Brīvo zonu dibinātāju un operatoru asociācija apvienojas “SEBKİDER” konfliktā

Brīvo zonu dibinātāju un operatoru asociācija apvienota SEBKIDER paspārnē
Brīvo zonu dibinātāju un operatoru asociācija apvienojas “SEBKİDER” konfliktā

Brīvās zonas, kas eksportē vairāk nekā 11 miljardus dolāru gadā un kopumā nodarbina 91 tūkstoti cilvēku, apvienoja spēkus Brīvo zonu dibinātāju un operatoru asociācijas (SEBKİDER) paspārnē, lai piesaistītu Turcijai vairāk tiešo investīciju.

Ege Free Zone Kurucu ve Isleticisi A.Ş. tika iecelts par direktoru padomes priekšsēdētāju pirmajā SEBKİDER Ģenerālās asamblejas sanāksmē, kurā ir pārstāvētas 19 brīvās zonas Turcijā, kas notika asociācijas galvenajā mītnē Ankarā 14.aprīlī. (ESBAŞ) tika ievēlēts ģenerāldirektors Yusuf Kılınç. Eiropas brīvās zonas izveide. Bizness Inc. (ASB) Stambulas Ataturka lidostas brīvās zonas izveides ģenerāldirektors Tarkan Değirmenci priekšsēdētāja vietnieks. Bizness A.Ş.(İSBİ) ģenerāldirektors Ergenekon Küçük, ģenerālsekretārs, Stambulas rūpniecības un tirdzniecības brīvās zonas izveide. Bizness A.Ş. (DESBAŞ) ģenerāldirektors Hakans Ceilans, kasieris un Adana Yumurtalık brīvās zonas izveide. Bizness Inc. (TAYSEB) ģenerāldirektors Yusuf Dinçsoy arī uzņēmās locekļa pienākumus un izveidoja SEBKİDER Direktoru padomi. Mersinas brīvās zonas izveide asociācijas uzraudzības padomē. Bizness Inc. (MESBAŞ) Ģenerāldirektors Edvars Mums, Stambulas Trāķijas brīvās zonas izveide. Bizness Inc. (İSBAŞ) Pārdošanas un mārketinga menedžeris Selen Kermen un Samsun Free Zone Establishment. Bizness Inc. (SASBAŞ) ģenerālmenedžeris Ercüment Karaca uzņēmās uzdevumu.

Piesaistīs vairāk tiešo investīciju Turcijai

SEBKİDER valdes priekšsēdētājs Jusufs Kilinčs, paziņojot, ka ir brīvās zonas dibinātāju un operatoru pārstāvju Turcijā asociāciju biedrs, sacīja, ka viņu mērķis ir tālāk attīstīt brīvās zonas, kas darbojas kā spēcīgs dinamo eksportā, nodarbinātībā. un valsts ekonomikas ražošanas posms, kā arī piesaistīt Turcijai vairāk tiešo investoru. Paziņojot, ka šī brīvo zonu operatoru spēku savienība stiprina viņu roku šī mērķa sasniegšanā, Kilinç sacīja, ka SEBKİDER pārstāvēs Turcijas zināšanas un pieredzi par brīvajām zonām dažādās organizācijās ārvalstīs un ka tā izstrādās kopīgus projektus ar TOBB brīvo zonu asambleju starptautiskās platformas.Viņš uzsvēra, ka tās daudz labāk popularizēs Turcijas brīvās zonas. Yusuf Kilinc teica:

“Biedrības sniegtā spēku savienība ļaus mums organizēt efektīvākas veicināšanas aktivitātes, lai brīvajām zonām piesaistītu vairāk ārvalstu tiešo investoru. Esam ieguvuši NVO platformu, kas aktivizēs mūsu darbu, piemēram, labāko brīvo zonu modeļu izpēti pasaulē un veiksmīgu pieteikumu pielāgošanu aplikācijām mūsu valstī, kā arī popularizēs labāko praksi mūsu valstī. Palielinot ārvalstu tiešo investoru interesi par Turciju, mūsu esošajās brīvajās zonās tiks nodrošināta lielāka ekonomiskā vērtība.

Brīvās zonas palielinās ieguldījumu ekonomikā

Kilinç norādīja, ka 19. gadā Turcijas 2022 brīvajās zonās tika realizēts tirdzniecības apjoms 32 miljardu dolāru apmērā, no kuriem 11 miljardus veidoja eksporta ieņēmumi, un sniedza šādu informāciju: “Nodarbināto skaits visās brīvajās zonās ir pārsniedzis 91 tūkstoti. cilvēkiem. Pētījumu rezultātā, ko veiksim, izmantojot mūsu SEBKİDER kopējo platformu, brīvās zonas sniegs lielāku ieguldījumu Turcijas ekonomikā nodarbinātības, ražošanas un eksporta ziņā. Mūsu biedrība sniegs ieguldījumu arī sociālajā attīstībā un ilgtspējas pētījumos, veidojot sadarbību ar citām NVO. Vēl viens mūsu mērķis ir nodrošināt holistisku pieeju, kas ļaus visām brīvajām zonām kopīgi rīkoties kopīgos jautājumos. Šī spēku savienība ļaus mums arī sadarboties, lai paaugstinātu pakalpojumu kvalitāti, ko piedāvā investoriem brīvajās zonās. Ar kopīgu prātu radīsim risinājumus, lai investori mūsu reģionos varētu gūt labumu no labākajiem pakalpojumiem atbilstoši mūsdienu vajadzībām un gūtu konkurences priekšrocības. Ar SEBKİDER mūsu nozare ir ieguvusi arī institucionālu struktūru, kas nodrošinās tās koordināciju ar Tirdzniecības ministriju, rūpniecības kamerām un visām ekonomiskajām un sociālajām struktūrām. Daudzās mūsu brīvajās zonās, kas sasniegušas 100 procentu noslogojumu, ir aktuāli jautājumi, kas gaida risinājumus, piemēram, attīstības teritoriju realizācija, jaunu brīvo zonu ieviešana ekonomikā un investīciju palielināšana. Arī mūsu biedrībai būs aktīva loma šo procesu paātrināšanā. ”