Prezidents Redžeps Tajips Erdogans piedalījās 1915. gada Čanakale tilta un Malkaras-Čanakale šosejas atklāšanas ceremonijā.
Šeit ir daži virsraksti no Erdogana runas:
“Mēs esam kopā, lai atklātu 1915. gada Čanakale tiltu, ko mēs redzam kā rubīna kaklarotu, ko valkājam pāri Dardaneļu salām.
Mēs vēršamies pie saviem senčiem, pie vēstures, kas ir tikpat krāšņa kā rietoša saule, pusmēness vārdā — 107. gada Čanakale tiltu, kuram pirms 1915 gadiem veltījām mūsu senču lielisko uzvaru.
Ziniet, mēs vienmēr sakām būvēt tiltu no pagātnes uz pagātni, bet šodien mēs šo vārdu pielietojam praksē gan burtā, gan garā.
Es ceru, ka 1915. gada Čanakale tilts būs izdevīgs mūsu valstij, mūsu tautai, mūsu pilsētai un visai cilvēcei.
Bet atcerieties, ka pirms 140 gadiem sultāns Abdülhamids Hans bija paveicis vecos to tiltu darbus, par kuriem es tikko pieminēju, un veica šos sagatavošanās darbus.
Mums paveicās realizēt dažus no šiem no Abdulhamida Khan mantotajiem projektiem, kurus nevarēja realizēt secīgo Osmaņu impērijas karu dēļ.
1915. gadā Čanakkales tiltam ir dažādas nozīmes ar katru tā tehnisko īpašību, un, paldies Dievam, mums kā Tautas aliansei ir iespēja to atvērt. 1915. gads, kas atrodas mūsu tilta nosaukuma sākumā, ir gads, kad mēs izcīnījām Jūras spēku uzvaru Čanakalē, kas bija asiņaināko un priekšzīmīgāko Pirmā pasaules kara cīņu vieta.
Torņa augstums ir 318 metri, tas attiecas uz 18. martu, 3. marts šodien apzīmē 18. datumu. Tās centrālā laiduma garums ir 2023 metri, un tas ir zīme 100. gadam, mūsu republikas dibināšanas 2023. gadadienai un mūsu lielajiem mērķiem.
Tāpēc šeit pirms gadsimta mūsu senči ar savām asinīm vēsturē ierakstīja teicienu “Çanakkale ir neizbraucama”. Kas tas bija ar to krustnešu un pusmēness cīņu un mūsu senču hennas jēriem Gazi Mustafa Kemal vadībā, tiem hennas jēriem Pasha, kaprāļa Seyit vadībā, jā, viņš teica: "Čanakkale ir neizbraucams" un rakstīja šeit vēsturi.
Vai mēs šodien esam šeit kā Čanakalē karotāju mazbērni? Mēs esam šeit, bet tagad mēs šodien speram vēl vienu soli. Mēs atklājam 18. marta Čanakkale tiltu. Ar šo mūsu uzbūvēto tiltu mēs no jauna iegravējām vēsturē to pašu vēstījumu par mūsu senču mantojumu ar inženieru un tehnoloģiju iespējām. Un mēs to tikko klausījāmies ar Dienvidkorejas premjerministru, jūs redzējāt, ka viņš bija sajūsmā, vai ne? Jūs redzējāt viņa mīlestību, vai ne? Lūk ko darīja mūsu veči toreiz,kad nebija vienošanās par šo vai to.Viņi gāja karot Korejā un tur bija mocekļi.Protams,tagad tur ir cilvēki.Vienmēr apmeklējam tos kapsētus,kad tur braucam. Tie nav parasti notikumi, tie ir mīlestība.
Tā ir tuvinieku iznīcināšana, tie ir soļi, ko mēs speram kopā ar Koreju, es uzskatu, ka mēs pēc iespējas ātrāk palielināsim mūsu tirdzniecības apjomu līdz 20 miljardiem dolāru, un mēs veicam pasākumus ar šo solidaritāti mūsu tiltos ar investīcijām. .
Mēs parādām draugiem un ienaidniekiem, ka nav nekā tāda, ko Turcija un turku tauta nevarētu sasniegt ar visu, ko vēlas. Neapšaubāmi, mēs nerunājam tikai par šo tiltu, mums ir milzu transporta projekts, kas savienos Stambulu ar Balikesiru caur Tekirdağ un Çanakkale.
Mēs atklājam 101 kilometru garo šoseju, kas stiepjas no mūsdienu Malkaras līdz Čanakalei. Darbs pieder tiem, kas prot apjozt ar zobenu. Uz šī ceļa, kas ir viens no noslogotākajiem transportlīdzekļu maršrutiem Turcijā, satiksmi starp Lapseki un Galipoli nodrošināja prāmji, kur cilvēki stundām gaida rindā uz prāmjiem un pēc tam pusotras stundas laikā šķērso ielu. Tagad tas pats brauciens tiks veikts tikai 1915 minūtēs pa 6. gada Čanakale tiltu.
Savam tiltam pamatus likām pirms 4 gadiem, 18. martā. Mūsu uzņēmumi atrotīja piedurknes kopā ar Dienvidkorejas biznesa partneriem.
Turcijai ir pasaulē garākais tilts vidējā laiduma ziņā, aiz sevis atstājot Japānu un ieņemot pirmo vietu šajā jomā.Protams, vēlos atgādināt, ka trīs no 10 labākajiem tiltiem pasaulē pēc vidus laiduma garums ir mūsu valstī.
Mūsu šosejas projekta daļai, ko ieskauj tuneļi un kuru mēs šodien atklāsim, jā, es to saku, investīciju izmaksas ir 2,5 miljardi eiro.
Ko tad mums dos šīs 2,5 miljardu eiro investīcijas? Vai zināt, kāds būs mūsu valsts gada ieguvums ar šo ieguldījumu, tikai no laika, degvielas patēriņa un zemām oglekļa emisijām? 415 miljoni eiro.
Aprēķini, kas veikti drošai, ērtai un ātrai ceļošanai starp mūsu pilsētām vieglumam, komfortam un sirdsmieram, liecina, ka šis projekts mūsu ekonomikā dos 5,3 miljardus eiro, ražošanā nodarbināt 118 tūkstošus cilvēku un 2,4 miljardus eiro nacionālajos ienākumos.
Mūsu 1915. gada Çanakkale tilts ir pēdējais darbs, ko mēs uzbūvējām, izmantojot modeli būvēt, darbināt un nodot, kas pazīstams arī kā publiskā un privātā sektora partnerība. Cerams, ka tā turpināsies un mēs te nepaliksim.
Lai gan šim modelim mūsu valstī ir 30 gadu vēsture, tā veiksmīgākie piemēri parādījās mūsu periodā. 134 pasaules valstis izmanto šo modeli savos ieguldījumos dažādās nozarēs. Pēc publiskās un privātās partnerības modeļa veiktspējas esam 3. vietā Eiropā un 13. vietā pasaulē.
Vācija pēdējos 4 gados ir veikusi 15 miljardu dolāru vērtu maģistrāles projektu, kas balstīts uz publiskā un privātā sektora sadarbību, ar šo modeli ir realizēta ievērojama daļa no ASV pieteiktajiem 1,5 triljonu dolāru infrastruktūras projektiem.
Publiskās un privātās partnerības projekti ir diezgan izplatīti arī Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Izmantojot šo metodi, Turcija pēdējo 20 gadu laikā transporta sektorā vien ir ieguldījusi 37 miljardus dolāru.
Citiem vārdiem sakot, viņš to panāca, nesot to no ārpuses, nevis no mūsu pašu prāta. Vai zināt, kāds bija mūsu īstenoto projektu pienesums mūsu nacionālajām vērtībām? 395 miljardu dolāru ieguldījums ražošanā un 838 miljardu dolāru ieguldījums nodarbinātībā. Ja 1 miljonam cilvēku būtu jāveic tādas pašas investīcijas tikai ar budžeta līdzekļiem, mums būtu jāgaida gadu desmitiem.
Īsā laikā ar valsts un privāto sadarbību pabeidzām un nodevām ekspluatācijā stratēģiskas nozīmes liela budžeta projektus, piemēram, šeit esošo. Ievērojamu daļu infrastruktūras projektu savā 2053.gada vīzijā, kuru plānu sagatavošana turpinās, plānojam realizēt, izmantojot tos pašus modeļus.
Mūsu darbi un projekti ir ieņēmuši savu vietu mūsu attīstības vēsturē kā darbi, kas sniedz pievienoto vērtību mūsu valstij un ienākumus mūsu budžetam. Patiesībā es šodien plānoju pa vienam skaidrot katra no šiem publiskās un privātās partnerības projektiem investīciju un uzturēšanas izmaksas, to garantijas un peļņu, ko tie sniegs valstij, bet es gribētu to pateikt, lai nebūtu lai jūs ilgi gaidītu šajā aukstajā laikā. Turcija ir pabeigusi savus ieguldījumus, kas aptvers daudzus gadus, īsā laikā, izstrādājot šo modeli, ko viņš apguva no periodiem, kad tikai viņa mazdēls varēja redzēt, kā tiek pabeigts darbs, uz kura pamata viņa tēvs lika.
Šie darbi, kas nodrošina resursus vai ieņēmumus sabiedrībai arī garantētās darbības laikā, turpinās nodrošināt ienākumus valstij vēl daudzus gadus pēc tam.
Piemēram, 10 miljardu eiro investīcija tika pabeigta, neatstājot ne santīma no budžeta, un Stambulas lidosta, kurā strādā 200 tūkstoši cilvēku, pirmajā gadā pārsniedza garantēto pasažieru skaitu un ienesa 22 miljonus eiro papildu ienākumus. publiski. Nedrīkst aizmirst, ka sadalīti ceļi un šosejas samazina negadījumus par astoņdesmit procentiem, neskatoties uz 100% transportlīdzekļu satiksmes pieaugumu, un kalpo ne tikai īpašumam, bet arī mūsu cilvēku dzīvības drošībai. Vienkāršoti sakot, ar šo modeli mēs piedāvājam savas tautas servisam tos projektus, kurus ar skaidru naudu nevaram paveikt avansā un kuru īstenošana ar budžeta līdzekļiem aizņemtu ilgu laiku, īsā laikā un pa daļām.
Tā mēs būvējam slimnīcas, tā būvējām ceļus, mēs to darām un turpināsim. Šie projekti sniedz būtisku atbalstu Turcijas attīstībai, ņemot vērā ekonomisko un sociālo impulsu, ko tie rada reģionos, kur tie tiek īstenoti, kā arī nodrošina tuvākajā laikā radīto emisiju pieaugumu.
Šiem projektiem ir liels īpatsvars mūsu valsts investīciju, darbaspēka, ražošanas un eksporta potenciālā šajā pasaules ekonomikas sistēmas reorganizācijas periodā.
Pietiks vien pajautāt tiem, kas iebilst pret šo modeli, kādi ir viņu priekšlikumi nepieciešamo investīciju veikšanai valsts attīstībai, lai parādītu, cik tukši viņi runā un cik nesagatavoti ir.
Tāpēc mēs sakām, ka mēs ne tikai atveram tiltu starp abām Bosfora šauruma pusēm. Šeit mēs veidojam arvien spēcīgāku attīstības tiltu starp Turcijas tagadni un nākotni.
Šodien mēs sasniedzam jaunu pavērsienu savā ceļā, lai kļūtu par miera, labklājības, taisnīguma un godīguma simbolu Turcijas izaugsmes, attīstības un attīstības reģionā un pasaulē.
Es ceru, ka 1915. gada Čanakale tilts būs izdevīgs mūsu pilsētai, mūsu valstij, mūsu tautai, mūsu reģionam un pasaulei.
Noteicām ceļa nodevu 200 liras. "Nedēļu tas būs bez maksas."
Esi pirmais, kas komentē