidents Erdoans 24. novembrī, Skolotāju dienā, sniedza priecīgas ziņas, tiks iesniegts parlamentam, ministrs Özers novēlēja, lai padome nestu labumu visai izglītības sabiedrībai un mūsu valsts.
Domes sēde, kas ilgs līdz 3.decembrim, notiks pēc atklāšanas ceremonijas domes pirmajā darba dienā. Pēdējā domes darba dienā, kas otrajā dienā turpinās speciālās komisijas darbu, speciālās komisijas ziņojumi tiks prezentēti kopsapulcē un balsos par ieteikumiem.
Esi pirmais, kas komentē