Speciālists psihologs Ezgi Dokuzlu no Anadolu medicīnas centra sniedza paziņojumus par bailēm no zemestrīcēm. Zemestrīce, kas ir daļa no dzīves, daudziem cilvēkiem rada trauksmi. Speciālists psihologs Ezgi Dokuzlu, kurš norādīja, ka katastrofu scenāriji, tostarp cilvēku tuvinieki, ģimene un tuvākās aprindas, vairāk izraisa bailes un trauksmi: var rasties kārtības traucējumu veidā. Baidoties no zemestrīcēm, cilvēki parasti uztraucas par zemestrīces sekām, nevis par pašu zemestrīci.
Eksperts psihologs Dokuzlu teica, ka bailes, dusmas, vainas apziņa un nožēla var būt viena no reakcijām pēc zemestrīces un tās sekām: “Traumatiski notikumi, piemēram, zemestrīces, liek cilvēkiem kādu laiku izjust nemieru. Cilvēkam, kura ikdienas dzīvē nav tik sāpīgas un iespaidīgas pieredzes, pēczemestrīces process var būt diezgan sarežģīts un var paiet mēneši vai pat gadi, līdz cilvēks atsāk savu dzīvi no vietas, kur viņš aizgāja. izslēgts.”
Norādot, ka situācija ir daudz grūtāka īpaši cilvēkiem, kas iznākuši no drupām vai zaudējuši savus tuviniekus, Dokuzlu atgādināja, ka "Veselīgi ir turpināt normālu dzīvi pēc šī procesa, bet, ja traumētais atrodas adaptācijas stadijā. fāzē un ir grūtības tikt galā ar traumu, jāvēršas pie speciālista.” konstatēts.
Speciālists psihologs Ezgi Dokuzlu sniedza ieteikumus, kā atbalstīt cilvēkus, kuri ir pakļauti katastrofām, piemēram, zemestrīcēm:
“Persona var vēlēties dalīties ar visu piedzīvotās negatīvās situācijas detaļām vai arī nevēlēties par to runāt vispār. Ļaujiet viņam pastāstīt, kā viņš jūtas, ko viņš pārdzīvo, un pacietīgi klausieties. Neesiet neatlaidīgs, ja viņa nevēlas dalīties savā pieredzē. Klausoties nespried, izvairies no kritizēšanas. Zinot, ka viņai ir kāds, ar ko dalīties savā negatīvībā, viņa jutīsies labi.
Pēc negatīvām situācijām cilvēki ne vienmēr vēlas runāt, viņi var nevēlēties domāt par lietām, kas atgādinās par notikumu. Šādu notikumu laikā vai pēc tiem ir nepieciešams sajust, ka blakus ir kāds, kurš uzklausa, nomierina, cenšas saprast un ir iecietīgs. Atgādiniet viņai, ka viņa var viegli sazināties ar jums, kad vien viņai tas ir nepieciešams.
Cilvēks, kurš ir zaudējis katastrofā, šī postošā notikuma dēļ kādu laiku var nespēt skaidri domāt, viņam var būt grūtības izteikt savas jūtas, aprakstot sevi, un var paiet laiks, lai atgrieztos savā ikdienas dzīvē. Tikmēr apkārtējo atbalsts un viņa teiktais veicina cilvēka atveseļošanos. Viena no lielākajām pieļautajām kļūdām ir gaidīt, kad viņš nekavējoties atgriezīsies savā vecajā dzīvē un izturēties tā, it kā nekas nebūtu noticis.
Tā vietā, lai lietotu apsūdzošu valodu, mēģiniet mūsdienās lietot samierniecisku, izpalīdzīgu un miermīlīgu valodu. Daudzus no mums apbēdina piedzīvotās bēdīgās nelaimes, ir pilnīgi normāli, ka vēlamies dalīties savās sajūtās, taču, to darot, jāizvairās no izteikumiem, kas radīs nemierīgus apstākļus gan pašiem, gan citiem.
Esi pirmais, kas komentē