Pieaugošā spriedze starp Krieviju un Ukrainu, kurai ir nozīmīga vieta Turcijas ārējā tirdzniecībā apjoma ziņā, atbalsojās arī Turcijas loģistikas nozarē.
UTIKAD valdes priekšsēdētājs Ayşem Ulusoy arī izvērtēja maršrutus, kurus var izmantot iespējamā kara gadījumā.
Tas, ka spriedze starp Krieviju un Ukrainu kopš vakardienas vēl vairāk palielinājusies, radījis bažas Turcijas loģistikas sektorā, kā arī visās pārējās nozarēs. Lai gan Ukrainas un Krievijas robežas joprojām ir aktīvi atvērtas un šķērsošana turpinās ierastajā režīmā, Luganskas un Doņeckas pašvaldību lēmums pievienoties Krievijai, Krievijas prezidenta Vladimira Putina akcepts šiem lēmumiem un dekrētu parakstīšana vēlreiz pasvītro kara iespējamību reģions.viņš zīmēja.
Turklāt Turcijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka neatzīst Krievijas dekrētu. Paziņojumā arī norādīts, ka Krievijas nostāja ir pilnīgā pretrunā ar Minskas vienošanās jautājumiem un nozīmētu Krievijas izstāšanos no līguma.
Tā kā 2021. gadā ārējās tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir 27 miljardi dolāru, Turcijai ir arī 6 miljardu dolāru ārējās tirdzniecības apjoms ar Ukrainu, ar kuru tā īpaši sadarbojas civilajā aizsardzībā. Kā tiks ietekmētas mūsu valsts politiskās un komerciālās attiecības ar abām valstīm, skaidrāk kļūs tuvākajās dienās. Taču, vērtējot pašreizējo situāciju loģistikas nozarē, vispirms ir lietderīgi aktualizēt divus jautājumus. Pirmā no tām ir situācija “Civilās aizsardzības loģistikas” jomā, kur mūsu valstij ir būtiskas pārmaiņas visā pasaulē. Šāda un līdzīga spriedze, kara iespējamība reāli var kaitēt mūsu valstij apkalpošanas sektorā.
Cita problēma ir tāda, ka gadījumā, ja šī spriedze pārvēršas karā, nekavējoties jānosaka alternatīvi maršruti un jāveic nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai šķērsotu esošos maršrutus. Ja Gruzijas Verhniy Lars Gate un Azerbaidžānas Derbent Gate izvirzīsies priekšplānā kā alternatīvi maršruti, ilgtermiņā problēmas būs. Jo abi vārti būs par maz gan tehnoloģiskajai infrastruktūrai, gan transportlīdzekļu gaidīšanai, ja kravu satiksme novirzīsies šajā virzienā.
Ņemot vērā, ka aptuveni 60-65% no mūsu tirdzniecības apjoma ar Krieviju tiek nodrošināti caur Ukrainu, pie šiem diviem vārtiem ir iespējams piedzīvot ļoti nopietnus uzkrājumus. Šeit var būt iespējams pagarināt vārtus un tranzīta laikus vismaz par 10 dienām. Būtu izdevīgi neignorēt iespēju, ka kravu pārvadājumu tarifi šo problēmu dēļ pieaugs par 40-50 procentiem.
Vēl viena alternatīva varētu būt Ro-Ro lidojumi starp Krieviju un Turciju, kas darba kārtībā bijuši jau ilgāku laiku. Ro-Ro reiss starp Turciju un Krieviju principā ir saprātīgs, taču tas būtu arī daudz ērtāks gan Gruzijas, gan Azerbaidžānas šķērsošanai.
Taču Krievija savas ostas definē kā konteineru pārkraušanas zonas un vēlas TIR piemērot vietējās konteineru izmaksas. Iepriekšējos gados šajā virzienā notika sarunas starp Krieviju un Turciju; Krievija ne tikai parādīja piemērotu ostu Ro-Ro reisiem, Ro-Ro projektu nevarēja īstenot, jo piedāvātās ostas tika dalītas ar konteineru laukiem un iedalāmās platības bija ierobežotas. Pat normālā periodā Krievija, kas neizturas laipni pret Ro-Ro ekspedīcijām, atvērs savas ostas tirdzniecībai iespējamajā karā Melnajā jūrā, kas ir vēl viena jautājuma zīme.
Šobrīd pēdējā iespējamā alternatīva būtu Baltkrievijas un Polijas izmantošana kā HUB. Lai gan šis pārsūtīšanas modelis ir daudz grūtāks un dārgāks, tas izceļas ar ilgtspējīgiem loģistikas pakalpojumiem.
Esi pirmais, kas komentē