Rozīnes bez sēklām, žāvētas aprikozes un žāvētas vīģes, kas tiek raksturotas kā krāšņais žāvēto augļu nozares trio, kurā Turcija ir pasaules līderis ražošanā un eksportā, atlikušajā 2021. gada daļā radīja eksporta ienākumus 22 miljarda 1 miljonu dolāru apmērā. /15 sezona.
Pēc Egejas jūras eksportētāju asociāciju datiem; 31. gada 2022. jūlijā lieliskās trijotnes eksports, kas 2020./21. gada sezonā bija 914 miljoni dolāru, pieauga par 2021 procentiem līdz 22 miljardam 11 miljoniem dolāru tajā pašā 1./15. gada sezonas periodā.
Rozīnes bez sēklām pārsniedza 400 miljonus dolāru
Par eksporta līderi starp žāvētajiem augļiem šosezon kļuva rozīnes bez sēklām. Turcija, kas no 1. gada 2020. septembra līdz 31. gada 2021. jūlijam eksportēja 203 tūkstošus tonnu rozīņu 393 miljonu dolāru vērtībā, 2021./22. gada sezonā tajā pašā periodā eksportēja 232 tūkstošus tonnu rozīņu un ārvalstu valūtā ierakstīja 408 miljonus dolāru.
Kamēr Anglija saglabāja savas augstākās pozīcijas ar Turcijas vīnogu pieprasījumu 102,6 miljonu dolāru apmērā, uz Vāciju tika eksportētas rozīnes bez sēklām par 58,2 miljoniem dolāru. Trešajā vietā iekļuvusi Nīderlande ar 38 miljoniem dolāru, savukārt bezsēklu rozīnes nosūtītas uz Itāliju par 32 miljoniem, bet uz Austrāliju par 27,5 miljoniem dolāru. Tika reģistrēts 101 valstu skaits, uz kurām eksportējām rozīnes bez sēklām.
Žāvētu aprikožu eksports sasniedza 375 miljonus dolāru
Ik pa laikam konkurējot ar rozīnēm bez sēklām ar saviem eksporta rādītājiem 2021./22.gada sezonā, žāvētās aprikozes samazinājušās no 2020 tūkstošiem tonnu līdz 21 tūkstošiem tonnu ar apjoma samazināšanos par 7 procentiem salīdzinājumā ar 87./80.gada sezonu, lai gan pievienotas Turcijas žāvētās aprikozes. 2021./22.gada sezonā 1290 dolāru par tonnu.No žāvētām aprikozēm iegūtās ārvalstu valūtas apjoms pieauga par 29 procentiem no 291 miljona dolāru līdz 375 miljoniem dolāru.
Amerikāņiem visvairāk garšoja turku aprikoze. Kamēr Turcija uz ASV eksportēja 57,3 miljonus dolāru žāvētu aprikožu, Francija pieprasīja 36 miljonus dolāru turku aprikožu. Kamēr Anglija ieņēma trešo vietu ar savu žāvēto aprikožu eksportu 21,6 miljonu dolāru apmērā, mūsu žāvēto aprikožu eksports uz Austrāliju un Brazīliju pārsniedza 17 miljonus dolāru.
Žāvētu vīģu eksports sasniedza 232 miljonus dolāru
Paradīzes augļa kaltētās vīģes 6./2021.gada eksporta sezonā, kas sākās 2021.gada 22.oktobrī, līdz 30.gada 2022.jūlijam tika eksportēti 62 tūkstoši tonnu no 116 tonnām, ievedot Turcijā 232 miljonus dolāru ārvalstu valūtas. Žāvētu vīģu eksports bija 230 miljoni dolāru tajā pašā periodā iepriekšējā sezonā.
Francija ieņēma pirmo vietu žāvētu vīģu eksportā ar 31,4 miljonu dolāru apjomu, bet Vācija kļuva par samita partneri ar 30,8 miljonu dolāru pieprasījumu pēc turku žāvētām vīģēm. Mēs uz ASV eksportējām kaltētas vīģes par 30,3 miljoniem dolāru. Šīm valstīm sekoja Itālija ar 14,2 miljoniem dolāru un Kanāda ar 12,5 miljoniem dolāru.
Gaisma; “Turcija ir pasaules sauso augļu noliktava”
Mehmets Ali Išiks (Mehmet Ali Işık), Egejas jūras žāvēto augļu un produktu eksportētāju asociācijas prezidents, kurš dalījās zināšanās, ka Turcija ir pasaules žāvēto augļu noliktava, pateicoties tās piemērotajiem klimatiskajiem raksturlielumiem un auglīgajām zemēm žāvētu augļu ražošanai, sacīja: Viņš norādīja, ka ar kopīgo ražotāju rīcību, viņi pēdējos gados ir virzījuši uz priekšu žāvēto augļu nozarē produkcijas produktivitāti, pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, kā arī trīs produktos veidojuši piegādes ķēdi no lauka līdz plauktam.
Uzsverot, ka Pasaules Veselības organizācija veselīgu produktu kategorijā uzskata žāvētus augļus, kas ir bagāti ar augstu enerģētisko vērtību un kāliju, magniju un kalciju, viņš sacīja: “Mēs vēlamies pievienot šos produktus savai dzīvei, lai mēs varētu izaudzināt veselas paaudzes. Kamēr Anglija, kas nav rozīņu ražotājs, patērē 95 tūkstošus tonnu rozīņu un Vācija 65 tūkstošus tonnu rozīņu, mēs patērējam 43 tūkstošus tonnu rozīņu. Eiropā žāvētus augļus liek pusdienu kastītēs, kad bērni dodas uz skolu, un mums Turcijā šis ieradums ir jāiegūst. Nākamajā periodā izstrādāsim projektus gan iekšzemes patēriņa, gan eksporta palielināšanai.
Ceram uz 2022./23. gada sezonu”
Paužot, ka ir beigusies kaltēto aprikožu sezona, pēdējais mēnesis ir ievadīts rozīnēm bez sēklām, bet kaltētajām vīģēm ir atlikuši aptuveni 1 mēneši, Egejas jūras žāvēto augļu un produktu eksportētāju asociācijas prezidents Mehmets Ali Išiks sacīja, ka saskaņā ar pašreizējo. tabulā, 2 produkti gadu noslēgs ar eksportu 3 miljarda 1 miljonu dolāru apmērā.Viņš uzsvēra, ka to mērķis ir atstāt aiz sevis apmierinošu sezonu ražotājiem un eksportētājiem.
Paziņojot, ka gatavošanās 2022./23. gada sezonai turpinās intensīvi, Išiks sacīja: “Mēs negaidām bezsēklu rozīņu, žāvētu aprikožu un žāvētu vīģu ražas samazināšanos 2022./23. gada sezonā. Produkta kvalitāte ir piemērota arī eksportam. Mūsu mērķis ir palielināt eksportu 10-15 procentu robežās trīs produktiem un eksporta apjomu 1 miljarda 250 miljonu dolāru apmērā,” viņš dalījās savos viedokļos.
ES bioloģiskajai nozarei atvēl 30 procentus savas teritorijas
Mehmets Ali Išiks, Egejas žāvēto augļu un produktu eksportētāju asociācijas prezidents, kurš dalījās zināšanās, ka bioloģiskā ražošana Turcijā aizsākās žāvēto augļu nozarē pirms 35 gadiem, sacīja: “Visa pasaule cenšas nostiprināt savu pozīciju bioloģiskajā nozarē. Nesen Vācijā notika Biofach, pasaulē lielākais bioloģiskās lauksaimniecības gadatirgus. Uzstājoties izstādē, Vācijas lauksaimniecības ministrs Sems Özdemirs uzsvēra, ka pēc pandēmijas un Krievijas un Ukrainas kara bioloģiskās nozares paplašināšana ir kļuvusi par nepieciešamību un ka lielākā aizsardzība pret Krieviju ir bioloģiskās nozares attīstība. Özdemirs arī norādīja, ka tuvākajā periodā Eiropas Savienības dalībvalstis, īpaši Vācija, izvirzīja mērķi bioloģiski ražot 30 procentos savu zemju. Lai bioloģiskais sektors Turcijā nākamajā periodā pieaugtu eksponenciāli un mūsu produktu klāsts, kas šobrīd sasniedz 250, pieaugtu vēl vairāk, ir obligāti, lai Turcija neatpaliktu no norisēm pasaulē. Šajā virzienā sadarbībā ar nozari jāveido valsts bioloģiskā politika un jāveido nepieciešamā infrastruktūra un resursi.
Uzsverot, ka žāvēto augļu nozares produkti ir produkti, kurus var izaudzēt, patērējot mazāk ūdens, Işık savus vārdus noslēdza šādi: “Vīģes un aprikozes neprasa daudz ūdens. Tam ir neliela ietekme uz oglekļa pēdu. Kā žāvēto augļu nozare mēs izstrādājam projektus, lai palielinātu trīs galveno produktu ražošanas kvalitāti un pārtikas nekaitīgumu. Lai samazinātu globālās sasilšanas ietekmi uz nozari, mēs veicam kopīgus pētījumus ar universitātēm un citām nozares ieinteresētajām pusēm. Mēs cenšamies padarīt licencētu noliktavu funkcionējošu kvalitātes paaugstināšanai un stabilai produkcijas piegādei pasaules tirgos, nodrošinot piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru. Mums ir vēlme stiprināt sadarbību starp institūcijām savā nozarē.
Esi pirmais, kas komentē