Üsküdar Universitātes NP Feneryolu medicīnas centra psihiatrs Dr. Ermans Şentürk dalījās informācijā par to, kuras emocijas tiek apspiestas un apspiesto emociju ietekmi uz cilvēka psiholoģiju.
Psihiatrs Dr. Ermans Šentürks turpināja savus vārdus, sakot, ka, tā kā dažas pieredzes un problēmas ir sāpīgas, cilvēki dod priekšroku rīkoties tā, it kā tās nekad nebūtu notikušas:
"Cilvēki mēdz apspiest savas spēcīgās un kompulsīvās emocijas. Apspiešana; Tā ir nevēlamu jūtu un domu iegrūšana bezsamaņā un turēšana. Mums ir tendence apspiest negatīvas emocijas, piemēram, vilšanos, bailes, skumjas un dusmas mūsu attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem. Pamatojoties uz to, parasti rodas tādas domas kā, ka, paužot savas jūtas, mēs tiksim tiesāti, atstumti, satraukti, aizvainoti un izskatīsimies vāji. Dažreiz mēs atliekam un apspiežam savas emocijas, jo nevēlamies piedzīvot šīs emocijas un nest nastu, ko tās nesīs. Tomēr spēcīgas emocijas, kas iegrūstas bezsamaņā, dažkārt tiek ienest apziņā caur sapņiem un mēles paslīdēšanu.
Psihiatrijas speciāliste Dr. Ermans Şentürk teica: "Šīs apspiestās emocijas var tieši vai netieši ietekmēt attiecības un uzvedību, ko cilvēks izveido šodien. Emociju apspiešana palīdz kontrolēt traumatisku vai izaicinošu notikumu radītās negatīvās sekas un tādējādi mazināt to ietekmi. Tomēr šis aizsardzības mehānisms var iegūt neveselīgu kvalitāti, izraujot no apziņas emocijas, kuras mums dažreiz ir jāpieņem, jāsaskaras un jātiek galā.
Norādot, ka ilgstoša emociju apspiešana cilvēku sāk nogurdināt ne tikai garīgi, bet arī fiziski, Dr. Ermans Šentürks sacīja: "Tāpat kā citi stresa faktori, emociju apspiešana ietekmē imūnsistēmu un paver ceļu dažu kardioloģisku, gastroenteroloģisku, dermatoloģisku, neiroloģisku un psihisku stāvokļu veidošanās. Trauksmes traucējumi, somatizācijas traucējumi, depresija, izdegšana, miega traucējumi un intermitējoši sprādzienbīstami traucējumi ir psihiski traucējumi, ar kuriem mēs bieži sastopamies cilvēkiem, kuri labprātāk apspiež savas emocijas, nevis dalās ar tām. Īsāk sakot, ilgstoši paturot aiz sevis savas spēcīgās jūtas vai izvairīšanos no to izpaušanas, rodas daudzas slimības.
Psihiatrs Dr. Ermans Šentürks teica: “Emociju un domu apspiešana vienmēr ir bijusi dabiska dzīves sastāvdaļa, un tā ir aizsargājoša, kamēr tā paliek noteiktās robežās. Ar apspiešanu nevēlamās emocijas netiek atcerēties, izņemtas no apziņas un aizmirstas. Apzināti atturot vai apspiežot savas jūtas un domas, rodas iespaids, ka sākumā viss ir kārtībā, bet ar laiku kļūst diezgan izaicinoši. Jo apspiešana ir jāizmanto pastāvīgi, lai nerastos nevēlamas emocijas. Lai gan apspiešana šķiet veiksmīgs aizsardzības mehānisms, tā izraisa fiziskās un garīgās izturības samazināšanos tiktāl, ciktāl tā ir veiksmīga.
Nosakot, ka vissvarīgākais mūsu emociju izpratnes aspekts ir tas, ka tas sniedz iespēju izprast mūsu turpmāko uzvedību. Ermans Šentürks turpināja savus vārdus šādi:
"Mums nevajadzētu aizmirst, ka mūsu emocijas ir mācību līdzeklis un var mums dot signālu, ka mēs pamanām noteiktas lietas. Pieredze dzemdē emocijas, izejot cauri noteiktam filtram un interpretējot. Tas izskaidro, kāpēc mēs uzvedamies atšķirīgi, saskaroties ar līdzīgiem notikumiem. Mūsu emocijas veidojas mūsu pieredzes rezultātā, kur mēs skatāmies uz pasauli tikai no sava loga un esam personiski. Katra situācija izraisa dažādas un unikālas sajūtas mūsu iekšējā pasaulē. Tāpēc, labi zinot savas emocijas un zinot situāciju vai domu, kas tās izraisīja, mēs saprotam, kā rīkoties.
Psihiatrijas speciāliste Dr. Ermans Şentürk teica: “Emociju regulēšana ir prasme, ko var attīstīt garīgās veselības speciālistu klātbūtnē. Šajā brīdī spēja stāties pretī apspiesto emociju pamatā esošajām domām, runāt un domāt par negatīvo pieredzi palīdz labāk izprast un palikt aiz muguras.
Esi pirmais, kas komentē