Šodien vēsturē: Ali Sami Yen stadions pārcelts uz Galatasaray

9. marts ir gada 68. diena (garajos gados 69. diena) pēc Gregora kalendāra. Līdz gada beigām atlikušas 297 dienas.

dzelzceļš

• 9 marts Parlamentam tika iesniegts Chester 1911 Chester projekta protokols, taču tas notika ilgu laiku un neizturēja.

notikumi

• 1621. gads — Kos Celebi (Guzelce) Ali Paša tika atcelts no lielvezīra amata, un viņa vietā tika iecelts Ohrids Husejins Pasha.
• 1764. gads – sultāns III. Laleli mošeja, kuru uzcēla Mustafa, tika atvērta dievkalpojumam.
• 1788. gads — tiek atrasta spirālveida galaktika NGC 2841.
• 1796. gads — Napoleons Bonaparts apprecējās ar Žozefīni.
• 1814. gads — laikā, kad Napoleona armijas tika pastāvīgi sakautas un izvestas, tika sasaukts Vīnes kongress.
• 1842. gads — Džuzepes Verdi trešā opera Nabucco Pirmo reizi tas tika iestudēts Milānā.
• 1908. gads — tiek dibināts Itālijas futbola klubs FC Internazionale Milano.
• 1913. gads — tika nodibināta Adapazarı Islamic Commercial Bank. (31. gada 1937. martā tā nosaukums tika mainīts uz Türk Ticaret Bankası A.Ş.)
• 1923. gads — padomju līderis Ļeņins zaudēja spēju runāt pēc insulta.
• 1929. gads – Stambulā tiek atvērta “Poligrāfijas skola”.
• 1930. gads — Ataturks pēc Antālijas muzeja apmeklējuma veica izmeklēšanu Aspendosā.
• 1935. gads — Hitlers paziņo, ka izveidos jaunus gaisa spēkus.
• 1943. gads — Şükrü Saracoğlu premjerministra pakļautībā esošā Turcijas 13. valdība atkāpās no amata, un Turcijas 14. valdība atkal tika izveidota Şükrü Saracoğlu premjerministra pakļautībā.
• 1945. gads – laistas klajā 36 tūkstoši zobu birstīšu no Palestīnas.
• 1952. gads — turku mode pārņēma Amerikas Savienotās Valstis. Amerikāņu modes žurnāli kļuva neizbraucami ar tādām krāsām kā Istanbul Yellow, Turkish Red, Halva Beige, Fez Color. Uzņēmums laida klajā kosmētiku ar nosaukumu Harem.
• 1954. – Žurnālistu biedrība un Žurnālistu savienība; Viņi protestēja pret Izmiras DP vietnieku Halilu Özyörüku, kurš savā runā Asamblejā lietoja terminu "slēpt augšstilbus" sekretāriem, ar telegrammu, ko viņi nosūtīja Asamblejai un DP ģenerālprezidentūrai.
• 1954. gads — Parlaments pieņēma likumu, kas uzliek bargus sodus tiem, kas noziegumus veic, izmantojot apraidi.
• 1955. gads — tiek pakārti padomju spiegi Ivans Adamidi un Nikola Antonovs, kuriem Erzurumas 9. korpusa pavēlniecība Nr. 2 piesprieda nāvessodu.
• 1956. gads — briti izraidīja Kipras grieķu kopienas vadītāju arhibīskapu Makariosu uz Seišelu salām.
• 1956. gads — Ali Sami Yen stadions tiek pārcelts uz Galatasaray.
• 1957. gads – Sema Arana, pirmā Turcijas armijas virsniece sieviete, sāka strādāt ar leitnantes pakāpi.
• 1959. gads – EOKA, kas tika izveidota, lai savienotu Kipru ar Grieķiju, pieņēma Lielbritānijas priekšlikumu; Georgioss Grīvass izstājās.
• 1961. gads — Čemals Gürsels, vācu žurnālisti: "Ja parlaments ierosinās, vai jūs pieņemsit prezidentūru?" Viņš sacīja: "Esmu gatavs kalpot, ja to piedāvās tauta, nevis parlaments."
• 1965. gads — Zonguldakas ogļu uzņēmumu pretošanās laikā tika nogalināti strādnieki, vārdā Satilmis Tepe un Mehmets Čandars. Kalnrači, kas strādāja Ereğli ogļu uzņēmumā Kozlu, Zonguldakā, sāka streiku, neskatoties uz to, ka Türk-İş un valdība uzskatīja to par nelikumīgu. Streikojošie kalnrači neļāva strādniekiem, kuri gribēja strādāt, nokļūt pazemē.
• 1967. gads – Gölcük kuģu būvētavā tika uzsākta eskorta fregates “TCG Berk (D-358)” būvniecība. Turcijas pirmās fregates celtniecība, kas tika uzbūvēta, izmantojot savus resursus, tika pabeigta 1971. gadā.
• 1971. gads – 19 Taisnīguma partijas biedri sagatavoja memorandu par Süleyman Demirel izstāšanos.
• 1971. gads — Virsprokuratūra iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Nacionālās kārtības partijas (MNP) slēgšanu.
• 1971. gads — rektors Erdals İnönü atkāpās no amata pēc tam, kad Pilnvaroto padome likvidēja METU Akadēmisko padomi, kas bija drošības spēku kontrolē.
• 1971. gads — Turcijas bruņotie spēki veica neveiksmīgu militārā apvērsuma mēģinājumu.
• 1974. gads — tika paziņots, ka darba devēji ir parādā SSK 1,5 miljardus liru.
• 1978. gads — Nurettins Ersins tika iecelts par Sauszemes spēku pavēlniecību.
• 1979. gads — labējā spārna aktīvists Veli Can Oduncu, kurš tika apsūdzēts 7 cilvēku nogalināšanā, tika notiesāts uz 16 gadiem.
• 1983. gads — bijušais sabiedrisko darbu ministrs Selahatins Kiliss, kurš tika tiesāts Augstākajā tiesā par varas ļaunprātīgu izmantošanu, tika attaisnots.
• 1983. gads — Belgradas uzbrukums: divi uzbrucēji ievainoja Turcijas vēstnieku Belgradā Galipu Balkaru. Pēc divām dienām vēstnieks nomira. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Armēnijas genocīda Justice Commandos un ASALA organizācija.
• 1984. gads — Turguts Özals teica, ka Turcijas kriminālkodeksā nav politisku noziegumu.
• 1986. gads — premjerministrs Turguts Özals, atbildot uz apsūdzībām saistībā ar Pretīgo publikāciju likumu, sacīja: "Ikviens, kurš šo likumu sauc par ļaunu, ir ļauns."
• 1991. gads — krīze preses biznesā: saistībā ar Anglijā uzsākto izmeklēšanu pret Asil Nadiru; Vairāk nekā 350 cilvēku tika atlaisti no Kipras uzņēmējam piederošā laikraksta Günaydın. Laikrakstā Güneş no laikraksta tika izslēgti 188 pastāvīgie un 350 darbinieki bez personāla. Attīstības publikācijas samazināja darbinieku skaitu no 400 līdz 300. Laikraksts Tercüman nevarēja izmaksāt darbiniekiem algas un prēmijas.
• 1992. gads — Turcijas kara lidmašīnas bombardēja divas PKK nometnes Irākas ziemeļos.
• 1995. gads — Vācijā parlamentārās aktīvu izmeklēšanas komisijas atrastie dokumenti atklāj, ka kopējā naudas summa, ko Turcijā pārvaldīja RP pārstāvis Süleyman Mercümek, bija 17 miljoni marku, un šīs naudas liktenis nav zināms.
• 1996. gads - Stambulā tika pieķerts Islāma kustības organizācijas ķirurģijas komandas vadītājs İrfan Çağırıcı, kurš nošāva 1990. gadā nogalināto žurnālistu Četinu Emeku.
• 2000. gads — Dienvidkorejā no ārkārtēja noguruma un stresa nomira 37 gadus vecais Kims Kvansu, kurš stundām neuzturējās pie datora.
• 2003. gads — Sirtā notikušajās parlamenta papildu vēlēšanās valdošās AK partijas priekšsēdētājs Redžeps Tajips Erdogans iekļuva Turcijas Lielajā Nacionālajā asamblejā.
• 2004. gads — sprādziena rezultātā Stambulas restorānam tika ievainoti 5 cilvēki.
• 2007. gads – Šveicē armēņu aprindās genocīds Darba partijas līderim Dogu Perinčekam, kurš tika tiesāts par likuma pārkāpšanu, kas paredz kriminālatbildību par viņa prasības noliegšanu, tika sodīts ar naudas sodu. Sēžu beigās, kas sākās 6. martā, Lozannas tiesa piesprieda Perinčekam 90 dienu cietumsodu 100 tūkstošu Šveices franku, 115 Šveices franku (aptuveni 9 YTL) apmērā katru dienu un nosacīja šo sodu uz diviem gadiem.
• 2020. gads — tika dibināta Demokrātija un Atılım partija.

dzimšanas

• 1454. gads — Amerigo Vespuči, itāļu tirgotājs un kartogrāfs (miris 1512. gadā)
• 1737. gads — Josefs Mislivečeks, čehu komponists (miris 1781. gadā)
• 1749. gads. Honorē Gabriels Riketi de Mirabo ( Honoré Gabriel Riqueti de Miraboau ), franču politiķis (miris 1791. gadā)
• 1753 — Žans Batists Klēbers, franču ģenerālis (miris 1800. gadā)
• 1763. gads. Viljams Kobets, angļu žurnālists (miris 1835. gadā)
• 1814. gads — Tarass Grigorovičs Ševčenko, ukraiņu dzejnieks un gleznotājs (miris 1861. gadā)
• 1850. gads — Hamo Tornikrofts, britu tēlnieks (miris 1925. gadā)
• 1856. gads — Edvards Gudrihs Eisons, amerikāņu ķīmiķis (miris 1931. gadā)
• 1877 — Emīls Abderhaldens, Šveices bioķīmiķis un fiziologs (miris 1950. gadā)
• 1881. gads — Ernests Bevins, Anglijas valstsvīrs (miris 1951. gadā)
• 1883. gads — Umberto Saba, itāļu dzejnieks un rakstnieks (miris 1957. gadā)
• 1886. gads — Verners Kempfs, nacistiskās Vācijas tankeru ģenerālis (miris 1964. gadā)
• 1890. gads — Vjačeslavs Molotovs, krievu politiķis (miris 1986. gadā)
• 1892. gads — Mátyás Rákosi, Ungārijas komunistu līderis (miris 1971. gadā)
• 1892. gads — Valters Millers, amerikāņu mēmā kino aktieris (miris 1940. gadā)
• 1895 — Alberts Gērings, vācu uzņēmējs (miris 1966. gadā)
• 1896. gads — Roberts Makalmons, amerikāņu autors, dzejnieks un izdevējs (miris 1956. gadā)
• 1918. gads — Mikijs Spillans, amerikāņu rakstnieks (miris 2006. gadā)
• 1919 — Cengiz Dağcı, tatāru rakstnieks (miris 2011. gadā)
• 1930. gads — Orneta Kolmena (Ornette Coleman), amerikāņu džeza mūziķe (mirusi 2015. gadā)
• 1934. gads — Jurijs Aleksejevičs Gagarins, padomju kosmonauts (miris 1968. gadā)
• 1943. gads — Bobijs Fišers, Amerikas čempions šahā (miris 2008. gadā)
• 1950. gads — Etjens Mahšupjans, turku žurnālists un rakstnieks
• 1954. gads — Bobijs Sandss, Ziemeļīrijas politiķis un Pagaidu Īrijas republikāņu armijas loceklis (miris 1981. gadā)
• 1960. gads — Želimirs Žeļko Obradovičs, serbu basketbola treneris un spēlētājs
• 1964. gads — Džuljeta Binoša, franču aktrise
• 1974. gads — Jurijs Bilonohs, ukraiņu lodes grūdējs
• 1975. gads — Huans Sebastjans Verons, Argentīnas futbolists
• 1975. gads — Rojs Makaajs, Nīderlandes futbolists
• 1977. gads — Atilajs Ulušiks (Atilay Uluışık), turku teātra un seriālu aktieris
• 1978. gads — Lūkass Nīls, Austrālijas futbolists
• 1979. gads — Melīna Peresa, amerikāņu profesionālā cīkstone
• 1979. gads — Oskars Īzaks, Gvatemalas aktieris un mūziķis
• 1980. gads — Burçin Terzioğlu, turku seriālu un filmu aktrise
• 1980. gads — Metjū Grejs Gublers, amerikāņu aktieris
• 1983. gads — Emre Kızılırmak, turku aktrise un modele
• 1989. gads — Kima Tajona, Dienvidkorejas dziedātāja, dejotāja un reklāmas modele
• 1993. gads – Suga (Min Yoon-gi), Dienvidkorejas reperis un grupas BTS dalībnieks

ierocis

• 1661. gads — Žils Mazarins, itāļu politiķis (dzimis 1602. gadā)
• 1791. gads — Žans Andrē Venels, Šveices ārsts (dzimis 1740. gadā)
• 1821 — Nikolass Pokoks, angļu mākslinieks (dzimis 1740. gadā)
• 1823. gads — Hanss Konrāds Ešers fon der Lints, Šveices zinātnieks, būvinženieris, uzņēmējs, kartogrāfs, gleznotājs un politiķis (dzimis 1767. gadā)
• 1825. gads — Anna Letīcija Barbaulda, angļu rakstniece (dzimusi 1743. gadā)
• 1836. gads — Destuts de Treisijs, franču filozofs un ideoloģijas idejas aizsācējs (dzimis 1754. gadā)
• 1847. gads — Mērija Anninga, britu fosiliju kolekcionāre, fosiliju tirgotāja un paleontoloģe (dzimusi 1799. gadā)
• 1851. gads — Hanss Kristians Ørsteds, dāņu fiziķis un ķīmiķis (dzimis 1777. gadā)
• 1888. gads — Vilhelms I, Prūsijas karalis un pirmais Vācijas imperators (dzimis 1797. gadā)
• 1895. gads — Leopolds fon Sahers-Masohs, austriešu rakstnieks (dzimis 1836. gadā)
• 1897. gads — Semaledins Efgani, irāņu aktīvists un filozofs (dzimis 1838. gadā)
• 1925 — Vilards Metkalfs, amerikāņu mākslinieks (dzimis 1858. gadā)
• 1947 — Evripidis Bakircis, grieķu militārists un politiķis (dzimis 1895. gadā)
• 1952 — Aleksandra Kollontai, padomju rakstniece (dzimusi 1872. gadā)
• 1956 — Ali Akbar Dihhoda, irāņu valodnieks (dzimis 1879. gadā)
• 1958. gads — Goro Jamada, japāņu bijušais futbolists (dzimis 1894. gadā)
• 1964. gads — Pols fon Letovs-Vorbeks, vācu ģenerālis (dzimis 1870. gadā)
• 1965 — Ēmers Altušs, turku komponists (dzimis 1907. gadā)
• 1967 — Vala Nureddina, turku žurnāliste un rakstniece (dzimusi 1901. gadā)
• 1970. gads — Dorisa Došere, amerikāņu aktrise un modele (dzimusi 1882. gadā)
• 1981. gads — Makss Delbriks, vācu biologs un Nobela prēmijas laureāts medicīnā vai fizioloģijā (dzimis 1906. gadā)
• 1983. gads — Ulfs fon Eilers, zviedru fiziologs un Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1905. gadā)
• 1988 — Kurts Georgs Kīsingers, vācu politiķis (dzimis 1904. gadā)
• 1988. gads — Stefans Ryņevičs (Stefan Ryniewicz), poļu diplomāts, sekretāra vietnieks (dzimis 1903. gadā)
• 1989. gads — Roberts Mapltorps, amerikāņu fotogrāfs (dzimis 1946. gadā)
• 1992. gads — Menahems Begins, Izraēlas politiķis un Nobela Miera prēmijas laureāts (dzimis 1913. gadā)
• 1994. gads — Čārlzs Bukovskis ( Charles Bukowski ), amerikāņu autors un dzejnieks (dzimis 1920. gadā)
• 1994. — Fernando Rejs, spāņu aktieris (dzimis 1917. gadā)
• 1996. gads — Džordžs Bērnss, amerikāņu aktieris un dziedātājs (dzimis 1896. gadā)
• 1997 – Žans Dominiks Bobī, franču žurnālists un rakstnieks (apdrukāts ar plakstiņu palīdzību) Tauriņš un niršanas tērps romāna autors) d. 1952)
• 2004 — Alberts Mols, holandiešu mākslinieks (dzimis 1917. gadā)
• 2013. gads — Makss Jākobsons, somu diplomāts un žurnālists (dzimis 1923. gadā)
• 2016 — Yaşar Kaya, Turcijas politiķis (dzimis 1938. gadā)
• 2018 – Oguzs Turkmenis, turku žurnālists
• 2020. gads — Şevket Kazan, Turcijas jurists, politiķis un bijušais tieslietu ministrs (dzimis 1933. gadā)
• 2021. gads — Agustīns Alberto Balbuena (Agustín Alberto Balbuena), Argentīnas futbolists (dzimis 1945. gadā)

Svētki un īpaši gadījumi

• Erzurumas Čata rajona atbrīvošana no Krievijas un Armēnijas okupācijas (1918)
• Rizes Čayeli rajona atbrīvošana no Krievijas un Armēnijas okupācijas (1918)