Zemkopības un mežsaimniecības ministrs prof. Dr. Vahit Kirişci norādīja, ka Turcijas akvakultūras eksports 20 gadu laikā ir pieaudzis 25 reizes, un sacīja: “2021. gadā tika eksportēti 211 zvejas produktu vienības, pamatojoties uz muitas tarifu un statistikas kodiem. 2001. gadā tika eksportēti 168 ūdens produkti. teica.
Kirişci veica vērtējumus par Turcijas akvakultūras nozari.
Norādot, ka akvakultūras produkcija pērn bija 799 tūkstoši 851 tonna, Kirišci sacīja: “471 tūkstotis 686 tonnas no šīs produkcijas iegūtas no akvakultūras, atlikušās 328 tūkstoši 165 tonnas iegūtas no medībām. Kamēr medību īpatsvars kopējā akvakultūras ražošanā bija 41 procents, akvakultūras īpatsvars bija 59 procenti. teica.
Kirişci dalījās ar informāciju, ka 2001 tūkstoši 594 tonnas no kopējās akvakultūras produkcijas 977 tūkstoši 527 tonnas 733.gadā iegūtas no medībām un 67 tūkstoši 244 tonnas no akvakultūras.
“MŪSU VALSTS IR TĪTO EKSPORTĒTĀJA VALSTS ZVEJNIECĪBAS PRODUKTU ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBĀ”
Norādot, ka paralēli ražošanas un pārstrādes tehnoloģiju attīstībai nozarē bija vērojams būtisks zivsaimniecības eksporta pieaugums, Kiriši veica šādus vērtējumus:
“Mūsu zivsaimniecības eksports, kas 2001. gadā bija 54 miljoni 487 tūkstoši 312 dolāru, līdz 2021. gada beigām pieauga aptuveni 25 reizes un sasniedza 1 miljardu 376 miljonus 291 tūkstošus 922 dolāru. Mūsu 2023. gada eksporta mērķis 1 miljarda dolāru apmērā tika sasniegts pirms 4 gadiem 2019. gadā. Jaunais 2023. gada mērķis ir atjaunināts uz 1,5 miljardiem USD.
Mūsu valsts ir neto eksportētāja zivsaimniecības produktu ārējā tirdzniecībā. 2021. gadā mūsu jūrā un iekšējos ūdeņos ražotā ūdens produkcija kvalitātes, garšas un augstā standarta dēļ ir eksportēta uz 106 valstīm, īpaši ES valstīm, tostarp ASV, Krieviju, Ķīnu, Japānu un Koreju. 55 procenti no kopējā akvakultūras eksporta tika veikti uz ES valstīm.
Kirišci norādīja, ka pērn visvairāk zivsaimniecības produkcijas eksportēts uz Krieviju ar 217,1 miljonu dolāru. Atzīmējot, ka šai valstij seko Itālija ar 162,4 miljoniem dolāru, Kirišci sacīja, ka citas valstis ierindojušās kā Apvienotā Karaliste ar 141,5 miljoniem dolāru, Nīderlande ar 124,3 miljoniem dolāru un Grieķija ar 99,5 miljoniem dolāru.
Atzīmējot, ka 95 procentus no pagājušajā gadā eksportētajiem zivsaimniecības produktiem naudas izteiksmē veidoja svaigas, atdzesētas, saldētas, konservētas zivis un to atvasinājumi, 5 procentus veidoja vēžveidīgie, mīkstmieši un gliemenes, piemēram, garneles, omāri, kalmāri un mīdijas. atzīmēja:
“2021.gadā, pamatojoties uz muitas tarifu un statistikas kodiem, kopā tika eksportētas 151 vienības zivsaimniecības produktu, no kurām 60 vienība zivs un zivju atvasinājumi un 211 vienības zivsaimniecības produkti, izņemot zivis. 2001.gadā pēc muitas tarifu un statistikas kodiem eksportēti 168 zvejniecības produkti. 125 no šiem produktiem sastāvēja no zivīm un zivju atvasinājumiem, bet 43 no tiem sastāvēja no ūdens produktiem, kas nav zivis.
LIELĀKĀ GLIEMJU IR IZKLAIDĪTI
Izņemot visvairāk nozvejotās zivis Turcijas jūrās, zvejniecības produkts izcēlās kā gliemene. Gliemenes, kas 20 gadu laikā tika nozvejotas ar mainīgu apmēru, 61,2. gadā sasniedza rekordlielu skaitu ar 2012 tūkstošiem tonnu. Pērn nozvejotas 16 824 tonnas gliemeņu.
Kamēr 2001. gadā jūras gliemeži tika nozvejoti 2 tonnu, 650. gadā šis skaits pieauga līdz 2021 tūkstošiem tonnu. Arī garneļu apjoms tajā pašā periodā pieauga no 7 tūkstošiem tonnu līdz 3 tūkstošiem 5 tonnu. Papildus tām tiek medītas arī melnās mīdijas un sēpijas.
Esi pirmais, kas komentē