Tiks kartēti ekoloģiskie koridori

Tiks kartēti ekoloģiskie koridori
Tiks kartēti ekoloģiskie koridori

Vides, urbanizācijas un klimata pārmaiņu ministrija īstenos projektu, kas ietver lauka darbus, lai novilktu ekoloģisko koridoru robežas, kas savienos aizsargājamās teritorijas Egejas jūrā, Vidusjūrā un Austrumanatolijā.

"Egejas jūras, Vidusjūras un Austrumanatolijas reģionu aizsargājamo teritoriju ekoloģiskajiem koridoriem piemēroto teritoriju izpētes projekts" ietvaros tā mērķis ir izveidot ilgtspējīgus un veselīgus savienojumus starp apakšekosistēmām, nosakot ekoloģiskos koridorus, kas nodrošina savienojumu. starp aizsargājamām teritorijām, lai aizsargātu ekoloģisko nepārtrauktību, ekosistēmas integritāti un bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā zinātniskos kritērijus.

Dabas resursu ģenerāldirektorāta īstenotais projekts tiks īstenots Izmirā, Manisā, Denizli, Afjonkarahisarā, Muğlā, Antālijā, Burdurā, Ispartā, Karamanā, Mersinā, Adanā, Hatajā, Kahramanmarašā, Gaziantepā, Elazīrā, Malatijā, Tunceli, Erzincan, Erzurum, Muş, Bitlis, Bingöl. Tas aptvers Van, Ağrı, Adıyaman un Hakkari.

Darba ietvaros Turcijā ar koridoriem tiks savienotas teritorijas ar aizsardzības statusu, piemēram, dabas vērtības, dabas aizsargājamās teritorijas, īpašas vides aizsardzības zonas, nacionālie parki, dabas parki, dabas aizsardzības teritorijas, savvaļas dzīvnieku attīstības teritorijas, mitrāji un dabas pieminekļi. .

Projekta mērķis ir nodrošināt gēnu, sugu un ekosistēmu daudzveidības nepārtrauktību aizsargājamās teritorijās.

Kamēr aizsargājamās teritorijas Egejas jūras, Vidusjūras un Austrumanatolijas reģionos tiks apvienotas ar ekoloģiskajiem koridoriem, tiks noteikti zīdītāju barošanās, vairošanās un ziemošanas maršruti, kā arī tiks uzraudzīti un reģistrēti apdraudētie radījumi.

Šajās teritorijās attiecīgajām iestādēm tiks ierosināti pasākumi gan teritorijas aizsardzībai, gan to dzīvnieku aizsardzībai un uzraudzībai, kuri izmanto teritoriju.

Tiks veikti lauka pētījumi, lai noteiktu ekoloģisko koridoru robežas, kas tiks noteiktas, pamatojoties uz lielo zīdītāju kustībām.

Tiks atlasītas tādas zīdītāju sugas kā karakuls, brūnais lācis un svītrainā hiēna, kas ir aizsargātas starptautiskā un valsts līmenī un atrodas savā ekosistēmā un barības ķēdē.

Atbilstošās zemes daļās tiks uzstādīti foto slazdi, lai dokumentētu dzīvnieku atklāšanu un pārvietošanu. Biotopi, kuros notiek teritorijā uzraugāmo zīdītāju sugu pamatdarbības, piemēram, patversme un ligzdošana, tiks attēlotas un parādītas kartēs.

Projekta ietvaros pētījumi tiks veikti, ņemot vērā aizsargājamo teritoriju mijiedarbību ar to tuvāko vidi, biotopu un ekosistēmas integritāti. Tiks izveidoti ekoloģiskie koridori un galvenās zonas dažādām sugu grupām. Koridoru teritorijas tiks analizētas atbilstoši floras un faunas vajadzībām, īpaši izraugāmajām sugām.

Migrējošās sugas ir izšķirošas koridoru izveidē

Koridoru apvienošanā par pamatu tiks ņemts migrācijas statuss, biotopi, migrējošo sugu izplatības spēja un dzīves stratēģija.

Jūtīgie biotopi tiks atzīmēti novērtēšanas procesā. Tiks atklātas izvēlēto kritisko sugu biotopu attiecības, to izplatība un biotopu kvalitāte.

Ekoloģiskajos koridoros, kas izveidoti aizsargājamo teritoriju savienošanai, tiks zinātniski izskaidrots katra ekoloģiskā koridora pamatojums.

Koridori tiks kartēti

Tiks noteiktas sugas, kas tiks izmantotas par pamatu ekoloģisko koridoru atlasei. Šo sugu biotopu izmantošana tiks atklāta, veicot atbilstošu analīzi.

Tiks veikti bioekoloģiskie, ģeoloģiskie, ģeomorfoloģiskie, hidroģeoloģiskie un ainavu novērtējumi kopumā, un tiks piedāvāti ekoloģiskie koridori ar to pamatojumu.

Atbilstoši ekoloģiskajām analīzēm tiks izstrādātas kartes koridoriem, kas, izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, savienos zīdītāju biotopus, un modelēšana, ņemot vērā šajās kartēs iekļauto teritoriju ģeoloģisko un hidroģeoloģisko struktūru un to aizsargājamo teritoriju statusu.

Ekoloģiskajiem koridoriem tiks piešķirts reģionālais koda numurs, šo teritoriju popularizēšanai tiks uzņemti video un fotoattēli, kā arī ar teritorijām iepazīstināta sabiedrība.

Projektu, kurā savu ieguldījumu dos akadēmiķi, kas ir savas jomas eksperti, plānots pabeigt 6 mēnešu laikā.

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*