Ar katru dienu palielinās mikroplastmasas atkritumu daudzums, kas nodara kaitējumu tūkstošiem dzīvo būtņu dabā un izraisa ģenētisku degradāciju cilvēka organismā. Eiropas Vides aģentūras publicētie dati norāda uz vairāk nekā 14 miljonu tonnu mikroplastmasas klātbūtni okeānu dibenā, kā arī vērš uzmanību uz to, ka mikroplastmasa ir ne tikai dabā, bet arī cilvēka asinīs.
Mikroplastmasas atkritumu daudzums, kas definēts kā plastmasas atkritumu gabali, kas mazāki par pieciem milimetriem, pieaug ar katru dienu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras publiskotajiem datiem okeānu dibenā ir uzkrājušies vairāk nekā 14 miljoni tonnu mikroplastmasas. Pētījumi liecina, ka mikroplastmasa ir atrodama ne tikai dabā, bet arī cilvēka asinīs. Lai gan zinātnieku centieni novērst šo situāciju turpinās, Turcijas universitāšu izstrādātie pētniecības projekti atbalsta ilgtspējīgas iniciatīvas pret mikroplastmasu globālā mērogā.
Visbeidzot, TED Universitātes (TEDU) Būvniecības inženierzinātņu nodaļas mācībspēks asoc. Dr. Pētniecības projekta priekšlikums ar nosaukumu "Regulāras un neregulāras formas mikroplastmasas daļiņu nokrišņu ātruma izpēte ar eksperimentālām, skaitliskām un padziļinātām mācīšanās metodēm", kas sagatavots Aslı Numanoğlu Genç vadībā un kurā kā pētnieki piedalās dažādu disciplīnu dalībnieki, tika pieņemts. TÜBİTAK ARDEB 1001 programmas darbības joma. Projektā, kuru TÜBİTAK atbalstīs 32 mēnešus, ir paredzēts izstrādāt nokrišņu daudzuma aprēķināšanas metodi, kas būtu ticami izmantojama modelēšanas pētījumos un būs derīga visiem mikroplastmasas veidiem.
"Mikroplastika izraisa ģenētiskus traucējumus cilvēka organismā"
Norādot, ka mikroplastmasa ir viena no pēdējo gadu būtiskākajām vides problēmām, asoc. Dr. Aslı Numanoğlu Genç dalās ar projekta detaļām ar šādiem vārdiem:
“Pieaug mikroplastmasas atkritumu daudzums vidē. Mikroplastmasas atkritumi ir pat redzami pārtikā, ko mēs patērējam. Kamēr mikroplastmasa izraisa ģenētiskus traucējumus cilvēka organismā, tā izraisa arī dzīvo būtņu nāvi dabā. Faktiski ir zināms, ka Vidusjūrā, kur arī mūsu valstij ir gari krasti, ir liels mikroplastmasas piesārņojums, un kaimiņvalstis plāno šo situāciju novērst. Mēs izstrādājām projektu, pamatojoties uz nepieciešamību noteikt mikroplastmasas piesārņojuma avotus, noteikt potenciālu nokļūt jūras ūdenī, aprēķināt riskus un novērst piesārņojumu, un mūsu projekta priekšlikums tika atzīts par cienīgu TUBITAK 32 mēnešu atbalstam.
Projekts būs informācijas avots lēmumu pieņēmējiem.
Paziņojot, ka pētījuma projekta rezultāti būs informācijas avots lēmumu pieņēmējiem un praktiķiem, asoc. Dr. Aslı Numanoğlu Genç: "Mūsu projekts veicinās arī nosaukumu "Ūdens ekosistēmas ietekmējošo faktoru izpēte, tostarp klimata pārmaiņu mazināšana un ūdens apsaimniekošanas modeļu ilgtspējība un risinājumu izstrāde atjaunošanas veicināšanai", kas radīts TÜBİTAK prioritārajiem pētniecības un attīstības un inovācijas jautājumiem. saskaņošanas ar Eiropas zaļo kursu darbības joma. Mūsu universitātes Būvniecības katedras prof. Dr. Mehmet Ali Kökpınar no Mašīnbūves katedras, Dr. Instruktors Loceklis Ayşe Çağıl Kandemir, Dr. Instruktors Prof. Onurs Bašs no Datortehnikas katedras, asoc. Dr. Gökçe Nur Yılmaz no Hacettepe Universitātes Ķīmijas katedras, Prof. Dr. Hatice Kaplan Can un Çankaya University Prof. Dr. Mustafa Göğüş ir iesaistīts mūsu projektā. Jau iepriekš vēlamies pateikties visiem projektā iesaistītajiem vērtīgajiem akadēmiķiem par viņu ieguldījumu.
Esi pirmais, kas komentē