Bağcilarā atklāts "Turcijas-Kazahstānas brālības piemineklis".

70. gadadienā kopš kazahu, kuri bija spiesti imigrēt no dzimtenes, ierašanās Turcijā Bağcılar pašvaldības Hasan Nail Canat informācijas nama un kultūras centra dārzā tika atklāts Turcijas - Kazahstānas brālības piemineklis. No Altaja uz Anatoliju migrējušo kazahu apmetnes 70. gadadienā Bağcılar notika pasākumi.

Pirmā notikumu uzruna bija Bağcılar 15. jūlija apkaime, kur pārsvarā dzīvo kazahi. Uz programmu; Tajā piedalījās Kazahstānas Ankaras vēstnieks Jerkebulans Sapijevs, Bağcılar mērs Abdullahs Özdemirs, Kazahstānas Stambulas ģenerālkonsuls Alims Beiels un Kazahstānas pilsoņi.

“Mūsu Kazahstānas pilsoņi piešķir mūsu rajonam krāsu”

Bağcılar mērs Abdullah Özdemir paziņoja, ka viņi pēc smagas cīņas īsteno Turcijā dzīvojošo kazahu 70. gadadienu, un sacīja: "Mūsu pilsoņi, kuru skaits pārsniedza 120 tūkstošus piedzīvojumā, kas sākās ar 10 ģimenēm Bağcilarā, piešķir mūsu rajonam krāsu. . Šajā mūsu sirds ģeogrāfijā mēs esam paveikuši daudzus darbus, kas ir Turcijas kazahu brālības zīme. Kā Bağcılar pašvaldība mēs esam pašvaldība, kas ir veikusi svarīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mūsu senā brālība un vienotība vienmēr turpināsies.

Ezdemirs, kuram tika uzdāvināta glezna, bija ģērbies Kazahstānas vietējās drēbēs.

"Tikai brāļi to dara"

Vēstnieks Sapijevs sacīja: „Šodien ir vēsturisks notikums abām brālīgajām valstīm. Mūsu asinsradinieki tika atvesti uz Anatoliju pirms 70 gadiem. Mūsu brāļi anatolieši atvēra rokas un pieņēma mūsu asinsradiniekus kā brāļus. To dara tikai brāļi un māsas. Tas ir mūsu vienotības simbols. Mūsu brāļi šodien veidoja spēcīgu tiltu starp Kazahstānu un Turciju. viņš teica.

Pieminekļa priekšpusē starp platānas zariem un lapām ir Turcijas un Kazahstānas karogs, bet aizmugurē - migrācijas vēsture. Savukārt kazahu mākslinieki sniedza mini dombras koncertu.

Pasākuma otrā adrese bija Bağcılar pašvaldības pakalpojumu ēka. Šeit sanākušie viesi konferenču zālē vēroja akadēmiķu simpoziju par Kazahstānas migrāciju un Kazahstānas politisko, kultūras un sociālo struktūru.

Zālē tika demonstrēta arī dokumentālā filma “Kazahu migrācija no Altaja uz Anatoliju ar ilgām pēc brīvības”. Viesi apmeklēja arī izstādi “70. gadadiena no Atajurtas uz dzimteni”, kas stāsta par kazahu migrāciju.