Katra infekcija rada jaunu augsni vīrusa mutācijai, un omikrons ir daudz lipīgāks nekā iepriekšējie varianti. Eksperti nezina, kā izskatīsies nākamie varianti un kā tie varētu ietekmēt pandēmiju.
Eksperti nezina, kā izskatīsies nākamie varianti vai kā tie varētu veidot pandēmiju, taču viņi saka, ka nav garantijas, ka omicron pēcteces produkti izraisīs vieglāku slimību vai ka pašreizējās vakcīnas pret tām darbosies.
"Jo ātrāk Omikrons izplatās, jo vairāk iespēju ir mutācijai, kas potenciāli izraisa vairāk variantu," sacīja Bostonas universitātes infekcijas slimību epidemiologs Leonardo Martiness.
Kopš Omicron parādīšanās novembra vidū tas ir apņēmis pasauli kā uguns no sausās zāles. Pētījumi liecina, ka vīrusa variants ir vismaz divas reizes lipīgāks par delta un vismaz četras reizes lipīgāks nekā sākotnējā vīrusa versija.
Pastāv lielāka iespējamība, ka Omicron nekā delta atkārtoti inficēs personas ar iepriekš Covid-19 un izraisīs “izrāvienu infekcijas” vakcinētiem indivīdiem, vienlaikus uzbrūkot arī nevakcinētām personām. Pasaules Veselības organizācija ziņoja par rekordlielu 3 miljonu jaunu Covid-9 gadījumu nedēļā no 55. līdz 15. janvārim, kas ir par 19% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.
Papildus tam, ka relatīvi veseli cilvēki netiek no darba un skolas, šī varianta izplatīšanās vieglums palielina vīrusa pārnešanas iespējamību un saglabājas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, dodot viņiem vairāk laika spēcīgu mutāciju attīstībai.
Džona Hopkinsa universitātes infekcijas slimību speciālists Dr. "Ilgākas, noturīgas infekcijas, kas, šķiet, ir visticamākā augsne jaunu variantu attīstībai," sacīja Stjuarts Kempbels Rejs. "Tikai tad, ja jums ir ļoti izplatīta infekcija, jūs nodrošināsit iespēju tai notikt."
Tā kā Omicron izraisa mazāk smagu slimību nekā delta, cerība ir radījusi cerību, ka tā uzvedība galu galā var būt sākums tendencei, kas vīrusu padara vieglāku, piemēram, saaukstēšanos.
Eksperti saka, ka tā ir iespēja, ņemot vērā to, ka vīrusi slikti izplatās, ja tie pārāk ātri nogalina savus saimniekus. Taču vīrusi laika gaitā ne vienmēr kļūst mazāk nāvējoši.
Piemēram, ja inficētajiem cilvēkiem sākotnēji rodas viegli simptomi, viņi izplata vīrusu, mijiedarbojoties ar citiem, bet vēlāk kļūst ļoti slimi, viņš var arī sasniegt savu galveno mērķi. "Cilvēki domāja, vai vīruss kļūs maigs. Bet viņam nav īpaša iemesla to darīt," viņš teica. "Es nedomāju, ka mēs varam būt pārliecināti, ka vīruss laika gaitā kļūs mazāk nāvējošs."
Pakāpeniski labāk atbrīvojoties no imunitātes, vīruss palīdz izdzīvot ilgtermiņā. Neviens nebija imūna, kad pirmo reizi skāra SARS-CoV-2. Taču infekcijas un vakcīnas lielākajai daļai pasaules ir devušas vismaz zināmu imunitāti, tāpēc vīrusam ir jāpielāgojas.
Ir daudzi iespējamie evolūcijas ceļi. Dzīvnieki var izšķilties un izlaist jaunus variantus. Mājas suņi un kaķi, brieži un fermās audzētas ūdeles ir tikai daži no dzīvniekiem, kas ir neaizsargāti pret vīrusu, un šie dzīvnieki var mutēt un izplatīties atpakaļ uz cilvēkiem.
Vēl viens potenciāls ceļš: lai gan omikrons un delta klīst, cilvēki var inficēties ar dubultām infekcijām, ko Rejs dēvē par "Frankenvariantiem", kas varētu radīt hibrīdus ar abu sugu īpašībām.
Kad attīstās jauni varianti, joprojām ir ļoti grūti no ģenētiskajām iezīmēm noteikt, kuras no tām varētu rasties, sacīja zinātnieki. Piemēram, omikronam ir daudz vairāk mutāciju nekā iepriekšējiem variantiem, aptuveni 30 smailes proteīnā, kas ļauj tam pievienoties cilvēka šūnām. Tomēr tā sauktajam IHU variantam, kas identificēts Francijā un izsekots PVO, ir 46 mutācijas, un šķiet, ka tas nav īpaši izplatījies.
Lai ierobežotu variantu rašanos, zinātnieki uzsver, ka ir jāturpina tādi sabiedrības veselības pasākumi kā maskēšana un vakcinācija. Eksperti teica, ka, lai gan omikrons imunitāti apiet labāk nekā delta, vakcīnas joprojām nodrošina aizsardzību, un revakcinācijas ir ievērojami samazinājušas nopietnu slimību, hospitalizāciju un nāves gadījumu skaitu.
Anne Tomasa, 64 gadus veca IT analītiķe Vesterlijas pilsētā Rodailendā, sacīja, ka viņa ir pilnībā vakcinēta un pilnvarota, kā arī cenšas saglabāt drošību, lielākoties paliekot mājās, kamēr viņas štatā ir viens no augstākajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem pasaulē. Savienotās valstis. "Man nav šaubu, ka šie vīrusi turpinās mutēt, un mēs ar to saskarsimies ļoti ilgu laiku."
Rejs pielīdzināja vakcīnas cilvēces bruņām, kas ļoti kavē vīrusa izplatību, ja ne pilnībā aptur to. Vīrusam, kas izplatās eksponenciāli, "visam, kas novērš pārnešanu, var būt milzīga ietekme", viņš teica. Turklāt, kad vakcinēti cilvēki saslimst, Rejs sacīja, ka viņu slimība parasti ir vieglāka un uzlabojas ātrāk, atstājot mazāk laika bīstamu variantu parādīšanās brīdim.
Eksperti saka, ka tikmēr, kamēr globālie vakcinācijas rādītāji būs ļoti zemi, vīruss nebūs endēmisks kā gripa. Nesenā preses konferencē PVO ģenerāldirektors Tedros Adhanoms Ghebreyesus sacīja, ka cilvēku aizsardzība pret nākotnes variantiem, tostarp tiem, kas var būt pilnīgi izturīgi pret mūsdienu vakcīnām, ir atkarīgs no globālās vakcīnu nevienlīdzības izbeigšanas.
Tedros sacīja, ka vēlētos, lai līdz gada vidum katrā valstī būtu vakcinēti 70 procenti cilvēku. Saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes statistiku, tagad ir desmitiem valstu, kurās mazāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti. Un daudzi cilvēki Amerikas Savienotajās Valstīs turpina pretoties pašreizējām vakcīnām.
Toronto Sv. Maikla globālās veselības pētījumu centrs. "Šīs milzīgās nevakcinētās teritorijas ASV, Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un citur ir būtiski atšķirīgas rūpnīcas," sacīja Prabhats Dža. "Nespēja to izdarīt globālajā vadībā ir bijusi milzīga neveiksme."
Tikmēr jauni varianti ir neizbēgami, sacīja Luiss Manskis, Minesotas Universitātes Molekulārās virusoloģijas institūta direktors.
Lai gan ir daudz nevakcinētu cilvēku, "vīruss joprojām kontrolē notiekošo," viņš teica.
Esi pirmais, kas komentē