Zaļā kursa ietvaros Eiropas Savienība (ES) gatavojas daudzām darbībām, kas skars gan tās tirgu, gan tirdzniecības partnerus dažādās ilgtspējas jomās.
Viena no būtiskākajām bija 1. gada 2023. februārī Eiropas Komisijas 1. gada 2023. martā notikušajā Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komisijas (INTA) sēdē izsludinātā Zaļās samierināšanas nozares plāna komerciālās dimensijas deklarācija.
Pēc Egejas jūras eksportētāju asociāciju vadītāja Jaka Eskinazi domām, visu laiku lielākā ES aizsāktā rūpniecības transformācija liecina, ka tās rezultātā var izcelties tirdzniecības karš.
Egejas jūras eksportētāju arodbiedrību koordinators prezidents Jaks Eskinazi sacīja: “ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šogad pirmo reizi Davosā paziņoja par Zaļā kursa rūpniecisko plānu. Iepriekšējās dienās par to pašu jautājumu tika runāts starp ASV prezidentu Baidenu un Leienu. Turcijas eksportētāja ES Zaļais līgums, kuram jau ilgu laiku ir grūtības gan piekļūt finansējumam, gan saglabāt savu konkurētspēju saistībā ar Vašingtonas-Pekinas līnijas tirdzniecības karu, eksporta ierobežojumiem un protekcionisma pasākumiem, koronavīrusa pandēmiju, Ukrainu un Krieviju. karš, inflācija, enerģētikas krīze, lejupslīde, ekonomiskā nenoteiktība, klimata krīze. Mēs domājam, ka tas tiks smagi ietekmēts. Eksportētājiem vissvarīgākie ir ekomarķējums, digitālā produkta pase un robežu oglekļa nodoklis (CBAM). Šajā kontekstā sagatavotais Eiropas Zaļā kursa nozares plāns padziļina mūsu bažas. teica.
Eiropas Savienība aizsargā sevi ar Zaļā kursa nozares plānu
Prezidents Eskinazi sacīja: "Turcijas lielākais eksporta un importa partneris Eiropas kontinents veido 48 procentus no mūsu eksporta, un mūsu eksports ir 109 miljardi dolāru. Apmēram 25 procentus no mūsu importa ražojam no ES. Eiropas Savienība ar Zaļo izlīgumu ne tikai mainīja piegādes ķēdi no augšas uz leju, bet arī aizsargā sevi pret pasaules finanšu krīzi un rada savu iekšējo dinamiku ar Zaļās samierināšanas nozares plānu. Zaļā kursa ietvaros tas pieļauj virkni izņēmumu, piemēram, atbalsta palielināšanu ES valstīm, procesu atvieglošanu, dažādošanu, palielināšanu un paplašināšanu. viņš teica.
Mēs saskaramies ar mehānismu, kas vājinās mūsu konkurētspēju.
Jaks Eskinazi uzsvēra, ka šis ES solis ne tikai apgrūtinās eksportu, bet arī palielinās importa izmaksas, tādējādi nesot protekcionistiskus pasākumus visā pasaulē.
“Galu galā mums būs jāiegādājas preces no ES gan no tirgiem, uz kuriem eksportējam, gan no tirgiem, kur importēšanas laikā pērkam pusfabrikātus, vai arī no valstīm, no kurām mēs iepērkam pusfabrikātus. gatavajiem produktiem būs jāatbilst arī ES Zaļā nolīguma prasībām. Īsāk sakot, mēs saskaramies ar mehānismu, kas vājinās mūsu konkurētspēju. Kamēr mūsu Muitas savienības līgums, kas ilgi gaidīja atjauninājumu, ir nopietni iedragāts divpusējās tirdzniecības šķēršļu, tirdzniecības karu kopu un protekcionisma pasākumu dēļ, valstij ir jāizstrādā jaunas stratēģijas un tās jāsaskaņo atbilstoši ES standartiem. lai Zaļās samierināšanas nozares plāns nepārvērstos par jaunu tirdzniecības karu.
Izmaiņas tiesību aktos būtu jāveic ES Zaļā kursa ietvaros.
Eskinazi sacīja: "Mums steidzami jāsēžas pie galda, lai aktivizētu mūsdienīgu modeli, kas Turcijas un ES muitas savienību pārveidos par brīvās tirdzniecības līgumu. Mums ir arī jānodrošina kontrole valstīs, kuras importējam. ES Zaļā kursa ietvaros ir jāveic izmaiņas tiesību aktos. Sākot ar oglekļa ietilpīgām nozarēm, kurām nepieciešama steidzama pārveide, ir jāatbalsta citas nozares, kurām ir liels īpatsvars mūsu tirdzniecībā ar ES. Mēs jau esam rakstījuši vēstuli Tirdzniecības ministrijai, paužot savu viedokli par šo tēmu, un ceram, ka tiks paziņots par atjauninātu atbalsta paketi par ilgtspējību. Mums ir vajadzīgi noteikumi saskaņā ar ES zaļo kursu. teica.
1.gada 2023.martā notikušajā Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komisijas (INTA) sēdē tika apspriesti šādi jautājumi par Zaļās samierināšanas nozares plāna komerciālo dimensiju;
– Zaļā kursa nozares plāna vispārējais mērķis ir padarīt ES par konkurētspējīgāku un klimatneitrālāku ekonomiku,
– Šajā virzienā ir nepieciešams liels skaits politikas instrumentu, un tirdzniecības politika ir viens no četriem plānā paredzētajiem elementiem (citi: tiesiskais regulējums, piekļuve finansējumam un prasmes),
– Tirdzniecības politika palielina efektivitāti, rada apjomradītus ietaupījumus, atvieglo piekļuvi būtiskām izejvielām, dažādo piegādes ķēdes, lai padarītu ES noturīgāku, atbalsta iekšējā tirgus attīstību un veicina ES tirdzniecības partneru pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. ,
– Ar tirdzniecības politiku plāna ietvaros; i) liela nozīme tiek piešķirta uz noteikumiem balstītas tirdzniecības sistēmas izveidei, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijai; ii) turpināsies aktīvais Brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) darbs divpusējā līmenī; iii) papildus BTN tiks apsvērti alternatīvi sadarbības mehānismi, piemēram, Tirdzniecības un tehnoloģiju padome, ilgtspējīgu ieguldījumu nolīgumi un kritisko izejvielu kluba izveide; (iv) Tika norādīts, ka ES komerciālo un ekonomisko interešu aizsardzībai tiks efektīvi izmantoti vienpusēji instrumenti, piemēram, komerciālās aizsardzības līdzekļi pret trešo valstu īstenoto negodīgu tirdzniecības politiku un līdzekļi cīņai pret ekonomisko spiedienu.
Kopumā parlamentā uzstājās pārstāvji norādīja, ka klimatneitrāla un konkurētspējīga ekonomika ir iespējama ar vērienīgu, atvērtu un, ja nepieciešams, aktīvu tirdzniecības politiku un tirdzniecības dažādošanu, kas spēj apkarot negodīgu konkurenci; šajā kontekstā ir patīkami, ka Zaļā kursa nozares plānā ir iekļauta tirdzniecības dimensija; tomēr ir norādīts, ka uz noteikumiem balstītai sistēmai PTO un trešo valstu līdzdalībai šī virziena politikā ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vēlamos mērķus.