Vai Ankara ir zemestrīces zona vai lūzuma līnija šķērso? Ankaras zemestrīces apdraudētie apgabali

Vai Ankaras zemestrīces zona ir lūzuma līnijas krustojums? Ankaras zemestrīces apdraudēti rajoni
Vai Ankara ir zemestrīces zona, vai lūzuma līnija šķērso? Ankaras rajoni ar zemestrīces risku

7,7 un 7,6 balles stiprās zemestrīces Kahramanmarasas Pazarcik un Elbistan rajonos atstāja dziļu iespaidu uz visu valsti. Pēc 6.februārī notikušajām zemestrīcēm turpina nākt skaidrojumi par postījumu apmēriem un cilvēku bojāeju. Nesenās zemestrīces, lūzumu līniju izmeklēšanas un riskantu rajonu pētījumi ir pastiprinājušies cilvēku vidū, kuri ir noraizējušies par zemestrīcēm. Šeit ir cilvēki, kuri interesējas par zemestrīču riska rajoniem ar Ankaras zemestrīču karti.

Nu, vai Ankara, kas ir ceturtās pakāpes zemestrīču zona un salīdzinoši drošāka vieta nekā daudzas citas pilsētas, tiešām ir droša pret zemestrīcēm? Kā iespējamā Stambulas zemestrīce ietekmēs Ankaru? Kuri Ankaras rajoni ir visneaizsargātākie pret zemestrīcēm? Uz visiem šiem jautājumiem atbildēja prof. Dr. Suleimans to iedeva Pampalam.

Paužot, ka Ankarai draud zemestrīce, Pampals tieši pirms 18 gadiem laikrakstam Universal Newspaper pastāstīja par Ankaras situāciju pret zemestrīci.

Vai lūzuma līnija šķērso Ankaru?

“LIELA ANKARAS DAĻA ATRODAS UZ NEPIEMĒROTA, SLIKTĀ VIETA”

prof. Dr. Süleyman Pampal paziņoja, ka Ankarā bija zemestrīces, kas sākās 12. gada 1668. augustā un ilga 3 dienas, bet 17. gada 1668. augustā notika liela zemestrīce ar 8 ballēm. Paziņojot, ka šī zemestrīce gandrīz nolīdzināja Ankaru, kā arī reģionus Turcijas ziemeļos, Pampals sacīja, ka visa Ankara tika evakuēta, izņemot karavīrus, kuri tika atstāti Ankaras pilī, lai aizsargātu pili. Sakot, ka lielākā daļa Ankaras atrodas uz nepiemērotām un sliktām vietām, Pampals sacīja: "Daži no šiem laukumiem ir ļoti slikti. Ankarā ir daudz mīkstas, irdenas, gruntsūdeņus saturošas mitras augsnes, kuras mēs saucam par aluviālajām augsnēm. Šādas augsnes var palielināt zemestrīces intensitāti līdz pat divām reizēm," viņš teica. Pampals norādīja, ka, apsverot ēku stāvokli Ankarā, redzams, ka tiek pārkāpts princips "būvēt uz pareizās zemes", Pampals norādīja, ka pilsētā ir daudz augstceltņu uz sliktas zemes.

GALVASPILSĒTAS SIRDS, SARKANĀS KRUKŠĶIS UN VESELĪBA IR APDRAUDĒTA

Pampal teica: "Īpaši ēkas, kas celtas kooperatīvu periodā pēc 1980. gada, ir ārkārtīgi sliktas kvalitātes. Ēkas Ankarā netika uzceltas, ņemot vērā zemestrīces fenomenu. Tas tika novērtēts kā “nav zemestrīces apdraudējuma”. Bet tā nav taisnība," viņš teica. Atgādinot, ka 17. gada 1999. augusta zemestrīcē attālums starp Gelcük un Avcılar bija vairāk nekā 100 km, gandrīz tūkstotis bojāgājušo Avcilarā, Pampal teica: "Ja uz Ziemeļanatolijas lūzuma līnijas notiek zemestrīce, kas lielāka par 7, arī Ankara tiks ietekmēta, un šī postošā zemestrīce radīs nopietnus postījumus un cilvēku zaudējumus. notiks,” viņš brīdināja. Pampals turpināja savus brīdinājumus šādi; “Mēs, Ankaras iedzīvotāji, dzīvojam zem augsta zemestrīces riska. Nevajag nosaukt vārdus un biedēt cilvēkus, bet liela daļa Ankaras ir apbūvēta uz vietām, kas nav piemērotas zemestrīcēm. Kızılay-Sıhhiye reģions ir vissliktākā vieta, tas ir purvs, un tajā ir daudz augstceltņu. "Kad Ankara saskaras ar lielu zemestrīci, ko izraisījuši lieli defekti, nav jābūt pravietim, lai teiktu, ka daudzi no tiem tiks sabojāti," viņš sacīja.

ANKARAS CETRAS PUSES TRAUCĒJUMA LĪNIJA

ANKARAS TRAUKUMLĪNIJAS CETRAS PUSES

Gažu Universitātes Būvniecības katedras lektors Prof. Dr. Mustafa Pampal norādīja uz Ziemeļanatolijas lūzuma esamību, kas ir viens no lielākajiem un aktīvākajiem lūzumiem pasaulē, kas stiepjas 80-100 km uz ziemeļiem no Ankaras ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu virzienā, radot postošas ​​zemestrīces, un atzīmēja, ka 1944.g. Šī vaina izraisīja Geredes zemestrīci. Pampals teica: "Ir Kirkales-Erbaa lūzums, kas sākas no Kirikkas ziemeļaustrumos un stiepjas uz Haimanu un savienojas ar Ziemeļanatolijas lūzumu Amasjas austrumos," Pampal vērsa uzmanību uz Keskin lūzumu, kas rada lielas zemestrīces starp Kirikkali un Keskin.

Dienvidos Soltleikas lūzums, kas sākas ap Niğde un stiepjas no Tuz Gölü austrumiem līdz Haymana caur Aksaray, atrodas 70–80 km attālumā no Ankaras. Norādot, ka tas atrodas XNUMX km attālumā no Pampalas, Pampals sacīja, ka Eskišehiras lūzums, kas sākas no Ulukišas Ankaras dienvidos un stiepjas uz rietumiem caur Eskišehiru, ir arī aktīvs lūzums, kas var izraisīt lielas zemestrīces. Pampals sacīja: "Tas nozīmē, ka Ankaru no četrām pusēm ieskauj lūzumi, kas radīs lielu, aktīvu un postošu zemestrīci. Mēs redzam, ka Ankara ir sliktāka par Stambulu," viņš teica.

Turklāt ir Ziemeļanatolijas lūzuma līnija, kas ir 1. pakāpes zemestrīces zona, Kırşehir Keskin lūzuma līnija dienvidaustrumos un mazās lūzuma līnijas zem Bala Haymana reģionā. Ja mēs to visu ņemam vērā, Ankarā pastāv zemestrīču risks.

Kirsehiras asā lūzuma līnija

“POLITIKA IR NABĀTA, NAV IESPĒJAMS PADARĪT ĒKAS VIENTĀS IZTURĪGAS PRET ZEMĒTTRIECĪBU”

Pampals darāmo uzskaitīja šādi: “Ēku fonds ir jāpārskata noteikta plāna ietvaros. Jo īpaši tādas struktūras kā slimnīcas, skolas, valsts biroji un kinoteātri būtu jāpadara par 50 procentiem spēcīgākas. Ja to nevar nostiprināt, mums tas ir jānojauc un jāatjauno. Cilvēki ir nabadzīgi, nav iespējams vien viņu ēkas padarīt izturīgas pret zemestrīcēm. Valstij būtu jāiegulda šajā darbā.”

ANKARAS RISKĀKĀS VIETAS IESPĒJAMĀ ZEMĒTTRICĒ

Hacettepe Universitātes Ģeoloģiskās inženierijas katedras lektors Prof. Dr. Savukārt Erçin Kasapoğlu savā pētījumā ar nosaukumu “Ankaras pilsētas ģeotehniskie raksturlielumi un seismiskums” norāda, ka pagājušajā gadsimtā kopumā notikušas 120 zemestrīces, kuru stiprums pārsniedza 4 balles, kas atradās aplī ar rādiusu 76 km, kas novilkta ar Ankaru kā centru, tika noteikti.

Saskaņā ar Kasapoğlu ziņojumu 19 magnitūdu zemestrīce Kırşehir-Keskin, kas notika 1938. gada 6.6. aprīlī, Ankarā bija jūtama ļoti spēcīgi, izraisot plaisas ēkās un skursteņu sabrukšanu. 1. gada 1944. februāra Bolu-Gerede zemestrīce ar magnitūdu 7.2 izraisīja 125 bojāgājušo, 158 ievainoto, 450 iznīcināto un 2 konstrukciju un 716 dzīvnieku zaudējumus Beypazari, Kızılcahamam, Çamlşıdere un viņu ciematos. 829. gada 24. augustā notikušā 1999 magnitūdu zemestrīce, kuras epicentrs bija Heimana, cilvēku un īpašumu zaudējumus neizraisīja, taču bija jūtami jūtami. 4.7. gada 6. jūnijā 2000 magnitūdu zemestrīce, kuras epicentrs bija Otas rajonā Çankırı, bija diezgan spēcīgi jūtama Ankarā.

Pētījumi liecina, ka Ankaras reģionus, piemēram, Kızılay, Yenişehir, Maltepe, Sıhhiye, Batıkent un Demetevler, smagi ietekmēs spēcīga zemestrīce, kas var notikt apkārtnē un cietīs lielus postījumus.