Šodiena vēsturē: pasludināta Kipras turku federālā valsts

13. februāris ir gada 44. diena pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām atlikušas 321 dienas.

dzelzceļš

• 13 februāris 1923 Umur-u Nafia programma tika sagatavota, un tika paredzēts, ka dzelzceļa un koncesijas līgumus veidos un ekspluatēs uzņēmumi, lai izplatītu nacionālo itāļu un Maarif-i Umumiyah. Programma paredzēja dzelzceļa tīklu, kas šķērso valsti austrumu-rietumu virzienā un savienots ar štābu un ostām, izmantojot filiāļu līnijas.

notikumi

• 1258. gads – Hulagu ieņēma Bagdādi. 200 XNUMX Bagdadi nomira.
• 1633. gads — Galileo Galilejs ierodas Romā, lai stātos inkvizīcijas tiesā.
• 1668. gads — Spānija atzīst Portugāli par atsevišķu valsti.
• 1894. gads — Auguste Lumière un Louis Lumière patentē kinematogrāfu (filmu kameru un projektoru kopā).
• 1925. gads – Šeiha Saida sacelšanās: Šeiha Saida vadībā Bingolas apgabalā sākās reakcionāra un separātistu kustība, tajās dienās, kad Mosulas jautājumā radās problēma ar Apvienoto Karalisti, kuras risinājums tika atstāts Turcijas ziņā. un Apvienotā Karaliste Lozannas konferencē. Sacelšanās izplatījās arī Dijarbakirā.
• 1926. gads — lai cīnītos pret izšķērdību, tika pieņemts Israfata aizlieguma likums.
• 1934. gads — Antarktikas okeānā nogrima PSRS piederošais tvaikonis “Čeļuskin”.
• 1945. gads – II. Otrais pasaules karš: PSRS karaspēks atgūst Budapeštu vāciešiem. Apvienotās Karalistes Karaliskie gaisa spēki sāka bombardēt Vācijas pilsētu Drēzdeni.
• 1949. gads — tiek atklāts jaunais Fenerbahce stadions.
• 1960. gads — Francija Sahārā uzspridzina atombumbu, neskatoties uz ANO un ASV iebildumiem.
• 1961. gads – nodibinātas 7 jaunas partijas. Jaunā Turcijas partija, Turcijas strādnieku partija, Dienests nācijas partijai, Trasta partija, Musavat partija, Konservatīvā partija un Republikāņu partija. Bija pēdējā diena piedalīties vēlēšanās. Avni Erakalın tika iecelts par Turcijas Strādnieku partijas priekšsēdētāju, kuru dibināja arodbiedrību līderu grupa, piemēram, Kemals Türklers, Riza Kuass, Kemals Nebioglu un İbrahims Denizciers.
• 1962. gads — tiek arestēts bijušais tieslietu ministrs Hüseins Avni Göktürks un bijušais darba ministrs Mümtazs Tarhans. Tika apgalvots, ka bijušie ministri ieveda radio baterijas ar Valsts kasei piederošu ārvalstu valūtu. Viņi tika evakuēti 2. gada 1962. martā.
• 1963. gads — Stambulas prokuratūra iesniedza prasību tiesā pret 2 darba devējiem, kuri neievēroja Darba ņēmēju apdrošināšanas likumu.
• 1963. gads — Ankaras gubernatora birojs aizliedz atskaņot ierakstus taksometros; pikapi taksometros tiek demontēti.
• 1965. gads — kad 1965. gada budžets tika noraidīts ar 197 balsīm par un 225 pret, premjerministrs İsmet İnönü atkāpās no amata.
• 1966. gads – Cemala Gürsela komas 6. diena; Puses vienojās par Ģenerālštāba priekšnieka ģenerāļa Cevdeta Sunaja kandidatūru prezidenta amatam.
• 1967. gads — tika izveidota Revolucionāro arodbiedrību konfederācija (DİSK). Savienības prezidenti savā paziņojumā; Viņi teica: "Mēs sanācām kopā Turcijas strādnieku šķiras interešu, tiesību, brīvību un cieņas vārdā."
• 1969. gads - Stambulā sievietes universitātes studentes organizē protesta gājienu un mītiņu pret Amerikas 6. floti.
• 1971. gads — Vjetnamas karš: Dienvidvjetnamas spēki ar amerikāņu spēku atbalstu ieņem Laosu.
• 1974.–1970. gada Nobela prēmijas laureāts literatūrā Aleksandrs Solžeņicins par grāmatu “Gulaga arhipelāgs, 1918-1956” tika izsūtīts ārpus PSRS.
• 1975. gads — tiek proklamēta Kipras Turcijas Federatīvā valsts.
• 1984. gads — Konstantīns Čerņenko tika iecelts par PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru, nomainot Juriju Andropovu.
• 1985. gads — beidzās atklātā tiesas prāva pret Nacionālās glābšanas partijas vadītājiem, kas tika slēgta. Partijas priekšsēdētājs Necmetin Erbakan un 22 viņa draugi tika attaisnoti. Visā šajā laika posmā no 1981. gada februāra līdz 1985. gada februārim Necmettin Erbakan tika ieslodzīts uz 10 mēnešiem.
• 1988. gads — Kalgari Albertā (Kanāda) sākas ziemas olimpiskās spēles.
• 1990. gads – 12 mācībspēki, kas tika atlaisti pēc 1402. septembra, sāka pieteikties augstskolās, lai atgrieztos pie amata pienākumu pildīšanas. Pirmo pieteikumu iesniedza profesors Dr. Huseins Hatemi to izdarīja.
• 1993. gads — prezidents Turguts Özals pieprasa, lai Stambulas Taksima laukumā tiktu rīkots mītiņš, lai protestētu pret notiekošo karu Bosnijā un Hercegovinā. Valdības partneri, partija Patiesais ceļš un Sociāldemokrātiskā populistu partija, paziņoja, ka neapmeklēs mītiņu, un apgalvoja, ka Turguta Ezala mērķis bija sarīkot šovu. Partija Tēvzeme nolēma pievienoties. Mītiņš bija kluss.
• 1997. gads — astronauti uz kosmosa kuģa Discovery sāk Habla teleskopa remontu.
• 2001. gads - 6,6 magnitūdu zemestrīce Salvadorā: gāja bojā vismaz 400 cilvēku.
• 2005 - Turcija pārņēma Starptautisko drošības un palīdzības spēku vadību Afganistānā no Eiropas korpusa ar ceremoniju, kas notika Kabulā 6 mēnešus.
• 2007. gads — Turcijas Lielās Nacionālās Asamblejas Ģenerālajā asamblejā tika pieņemts uzsākt parlamentāro izmeklēšanu par turku valodas pasliktināšanos un atsvešināšanos.
• 2008. gads — lietā par uzbrukumiem Valsts padomes 2. palātas locekļiem un laikrakstam Cumhuriyet Ankaras 11. Augstākā krimināltiesa nolēma Alparslanam Arslanam divreiz piespriest pastiprinošu mūža ieslodzījumu. Apsūdzētajiem Osmanam Jildiram, Erhanam Timuroglu un Ismailam Sairam tika piespriests mūža ieslodzījums. Apsūdzētajam Süleyman Esen tika piespriests kopumā 2 gadi, 17 mēneši un 8 dienas, savukārt Tekin İrşi tika piespriests kopumā 15 gadi, 10 mēneši un 2 dienas.

dzimšanas

• 1599. – VII. Aleksandrs, pāvests (miris 1667. gadā)
• 1672. gads — Etjēns Fransuā Džefrojs (Etienne François Geoffroy), franču ķīmiķis (miris 1731. gadā)
• 1719. gads — Džordžs Braidžs Rodnijs, Lielbritānijas Karaliskās flotes flotes virsnieks (miris 1792. gadā)
• 1766. gadā Tomass Roberts Maltuss, angļu ekonomists (miris 1834. gadā)
• 1768. gads — Edūārs Mortjē, franču ģenerālis un feldmaršals (miris 1835. gadā)
• 1769. — Ivans Krilovs, krievu žurnālists, dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs (miris 1844. gadā)
• 1793. gads — Filips Veits, vācu romantisma gleznotājs (miris 1877. gadā)
• 1805. gads — Pīters Gustavs Ležēns Dirihlets (Peter Gustav Lejeune Dirichlet), vācu matemātiķis (miris 1859. gadā)
• 1811. gads — Fransuā Akīls Bazains, franču feldmaršals (miris 1888. gadā)
• 1821. gads — Džons Turtls Vuds, angļu arhitekts, inženieris un arheologs (miris 1890. gadā)
• 1835. gads — Mirza Ghulam Ahmeds, Ahmadi reliģiskās kustības dibinātājs (miris 1908. gadā)
• 1849. gads — Vilhelms Foigts, vācu viltnieks un kurpnieks (miris 1922. gadā)
• 1852 — Ions Luca Caragiale, vācu scenārists, īss stāsts, dzejas rakstnieks, teātra vadītājs, politikas komentētājs un žurnālists (miris 1912).
• 1852. gads — Džons Luiss Emīls Dreijers, dāņu izcelsmes īru astronoms (miris 1926. gadā)
• 1855. gads — Pols Dešanels, 10. Francijas Trešās Republikas prezidents (miris 1922. gadā)
• 1870. gads — Leopolds Godovskis, poļu izcelsmes amerikāņu klavieru virtuozs un komponists (miris 1938. gadā)
• 1873. gads — Fjodors Šaļapins, krievu operdziedātājs (miris 1938. gadā)
• 1877. gads — Fehims Spaho, Bosnijas garīdznieks (miris 1942. gadā)
• 1879. gads — princis Sabahatins, turku politiķis un filozofs (miris 1948. gadā)
• 1888. gads — Džordžs Papandreu, grieķu politiķis un Grieķijas 162. premjerministrs (miris 1968. gadā)
• 1891 — Grants Vuds, amerikāņu gleznotājs (miris 1942. gadā)
• 1894. gads — Hambarcums Hačanjans, armēņu kinoaktieris (miris 1944. gadā)
• 1903. gads — Žoržs Simenons, beļģu kriminālrakstnieks (miris 1989. gadā)
• 1906. gads. — Agostinju da Silva, portugāļu filozofs (miris 1994. gadā)
• 1910. gads — Viljams B. Šoklijs, amerikāņu fiziķis, izgudrotājs un Nobela prēmijas laureāts fizikā (miris 1989. gadā)
• 1915. gads — Auna Sana, Birmas nacionālistu līdere (mirusi 1947. gadā)
• 1916. gads — Samims Kocagözs, turku rakstnieks (miris 1993. gadā)
• 1921. gads — Ulvi Urazs, turku teātra un kino aktrise (mirusi 1974. gadā)
• 1923. gads — Čaks Jēgers, pirmais amerikāņu aviators, kurš pārsniedza skaņas ātrumu
• 1928. gads — Refiks Erdurans, turku rakstnieks (miris 2017. gadā)
• 1929. gads — Kenans Erims, turku arheologs (miris 1990. gadā)
• 1930. gads — Frenks Bakstons (Frank Buxton), amerikāņu aktieris, balss aktieris, rakstnieks un televīzijas režisors (miris 2018. gadā)
• 1932. gads — Nails Gīreli, turku žurnālists un rakstnieks (miris 2016. gadā)
• 1933. gads — Kima Novaka, amerikāņu aktrise
• 1937. — Olivers Rīds, angļu aktieris (miris 1999. gadā)
• 1947. gads — Rūšans Čaliskurs (Rüçhan Çalışkur), turku teātra, kino un seriālu aktieris
• 1950. gads — Mahars Alansons (Mahar Alanson), turku dziedātājs, ģitārists, dziesmu autors un aktieris
• 1950. gads — Pīters Gabriels, angļu mūziķis (grupa Genesis)
• 1952. gads — Eds Galjardi, amerikāņu mūziķis (ārzemnieku grupa)
• 1958 — Nilgūns Marmara, turku dzejnieks (miris 1987. gadā)
• 1973. gads — Sibela Alaša, turku dziedātāja un dziesmu autore
• 1974. gads — Robijs Viljamss, angļu mūziķis
• 1976. gads — Leslija Feista, kanādiešu dziedātāja un dziesmu autore
• 1976. gads — Nihats Dogans, turku dziedātājs
• 1978. gads — Edzīlija Romlija, nīderlandiešu mūziķe
• 1980. gads — Sebastians Kēls, vācu futbolists
• 1984. gads — Aponjo, spāņu futbolists
• 1986. gads — Besims Kuničs, zviedru futbolists
• 1989. gads — Ali Balkaja, turku futbolists (miris 2011. gadā)
• 1995. gads – Tibors Linka, slovāku kanoe airētājs

ierocis

• 1021. gads – tiesnesis, fatimīdu kalifs (dz. 985. gads)
• 1332. – II. Andronikos, Bizantijas imperators (dzimis 1259. gadā)
• 1542. gads — Ketrīna Hovarda, Anglijas karaliene (dzimusi 1523. gadā)
• 1608. gads — Konstantijs Vasils Ostrogskis, Polijas-Lietuvas Sadraudzības pareizticīgo princis (dzimis 1526. gadā)
• 1660. gads — Kārlis X. Gustavs, Zviedrijas karalis un Brēmenes hercogs (dz. 1622. gadā)
• 1787. gads — Rudžers Boškovičs, ragūzas zinātnieks (dzimis 1711. gadā)
• 1787. gads — Šarls Gravjē, Vergennes grāfs, Francijas valstsvīrs un diplomāts (dzimis 1717. gadā)
• 1789. gads — Paolo Renjē, Venēcijas Republikas asociētais profesors (dzimis 1710. gadā)
• 1791. gads — Ruscuklu Çelebizade Şerif Hasan Pasha, Osmaņu valstsvīrs (dz. ?)
• 1837 — Mariano Hosē de Larra, spāņu žurnālists un autors (dzimis 1809. gadā)
• 1883. gads — Rihards Vāgners, vācu operu komponists (dzimis 1813. gadā)
• 1909. gads — Jūliuss Tomsens, dāņu ķīmiķis (dzimis 1826. gadā)
• 1920. gads — Oto Gross, austriešu psihoanalītiķis (dzimis 1877. gadā)
• 1926. gads — Frensiss Isidro Edžvorts, īru filozofs un politiskais ekonomists (dzimis 1845. gadā)
• 1943. gads — Nejira Neira (Munire Eyüp Ertuğrul), turku teātra un kino aktrise (dzimusi 1902. gadā)
• 1955 — Nubar Tekyay, turku vijole (dz. 1905. gadā)
• 1957. gads — Oszkārs Jászi (Oszkár Jászi), ungāru sociālais zinātnieks un politiķis (dzimis 1875. gadā)
• 1967. gads — Forough Farrokhzad, irāņu dzejnieks, rakstnieks, režisors un gleznotājs (dzimis 1935. gadā)
• 1980. gads — Deivids Jansens, amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā)
• 1991 — Arno Brekers, vācu tēlnieks (dzimis 1900. gadā)
• 1992. gads — Nikolajs Bogoļubovs, padomju zinātnieks (dz. 1909. gadā)
• 1996. — Martins Balzams, amerikāņu aktieris (dzimis 1919. gadā)
• 2002. gads — Veilons Dženingss, amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors (dzimis 1937. gadā)
• 2004. gads — Zelimhans Jandarbijevs, 2. Čečenijas Republikas prezidents, rakstnieks (dzimis 1954. gadā)
• 2005 — Hüdai Oral, Turcijas politiķis un bijušais enerģētikas un dabas resursu ministrs (dzimis 1925. gadā)
• 2005 — Lucia dos Santos, portugāļu karmelītu mūķene (dzimusi 1907. gadā)
• 2005 — Teomans Alpejs, turku komponists (dzimis 1932. gadā)
• 2006 — Andreass Katsulas, grieķu izcelsmes amerikāņu aktieris (dzimis 1946. gadā)
• 2006. gads — Pīters Frederiks Strosons, britu filozofs (dzimis 1919. gadā)
• 2009 — Bahtiyar Vahabzade, azerbaidžāņu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1925. gadā)
• 2013. gads — Stefans Vīgers, vācu aktieris (dzimis 1932. gadā)
• 2014 — Ralfs Vaits, amerikāņu aktieris un balss aktieris (dzimis 1928. gadā)
• 2014. gads — Ričards Melers Nīlsens ( Richard Møller Nielsen ), Dānijas izlases futbolists un menedžeris (dzimis 1937. gadā)
• 2017. gads — Kims Čennams, Ziemeļkorejas karavīrs, politiķis un bijušā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenila (dzimis 1971. gadā) vecākais dēls
• 2018. gads — Dobri Dobrevs, bulgāru filantrops (dzimis 1914. gadā)
• 2018 – Henriks, Dānijas karaliene II. bija Margrētas vīrs (dz. 1934.)
• 2018. gads — Agops Kotojans (Agop Kotoğyan), armēņu un turku izcelsmes dermatologs (dzimis 1939. gadā)
• 2019. gads — Idrizs Ajeti, Kosovas vēsturnieks (dzimis 1917. gadā)
• 2019 – Ozans Arifs, turku skolotājs, tautas trubadūrs un dzejnieks (dz. 1949.)
• 2019. gads — Džeks Kogils, amerikāņu uzņēmējs un politiķis (dzimis 1925. gadā)
• 2019. gads — Bibi Fereira, brazīliešu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1922. gadā)
• 2019. gads — Ēriks Harisons, profesionāls angļu bijušais futbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
• 2019. gads — Konija Džounsa, amerikāņu džeza trompetiste un kornetiste (dzimusi 1934. gadā)
• 2019. gads — Vitālijs Hmeļņickis, bijušais padomju un ukraiņu profesionālais futbolists un treneris (dz. 1943. gadā)
• 2020. gads — Aleksejs Botjans, Padomju Savienības spiegs (dzimis 1916. gadā)
• 2020. gads — Des Britens (Des Britten), Jaunzēlandes uzņēmējs, vadītājs, autors, kulinārijas pavārs un anglikāņu mācītājs (dzimis 1939. gadā)
• 2020. gads — Liu Šouksjans, ķīniešu akvarelists un profesors (dzimis 1958. gadā)
• 2021. gads — Ksabiers Agirrs, Spānijas administrators un politiķis (dzimis 1951. gadā)
• 2021. gads — Luiss Klārks, angļu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
• 2021. gads — Sidneja Devina, skotu dziedātāja (dzimusi 1940. gadā)
• 2021. gads — Olle Nīgrēns, zviedru ātrumlaivu sāncensis (dz. 1929. gads.)
• 2021. gads — Andons Kasari, albāņu aktieris un teātra režisors (dzimis 1942. gadā)
• 2021. gads — Kadirs Topbašs, turku arhitekts un Stambulas pilsētas mērs (dzimis 1945. gadā)

Svētki un īpaši gadījumi

• Pasaules radio diena
• Erzinkāna atbrīvošana no franču okupācijas (1918)
• Giresunas Gēreles rajona atbrīvošana no krievu un armēņu okupācijas (1918)