Šodien vēsturē: ASV pirmais gaisa kuģu pārvadātājs USS Langley sāka darboties

USS pirmais gaisa kuģa pārvadātājs USS Langley uzsāka dienestu
USS pirmais gaisa kuģa pārvadātājs USS Langley uzsāka dienestu

20. marts ir gada 79. diena (garajos gados 80. diena) pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām atlikušas 286 dienas.

dzelzceļš

  • 20 marts 1920 delegācija nolēma konfiscēt Anatolijas dzelzceļus. Anatolijas dzelzceļus sāka ekspluatēt delegācija. Osmaniye tilts tika iznīcināts.
  • 1995. gads — zarīna gāzes uzbrukumā Tokijas metro gāja bojā 12 cilvēki un 1300 tika ievainoti.

notikumi

  • 1602. gads — tiek dibināts Holandes Austrumindijas uzņēmums.
  • 1792. gads — Francijas Nacionālā asambleja apstiprina nāvessodu ar giljotīnu. Giljotīna, kas nosaukta tās izgudrotāja, franču ārsta Džozefa Ignasa Giljotina vārdā, pirmo reizi tika izmantota 25. gada 1792. aprīlī.
  • 1815. gads — pēc izbēgšanas no Elbas salas Napoleons iebrauca Parīzē 140.000 200.000 regulāras armijas un XNUMX XNUMX brīvprātīgo spēku pavadībā.
  • 1852. gads — Amerikas Savienotajās Valstīs pirmo reizi tiek publicēts Harietas Bīčeres Stovas slavenais abolicionistu romāns Uncle Tom's Cabin.
  • 1861. gads — Argentīnas Mendosas pilsētu smagi postīja spēcīga zemestrīce.
  • 1899. gads — Marta M. Place Sing Sing cietumā kļūst par pirmo sievieti, kurai nāvessods izpildīts elektriskajā krēslā.
  • 1913. gads — Ķīnas nacionālistu partijas (Kuomintangas) dibinātājs Sungs Čiao-jens tika ievainots slepkavības mēģinājumā un nomira 2 dienas vēlāk.
  • 1916. gads — Alberts Einšteins publicē savu relativitātes teoriju.
  • 1922. gads — ekspluatācijā tiek nodots ASV pirmais lidmašīnas bāzes kuģis USS Langley.
  • 1918. gads — tiek atvērta turku sieviešu klase. Klasē notika svešvalodu, turku un mūzikas nodarbības un konferences.
  • 1933. gads — Heinrihs Himlers, toreizējais Minhenes policijas priekšnieks, pavēlēja izveidot nacistu pirmo koncentrācijas nometni Dahau koncentrācijas nometni un iecēla Teodoru Eiki par nometnes komandieri.
  • 1942. gads — nacisti paņem no darba nometnes 100 poļus un nogalina tos Zgierzā, Polijā.
  • 1942. gads – vācu valoda Schutzstaffel Viņa karaspēks vienas dienas laikā Rohatinā, Ukrainas rietumos, nogalināja 600 ebreju, tostarp 3000 bērnus.
  • 1945. gads – 6 magnitūdu zemestrīce Adānā - Ceihanā; Tika atņemtas 39 dzīvības, sagrautas 328 mājas.
  • 1956. gads — Tunisija ieguva neatkarību no Francijas. Habibs Burguiba kļuva par pirmo Tunisijas prezidentu.
  • 1969. gads — Džons Lenons un Joko Ono apprecējās.
  • 1974. gads — Konijā kāda persona vārdā Ridvans Karakoze no slazdiem nogalināja māti un viņas dēlu kopā ar saviem brāļiem Kavitu, Süleymanu un Ismailu Karakozi. Ridvanam, Cavitam un Süleymanam Karaköse tika izpildīts nāvessods 12. septembra periodā.
  • 1977. gads — pasažieru lidmašīnu “Diyarbakır” uz Beirutu nolaupīja divi 17 gadus veci studenti Ismails Asāns un Hanefi Guzels. Negadījumā viegli ievainots pilots Etems Duraks.
  • 1981. gads — bijušajai Argentīnas prezidentei Izabelai Peronai par kukuļdošanu tiek piespriests 8 gadu cietumsods.
  • 1986. — Žaks Širaks kļūst par Francijas premjerministru.
  • 1987. gads – Amerikas Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) apstiprināja zāles AZT (azidotimidīnu), ko lieto AIDS ārstēšanā. Zāles ar nosaukumu Retrovir kļuva par pirmo apstiprināto AIDS medikamentu.
  • 1990. gads – Imelda Markosa, Ferdinanda Markosa atraitne; Viņš tika nodots tiesai apsūdzībā par kukuļņemšanu, piesavināšanos un šantāžu.
  • 1996. gads – Alternatif Bank iegādājās Anadolu grupa.
  • 1996. gads — Anglijas valdība paziņoja, ka govju trakuma slimība (MCD) tiek pārnesta arī uz cilvēkiem.
  • 1997. gads — Roberts Kočarjans kļuva par Armēnijas premjerministru.
  • 1997. gads – Eiropas Savienības Asociācijas komitejas 106. sasaukums.
  • 2003. gads — Irākas karš: ASV sāk iebrukt Irākā. Bagdādei uzbruka aviācijas bombardēšana (Šoks un bijība Operācija).
  • 2005. gads — pēc Nevruz svinībām, kas notika Mersinas metropoles rallija rajonā, Turcijas karogu mēģināja nomest zemē un to sadedzināt. Incidents izraisīja sašutumu valstī.
  • 2005. gads - 6,6 magnitūdu zemestrīcē, kas notika Fukuokā, Japānā; 1 cilvēks gājis bojā, simtiem ievainoti.
  • 2006. gads — nemiernieki Čadas austrumos nogalināja vairāk nekā 150 Čadas karavīru.
  • 2015. gads — notika pilns Saules aptumsums. Pilnu aptumsumu varēja novērot no Norvēģijas ziemeļrietumiem, uz dienvidiem no Islandes un Svalbāras.
  • 2016. gads – Stambulas gubernācija drošības apsvērumu dēļ atcēla futbola spēli Galatasaray – Fenerbahče. Vispirms tika nolemts maču aizvadīt bez skatītājiem. Pēc neilga laika derbijs tika atcelts "sabombardētā transportlīdzekļa" izlūkdatu dēļ. Stambulas teroristu policija bija gatavībā pie TT arēnas.

dzimšanas

  • 43. gads p.m.ē. — Publijs Ovidijs Naso, romiešu dzejnieks (miris 17.)
  • 1606. gadā Georgs fon Derflingers, Brandenburgas-Prūsijas armijas feldmaršals (miris 1695. gadā)
  • 1612. gads — Anne Bredstrīta, angļu-amerikāņu feministu dzejniece (pirmā sieviete dzejniece Amerikas kolonijās) (mirusi 1672. gadā)
  • 1725. gads — Abdulhamids I, Osmaņu impērijas 27. sultāns (miris 1789. gadā)
  • 1737. gads — Rama I, Taizemes karalis (miris 1809. gadā)
  • 1765. gads — Karls Daubs, vācu filozofs (miris 1836. gadā)
  • 1770. gads — Frīdrihs Holderlins, vācu dzejnieks (miris 1843. gadā)
  • 1780. gads — Hosē Hoakins de Olmedo, Ekvadoras prezidents, jurists, politiķis un autors (miris 1847. gadā)
  • 1794. gads — Renē Primjērs Lesons (René Primevère Lesson), franču ķirurgs, dabaszinātnieks, ornitologs un herpetologs (miris 1849. gadā)
  • 1809. gads — Johans Filips Bekers, vācu revolucionārs (miris 1886. gadā)
  • 1811. – II. Napoleons, Francijas imperators (miris 1832. gadā)
  • 1823. gads — Nasifs Malufs, Libānas leksikogrāfs (miris 1865. gadā)
  • Henriks Ibsens, norvēģu rakstnieks (miris 1906. gadā)
  • Frīdrihs Kārlis, Prūsijas princis (miris 1885. gadā)
  • 1840. gads — Francs Mertenss, poļu matemātiķis (miris 1927. gadā)
  • 1851. gads — İsmail Gaspıralı, Krimas tatāru žurnālists (miris 1914. gadā)
  • 1856. gadā Frederiks Vinslovs Teilors, amerikāņu inženieris (miris 1915. gadā)
  • 1865. gads — Žanna d'Alsija, franču kinoaktrise (mirusi 1956. gadā)
  • 1870 — Pols fon Letovs-Vorbeks, vācu ģenerālis (miris 1964. gadā)
  • 1879. gads — Hüseyngulu Sarabski, azerbaidžāņu operdziedātājs, aktieris, režisors (miris 1945. gadā)
  • 1882. gads — Renē Kotiijs, pēdējais Francijas Ceturtās Republikas prezidents (miris 1962. gadā)
  • 1884. gads — Filips Franks, austriešu fiziķis, matemātiķis un akadēmiķis (miris 1966. gadā)
  • 1887 — Hovseps Orbeli, padomju orientālists un akadēmiķis (miris 1961. gadā)
  • 1891 — Edmunds Guldings, angļu kinorežisors, dramaturgs un teātra režisors (miris 1959. gadā)
  • 1892. gads — Ludvigs Kruvels, vācu ģenerālis (miris 1958. gadā)
  • 1894. gads — Hanss Langsdorfs, vācu jūras kara flotes virsnieks (miris 1939. gadā)
  • 1899. gads — Kafers Kabarli, azerbaidžāņu dzejnieks, rakstnieks, scenārists un režisors (miris 1934. gadā)
  • 1908. gads — Maikls Redgreivs, angļu aktieris, režisors un rakstnieks (miris 1985. gadā)
  • 1911. gads — Alfonso Garsija Roblss, meksikāņu diplomāts (miris 1991. gadā)
  • 1915. gads — Svjatoslavs Rihters, ukraiņu pianists (miris 1997.)
  • 1917. gads — Jigaels Jadins, Izraēlas karavīrs un arheologs (miris 1984. gadā)
  • 1919. gads — Gerhards Barkhorns, nacistiskās Vācijas Luftwaffe ace pilots (miris 1983. gadā)
  • 1922. gads — Suphi Konak, Turcijas politiķis (miris 1964. gadā)
  • 1926. gads — Mārdža Kalhouna, amerikāņu sērfotāja (mirusi 2017. gadā)
  • 1932. gads — Ryszard Kotys, poļu aktieris (miris 2021. gadā)
  • 1937. gads — Loisa Lourija, amerikāņu rakstniece
  • 1939. gads — Braiens Mulronijs, Kanādas politiķis
  • 1940. gads — Pols Nevils, Austrālijas politiķis (miris 2019. gadā)
  • 1943. gads — Cevdets Selvi, Turcijas politiķis
  • 1944. gads — Ervins Nehers, vācu biologs
  • 1945. — Pets Railijs, amerikāņu basketbolists
  • 1948. gads — Bobijs Ors, kanādiešu hokeja spēlētājs
  • 1948. gads — Nikoss Papazoglu ( Nikos Papazoğlu ), grieķu dziedātājs, dziesmu autors, mūziķis un ierakstu producents (miris 2011. gadā)
  • 1950. gads — Viljams Hērts (William Hurt), amerikāņu aktieris un Kinoakadēmijas balvas ieguvējs kā labākais aktieris (miris 2022. gadā)
  • 1952. gads — Sadetins Teksojs, turku vadītājs, žurnālists un programmu producents
  • 1953. gads — Sait Genay, turku aktieris
  • 1955. gads — Zerina Gēngere, Turcijas juriste un Valsts padomes priekšsēdētāja
  • 1956 — Ayşenil Şamlıoğlu, turku aktieris, režisors un rakstnieks
  • 1956. gadā Ketrīna Eštone, britu politiķe
  • 1957. gads — Elizabete Buržīna, franču aktrise, filmu un televīzijas aktrise
  • 1957. gads — Oguzs Haksevers, Turcijas ziņu vadītājs, reportieris un redaktors
  • 1957. gads — Spaiks Lī, amerikāņu režisors un producents
  • 1958. gads — Holija Hantere, amerikāņu aktrise
  • 1961. gads — Mustafa Karatašs, turku akadēmiķis un hadīsu zinātnieks
  • 1963. gads — Deivids Tevliss, angļu aktieris
  • 1964. gads — Natača Atlasa, ēģiptiešu mūziķe
  • 1976. gads — Česters Beningtons, amerikāņu rokdziedātājs (miris 2017. gadā)
  • 1982. gads — Fatma Kaplan Hirijeta, Turcijas politiķe
  • 1982. gads — Tomašs Kuščaks, poļu profesionālais vārtsargs
  • 1983. gads — Selīna Demiratara, turku aktrise
  • 1984. gads — Kristija Karlsone Romāno, amerikāņu aktrise un dziedātāja
  • 1984. — Fernando Toress, spāņu futbolists
  • 1986. gads — Rūbija Rouza, austrāliešu aktrise, modele un vīdžejs
  • 1987. gads — Džo, brazīliešu futbolists
  • 1989. gads — Ksavjers Dolans, kanādiešu aktieris un filmu veidotājs
  • 1993. gads — Slouna Stīvensa, amerikāņu tenisiste

ierocis

  • 1239. gads — Hermanis fon Salza, vācu krustnešu dibinātā Teitoņu bruņinieku kara ordeņa vadītājs (1210-1239) (dz. 1170.)
  • 1390. gads – III. Aleksioss, Trebizondas imperators (dzimis 1338. gadā)
  • 1413. gads – IV. Henrijs jeb Henrijs Bolingbruks, Anglijas un Īrijas karalis no 1399. līdz 1413. gadam (dzimis 1367. gadā)
  • 1568. gads — Albrehts, Teitoņu bruņinieku lielmeistars un pirmais Prūsijas valdnieks (dzimis 1490. gadā)
  • 1619. gads — Matiass valdīja kā Bohēmijas karalis no 1611. līdz 1617. gadam (dzimis 1557. gadā)
  • 1673. gads — Augustīns Kordeckis, poļu garīdznieks (dzimis 1603. gadā)
  • 1816. gads — Marija I bija Portugāles karaliene no 1777. līdz 1816. gadam un Brazīlijas karaliene no 1815. gada līdz 1816. gadam (dzimusi 1734. gadā)
  • 1851. gads — Ali Paša Ridvanbegovičs, politiķis no Hercegovinas (dzimis 1783. gadā)
  • 1878. gads — Jūlijs Roberts fon Maijers, vācu fiziķis (dzimis 1814. gadā)
  • 1894. gads — Lajoss Košss (Lajos Kossuth), ungāru politiķis (dzimis 1802. gadā)
  • 1897 — Apollons Majakovs, krievu dzejnieks (dzimis 1821. gadā)
  • 1898. gads — Ivans Šiškins, krievu ainavu gleznotājs, gravieris un tehniskais ilustrators (dzimis 1832. gadā)
  • 1924 — Fērnāns Kormons, franču gleznotājs (dzimis 1845. gadā)
  • 1925. gads — Džordžs Kērzons, Lielbritānijas valstsvīrs (dzimis 1859. gadā)
  • 1929. — Ferdinands Fošs, franču karavīrs (dzimis 1851. gadā)
  • 1930. gads — Hoka Ali Riza ( Hoca Ali Rıza ), turku gleznotājs (dzimis 1858. gadā)
  • 1931. gads — Hermanis Millers (Hermann Müller), Vācijas valstsvīrs un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) vadītājs (dzimis 1876. gadā)
  • 1934. gads — Valdekas un Pirmontas princese Emma bija Nīderlandes karaliene un Luksemburgas lielhercogiene (dzimusi 1858. gadā)
  • 1935. gads — Džons Orlākssons (Jon Orláksson), bijušais Islandes premjerministrs (dzimis 1877. gadā)
  • 1938. — Aleksandrs Maļinovs, bulgāru politiķis (dzimis 1867. gadā)
  • 1941 — Oskars Baums, čehu mūzikas pedagogs un rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
  • 1947 — Viktors Goldšmits, norvēģu mineralogs (dzimis 1888. gadā)
  • 1954. gads — Mehmets Emins Kalmuks, turku Hendese (ģeometrijas) skolotājs un telegrāfa un telefona profesors (dz. 1869. gadā)
  • 1962 — C. Wright Mills, amerikāņu sociologs (dzimis 1916. gadā)
  • 1962. gads — Hüsrevs Gerede, turku karavīrs un politiķis (dzimis 1884. gadā)
  • 1971 — Falih Rıfkı Atay, turku žurnālists un rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
  • 1972. gads — Marvela Merilina Maksvela, amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1921. gadā)
  • 1984. gads — Kerime Nadirs, turku rakstnieks (dzimis 1917. gadā)
  • 1987. gads — Tousers, skotu kaķis (dz. 1963. gadā)
  • 1990. gads — Ļevs Jašins, padomju futbolists (dzimis 1929. gadā)
  • 1993. gads — Polikarps Kušs, amerikāņu fiziķis un Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1911. gadā)
  • 1998 — Džordžs Hovards, amerikāņu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
  • 2004. gads – Džuliana, Nīderlandes karaliene no 1948. gada līdz atteikšanās no troņa 1980. gadā (dzimusi 1909. gadā)
  • 2007. gads — Taha Jasins Ramazans, Irākas politiķis (dzimis 1938. gadā)
  • 2009. gads — Abdullatifs Filali, Marokas politiķis un diplomāts (dzimis 1928. gadā)
  • 2015. gads — Džons Malkolms Freizers, Austrālijas liberālais politiķis, bijušais premjerministrs (dzimis 1930. gadā)
  • 2017 — Deivids Rokfellers, amerikāņu baņķieris (dzimis 1915. gadā)
  • 2018 – Dilbars Abdurahmanonova, padomju-uzbekistānas vijolnieks un diriģents (dzimis 1936. gadā)
  • 2020. gads — Amadeo Rauls Karizo (Amadeo Raul Carrizo), Argentīnas izlases futbolists un menedžeris (dzimis 1926. gadā)
  • 2020. gads — Levents Ūnsals (Levent Ünsal), turku aktieris, raidījumu vadītājs un balss aktieris (dzimis 1932. gadā)
  • 2020. gads — Muhterem Nur, turku kino un skaņu mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
  • 2020. gads — Kenijs Rodžerss, amerikāņu kantrī un kantrī popmūzikas dziedātājs, mūzikas rakstnieks un aktieris (dzimis 1938. gadā)

Svētki un īpaši gadījumi

  • Rudens ekvinokcija (dienvidu puslode) 
  • Pavasara ekvinokcija (ziemeļu puslode) 
  • Pasaules laimes diena
  • Pasaules bērnu un jauniešu teātra diena
  • Pasaules zvirbuļu diena

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*