Melnās jūras piekrastē iestrēguši 22 Turcijas kuģi

Turcijas kuģis iestrēdzis Melnās jūras piekrastē
Melnās jūras piekrastē iestrēguši 22 Turcijas kuģi

Transporta un infrastruktūras ministrs Adils Karaismailoglu paziņoja, ka Ukrainas krastos Melnajā jūrā gaida 22 kuģi, “Lielākā daļa no tiem pieder turkiem. Turku bayraklı tajā ir daži. "Mums no turienes jādabū tie kuģi," viņš teica.

Atgādinot, ka Turcijas kuģi, kas piekrauti ar saulespuķu eļļu, kas gaidīja Krievijas kontrolētajā Azovas jūrā un Kerčas šaurumā, atgriezās pirms nedēļām, transporta un infrastruktūras ministrs Karaismailoglu sacīja:

“Šobrīd mūs gaida 22 kuģi, īpaši Ukrainas Melnās jūras piekrastē. Lielākā daļa no tiem pieder turkiem. Turku bayraklı tajā ir daži. Mēs šodien pat konsultējāmies ar Ukrainas vēstnieku. Mums tie kuģi jādabū no turienes. Sākotnēji apkalpē bija vairāk nekā 200 cilvēku, mēs dažus no viņiem evakuējām. Tagad apkalpe ir 90, taču viņi nav pieprasījuši evakuāciju, viņi nevēlas pamest kuģi. Uz kuģiem ir daudz graudu, saulespuķu eļļas, dzelzs. Gandrīz 50 dienas. Arī kuģu īpašnieki ir satraukti, gaidot labas ziņas. Arī mēs esam gatavībā. Mēs pastāvīgi sazināmies ar jūrniekiem, kas strādā no mūsu meklēšanas un glābšanas centra. Mūsu sarunas gan ar Krieviju, gan Ukrainu turpinās. Ir kuģi no citām valstīm, izņemot Turciju. Reģionā ir aptuveni 100 kuģu. Tie ir jāglābj pēc iespējas ātrāk, bet karam ir jābeidzas. Turklāt ostā ir kravas, kas gaida eksportu, īpaši Ukrainas pusē. No otras puses, mūsu ostās kravas gaida, lai dotos uz Ukrainu. Kara vide visu apgriež kājām gaisā.”

Karaismailoglu norādīja, ka Krievijas ostās sākusies neliela rosība un šo kustību Ukrainas pusē nevarēja redzēt, kā arī tirdzniecību Melnajā jūrā ietekmējis karš, un tur bija zināma rosība atšķirībā no pirmajām dienām. Karaismailoglu norādīja, ka Krievijas ostās, īpaši ro-ro laukā, kursē turkiem piederoši kuģi, un kara vides dēļ valda nemiers.

Norādot, ka karš ir smagi skāris arī aviācijas nozari, satiksmes un infrastruktūras ministrs Karaismailoglu paziņoja, ka slēgtās gaisa telpas dēļ aviācijas pārvadājumi ar Ukrainu nenotiek. Karaismailoğlu norādīja, ka kara vide transporta nozari, tāpat kā visas nozares, padara nemierīgu, un viņš vēlējās, lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk.

Paužot, ka pa jūru pārvadātas kravas pa sauszemi nav iespējams pārvadāt, Karaismailoglu sacīja: “Liels kuģis pārvadā gandrīz 5 tūkstošus kravas automašīnu. Tāpēc komercdarbība, kas nebija jūrā, atspoguļojās arī uz zemes. Kad pieprasījums tur bija liels, sākās uzkrāšanās. Mēs pastāvīgi sazināmies ar Gruzijas pusi, pat mūsu draugi brauc uz Gruziju, cenšamies ar viņiem tikties un paātrināt satiksmi,” viņš teica. Uzsverot, ka eksporta pieauguma dēļ pie robežas vārtiem bija blīvums, papildu slogs radās jūras tirdzniecības traucējumu dēļ un ka viņi tiem visiem sekoja, Karaismailoglu atzīmēja, ka gaida vairāk nekā tūkstotis kravas automašīnu. Norādot, ka abas puses par mīnām Melnajā jūrā runā atšķirīgi, Karaismailoglu sacīja: "Tik īsā laikā nav iespējams, ka mīnas nonāks Stambulas tuvumā. Arī mīnu atbrīvošana Ukrainā mums šķiet dīvaina. Tāpēc nepārtraukti cirkulē mīnu meklētāji. Tas arī rada bažas. Šķiet, ka šīs puses ir riskantas jomas. Tas ir faktors, kas ietekmē tur notiekošo tirdzniecību. Ir dažas neskaidrības kara vides dēļ. Līdz ar kara beigām tie pazudīs īsā laikā,” viņš teica.

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*