Šodien vēsturē: Ataturks atvēra mākslīgā zīda rūpnīcu Gemlikā

31. janvāris ir gada 31. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām atlikušas 334 dienas.

dzelzceļš

• 31 janvāris 1927 Ankara stacija viesnīca un restorāna konditoreja tika atvērta.
• 31 janvāris 2009 Şişhane un Atatürk Auto Industry paplašinājumi sāka kalpot.

notikumi

• 1729. gads - tika izdota pirmā grāmata Turcijā, vārdnīca ar nosaukumu Sıhahi Cevheri (Vankulu), kuru sarakstījis Mehmets Bin Mustafa (Vanli). İbrahim Müteferrika bija izveidojis pirmo turku tipogrāfiju savā savrupmājā Sultanselim, Stambulā.
• 1747. gads — Londonā tiek atvērta pirmā venerisko slimību klīnika.
• 1790. gads – Osmaņu un Prūsijas alianse.
• 1865. gads — ASV Pārstāvju palāta pieņem likumu, kas aizliedz verdzību.
• 1876. gads - ASV visi indiāņi valstī bija spiesti dzīvot īpašās viņiem rezervētās teritorijās, ko sauc par indiāņu rezervātu.
• 1915. gads – Pirmais pasaules karš: Vācija pret krieviem izmantoja indīgo gāzi.
• 1927. gads — beidzas sabiedroto kontrole pār Vāciju; Pēc tam Nāciju līga pārraudzīs Vācijas pārbruņošanu.
• 1928. gads — Ankarā tiek dibināta Turcijas izglītības asociācija (TED).
• 1928. gads — 30 opozīcijas līderi Padomju Savienībā tika izsūtīti uz Almati. Starp tiem, kas devās trimdā, bija Leons Trockis.
• 1930. gads — uzņēmums 3M tirgū ieviesa skotu.
• 1931. gads — tika izveidota Muitas un monopola ministrija.
• 1931 – Kultūras žurnāls, Ilustrēts Mēness slēgts.
• 1931. gads — Izmitā galvenajam redaktoram Arifam Oručam un laikraksta Yarim galvenajam redaktoram tika piespriests vairāk nekā viens gads cietumā.
• 1934. gads – Nâzim Hikmet, Nail Vahtedi, Tosun Ömer un Yonga Ömer tika notiesāti uz pieciem gadiem cietumā.
• 1938. gads — Ataturks atvēra mākslīgā zīda rūpnīcu Gemlikā.
• 1942. gads — studentiem tika aizliegts smēķēt un nēsāt saderināšanās gredzenus.
• 1943. gads — Staļingradas kaujā nacistiskās Vācijas 6. armijas komandieris ģenerālfeldmaršals Frīdrihs Pauluss padodas padomju karaspēkam.
• 1946. gads - Saskaņā ar jauno Dienvidslāvijas konstitūciju, ko iedvesmojusi PSRS, valsts sastāv no sešām republikām: Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Maķedonijas, Melnkalnes, Serbijas un Slovēnijas.
• 1950. gads — ASV prezidents Harijs S. Trūmens paziņoja, ka viņi īsteno ūdeņraža bumbas izstrādes programmu.
• 1952. gads — Grieķijas ārlietu ministra Sofoklis Venizelos oficiālās vizītes laikā Turcijā tika nolemts izveidot Turcijas un Grieķijas draudzības asociāciju.
• 1953. gads — Nīderlandē vien Ziemeļjūras plūdos gāja bojā vairāk nekā 1800 cilvēku.
• 1956. gads – Saeimā tika pieņemts likums “Par bērnu uzskaiti bez ciltsrakstiem”.
• 1956. gads — Gajs Molē kļūst par Francijas premjerministru.
• 1958. gads — Explorer 1, pirmais veiksmīgais ASV satelīts, iegāja orbītā ap Zemi.
• 1961. gads — Izraēlas premjerministrs Deivids Ben Gurions atkāpjas no amata.
• 1961. gads — Ahmets Emins Jalmans, Vatan Viņš atstāja avīzi.
• 1964. gads – III. Londonas konference pēc 15 dienu darba izjuka bez rezultātiem.
• 1965. gads – Veselības ministrija sniedza paziņojumu; Vidējais cilvēka mūža ilgums Turcijā ir 33 gadi.
• 1966. gads — 2400 strādnieku pieteica streiku Pasabahčes pudeļu un stikla rūpnīcā.
• 1968. gads – Vjetkonga uzsāk lielu ofensīvu; Amerikas vēstniecība Saigonā bija aizņemta 6 stundas.
• 1968. gads — TRT Ankara televīzija uzsāk izmēģinājuma apraidi.
• 1971. gads – vēl viens solis pilotējamos Mēness ceļojumos; Tika palaists Apollo 14. Misijas astronauti: Alans Šepards, Edgars Mičels un Stjuarts Rūza.
• 1973. gads – Setinam Altanam lūdza ieslodzīt 4,5 gadus; 3 policistiem, kuri piekāva karikatūristu Turhanu Selčuku, tika piespriests cietumsods.
• 1973. gads – pieņemts Valsts drošības tiesu izveidošanas likums.
• 1974. gads - Halils Tunss tika ievēlēts par Türk-İş priekšsēdētāju, kuru atbrīvoja Seifi Demirsoja nāve.
• 1976. gads – Progresīvo sieviešu apvienība (İKD) organizē mītiņu “Izbeidziet bērna ciešanas” Ankarā. Mītiņā piedalījās 5 tūkstoši cilvēku.
• 1978. gads – 20 tūkstoši nesamaksāto kalnraču Zonguldakā uzsāka pretestību.
• 1980. gads — Tarišas notikumi: Tarišā beidzās pretestība, strādnieki atgriežas darbā. 22. janvārī drošības spēki mēģināja iekļūt Tarišas uzņēmumos, pamatojoties uz kratīšanu, un tika aizturēti 600 strādnieki.
• 1985. gads — premjerministrs Turguts Özals paziņoja, ka Gökovā tiks izveidota termoelektrostacija.
• 1986. gads — policists Sedats Kaners, kurš atzinās spīdzināšanā, padevās Ankaras prokuratūrai.
• 1986. gads — Sociāldemokrātiskās populistu partijas (SHP) İçel vietnieks Fikri Sağlar teica, ka 5 gadu laikā Turcijā pazuduši vairāk nekā 800 cilvēku.
• 1990. gads — 73 gadu vecumā pie savas mājas Ankarā tika nošauts Ataturkistu domu asociācijas un Turcijas tiesību institūcijas prezidents Muammers Aksojs.
• 1990. gads — PSRS šaha čempions Gerijs Kasparovs uzvar tautieti Anatoliju Karpovu, kļūstot par pasaules čempionu šahā.
• 1990. gads — Maskavā tika atvērts pirmais McDonald's.
• 1996. gads — ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna eksplodē pēc ietriekšanās Kolombo (Šrilanka) Centrālās bankas durvīs: tiek nogalināti vismaz 86 cilvēki un 1400 ievainoti.
• 2000. gads — Klusajā okeānā ietriecas aviokompānijas Alaska Airlines pasažieru lidmašīna: iet bojā 88 cilvēki.
• 2004 – 6 nulles no TL un Turcijas valsts valūtas Jaunā Turcijas lira Likums, kas to paredz, tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī.
• 2005. gads — tika ierosināta prasība pret pasaulslaveno popzvaigzni Maiklu Džeksonu par uzmākšanos 13 gadus vecam zēnam.
• 2005. gads — Turcijas karaspēks Afganistānā pārņem starptautisko lidostu Kabulā.
• 2006. gads — İrfan Dündar, viens no Abdullah Öcalan advokātiem, paziņoja, ka ir iesniedzis sava klienta lūgumrakstu par lietas atkārtotu izskatīšanu Ankaras 11. augstajai krimināltiesai, kas ir pilnvarota šajā sakarā.
• 2008. gads — incidentā, kas notika, kad dzirkstelītes dega un eksplodēja dabasgāzes katls nelicencētā ēkā Stambulas Zeytinburnu rajonā, gāja bojā 23 cilvēki un 120 cilvēki tika ievainoti.
• 2020. gads — Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.^[1] (skatīt: Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības)

dzimšanas

• 1620. gads — Georgs Frīdrihs, vācu un nīderlandiešu feldmaršals (miris 1692. gadā)
• 1624. gads — Arnolds Geulincks, franču dekarta domātājs (miris 1669. gadā)
• 1763. gads — Jenss Esmarks, dāņu un norvēģu mineraloģijas profesors (miris 1839. gadā)
• 1769. gads — Andrē Žaks Gārnerins, franču aviators un bezmalu izpletņa izgudrotājs (miris 1823. gadā)
• 1797. gads — Francs Šūberts, austriešu komponists (miris 1828. gadā)
• 1799. gads. — Rodolfs Topfers (Rodolphe Töpffer), Šveices autors, skolotājs, gleznotājs, karikatūrists un komiķis (miris 1846. gadā)
• 1858. gads — Andrē Antuāns, franču aktieris, kinorežisors, rakstnieks, kritiķis (miris 1943. gadā)
• 1865. gads — Anrī Degrēns, franču sacīkšu riteņbraucējs un sportists (miris 1940. gadā)
• 1868. gads — Teodors Ričardss, amerikāņu ķīmiķis (miris 1928. gadā)
• 1869. gads — Anrī Kārtons de Viarts, Beļģijas 23. premjerministrs (miris 1951. gadā)
• 1869. gadā Vilhelms Heijs, vācu karavīrs (miris 1947. gadā)
• 1881. gads — Ērvings Lengmuirs, amerikāņu Nobela prēmijas laureāts ķīmiķis (miris 1957. gadā)
• 1884. gads — Mehmeds Emins Resulzade, Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas dibinātājs (miris 1955. gadā)
• 1884. gads — Teodors Heuss, pirmais Rietumvācijas prezidents (miris 1963. gadā)
• 1892. gads — Edijs Kantors, amerikāņu dziedātājs, komiķis, dejotājs un aktieris (miris 1964. gadā)
• 1893 — Arkādijs Plastovs, krievu padomju gleznotājs, viens no sociālistiskā reālisma kustības aizsācējiem (miris 1972. gadā)
• 1894. gads — Kurts Blome, nacistu zinātnieks (miris 1969. gadā)
• 1896 — Sofija Janovskaja, padomju matemātiķe un vēsturniece (mirusi 1966. gadā)
• 1907 — Džons O'Hara, amerikāņu rakstnieks (miris 1970. gadā)
• 1910. gads — Faruks Kenčs, turku kinorežisors (miris 2000. gadā)
• 1911. gads — Baba Vanga, bulgāru priesteris (mirusi 1996. gadā)
• 1918. gads — Kerims Korkans, turku rakstnieks (miris 1990. gadā)
• 1923. gads — Normens Mailers, amerikāņu romānu rakstnieks un Pulicera balvas ieguvējs (miris 2007. gadā)
• 1929. gads — Jean Simmons, angļu izcelsmes amerikāņu aktrise un balss aktieris (mirusi 2010. gadā)
• 1929. gads — Rūdolfs Mēsbauers, vācu fiziķis un Nobela prēmijas laureāts fizikā (miris 2011. gadā)
• 1933. gads — Bernardo Provencāno, itāļu noziegumu pavēlnieks (miris 2016. gadā)
• 1934. gads — Muhameds Taki Misbahs Jazdi, Irānas politiķis (miris 2021. gadā)
• 1935 — Kenzaburo Oe, japāņu rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts literatūrā
• 1936. gads — Kans Bartu (Can Bartu), turku futbolists (“Fenerbahce” leģendārais futbolists) (miris 2019. gadā)
• 1937. gads — Filips Glāss, amerikāņu komponists
• 1937. gads — Sūzena Plešete, amerikāņu aktrise (mirusi 2008. gadā)
• 1938. gads — Beatrikse, Nīderlandes karaliene
• 1942 — Dereks Džārmens, angļu kinorežisors (miris 1994. gadā)
• 1942. gads — Zeineps Kermans, turku literatūras pētnieks un akadēmiķis
• 1945. gads — Temels Gürsu, turku režisors, producents, scenārists, aktieris un balss aktieris
• 1947. gads — Bernārs Gvindū ( Bernard Guignedoux ), franču futbolists un menedžeris (miris 2021. gadā)
• 1951. gads – Selma Güneri, turku kino un skaņu māksliniece
• 1961. gads — Fatihs Kisaparmaks, turku komponists un izpildītājs
• 1961. gads — Filiss Kerestecioglu, turku jurists un politiķis
• 1961. gads — Latifs Demirči, turku karikatūrists
• 1963. gads — Ergēns Poirass (Ergün Poyraz), turku pētnieks
• 1964. gads — Džefs Hannemens, amerikāņu mūziķis un grupas Slayer ģitārists (miris 2013. gadā)
• 1970. gads — Minnija Draivera, angļu aktrise un dziedātāja
• 1981. gads — Džastins Timberleiks, amerikāņu popdziedātājs un aktieris
• 1982. — Salvatore Masiello, itāļu futbolists
• 1982. gads — Alans Džeimss Makgregors, skotu vārtsargs
• 1982. gads — Elena Paparizou, grieķu dziedātāja

ierocis

• 1398. gads — Sukō, trešais ziemeļu prasītājs Nanboku-chō periodā Japānā (dzimis 1334. gadā)
• 1435. gads — Sjuande, piektais Ķīnas Minu dinastijas imperators (dzimis 1399. gadā)
• 1606. gads — Gajs Fokss, angļu nemiernieku karavīrs (dzimis 1570. gadā)
• 1644. gads — Kemankešs Kara Mustafa Pasha, Osmaņu valstsvīrs (dz. ?)
• 1788. gads — Čārlzs Edvards Stjuarts, otrais jakobītu pretendents uz Anglijas, Skotijas, Francijas un Īrijas troņiem (dzimis 1720. gadā)
• 1828. gads — Aleksandrs Ipsilantiss, grieķu komandieris (dzimis 1792. gadā)
• 1854. gads — Silvio Peliko (Silvio Pellico), itāļu patriots, dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1788. gadā)
• 1882. gads — Džeimss Sprigs Peins, Libērijas politiķis (dzimis 1819. gadā)
• 1888. gads — Džovanni Bosko, itāļu pedagogs, rakstnieks un katoļu priesteris (dzimis 1815. gadā)
• 1914 — Recaizade Mahmud Ekrem, turku rakstnieks (dzimis 1847. gadā)
• 1945. gads — Edijs Sloviks, amerikāņu ierindnieks (vienīgais ASV karavīrs, kuram Otrā pasaules kara laikā tika izpildīts nāvessods par dezertēšanu) (dzimis 1920. gadā)
• 1946. gads. — Ismails Haki Izmirli, turku filozofs un islāma filozofijas vēsturnieks (dzimis 1869. gadā)
• 1954. gads — Edvins Ārmstrongs, amerikāņu elektroinženieris un izgudrotājs (dzimis 1890. gadā)
• 1956. gads — AA Milns, angļu rakstnieks (dzimis 1882. gadā)
• 1969. — Stojans Zagorčinovs, bulgāru rakstnieks (dzimis 1889. gadā)
• 1973. gads — Ragnars Antons Kittils Frišs (Ragnar Anton Kittil Frisch), norvēģu ekonomists un Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1895. gadā)
• 1974 — Semjuels Goldvins, amerikāņu kinorežisors (dzimis 1882. gadā)
• 1974 — Ekrems Cemilpaša, kurdu politiķis (dzimis 1891. gadā)
• 1982 — Melihs Vasafs, turku kritiķis un dramaturgs (dzimis 1927)
• 1984 — Pembe Marmara, Kipras turku dzejnieks (dzimis 1925. gadā)
• 1990. gads — Muamers Aksojs, turku jurists un politiķis (dzimis 1917. gadā)
• 2005 — İsmail Hakki Şen, turku aktieris (dzimis 1927. gadā)
• 2006 — Moira Šīrere, skotu aktrise un balerīna (dzimusi 1926. gadā)
• 2006. gads — Džordžs Kovals, amerikāņu spiegs, zinātnieks un kandidāts (dzimis 1913. gadā)
• 2015. gads — Tomass Bulats, argentīniešu ekonomists, žurnālists un rakstnieks (dzimis 1964. gadā)
• 2016 — Selals Alijevs, Azerbaidžānas akadēmiķis, biologs un politiķis (dzimis 1928. gadā)
• 2016. gads — Ülkü Ülker, turku aktrise un dziedātāja (dzimusi 1950. gadā)
• 2020. gads — Mērija Higinsa Klārka, amerikāņu īso stāstu rakstniece un romānu rakstniece (dzimusi 1927. gadā)

Svētki un īpaši gadījumi

• Vētra: Zivju vētra