Viļņa iegūst modernus, zaļus trolejbusus ar ERAB atbalstu

Viļņa saņem modernus zaļos trolejbusus ar ERAB atbalstu
Viļņa iegūst modernus, zaļus trolejbusus ar ERAB atbalstu

ERAB atbalsta zaļāka sabiedriskā transporta attīstību Viļņā, piešķirot 38,23 miljonu eiro aizdevumu pilsētas pilsētas transporta uzņēmumam AS Vilniaus viesasis transportas (VVT), lai tā modernizētu trolejbusu parku atbilstoši mūsdienu standartiem.

Aizdevumu papildina 7,65 miljonu eiro koncesijas aizdevums, ko TaiwanICDF piešķīris, izmantojot High Impact Partnership for Climate Action (HIPCA; atbalsta arī Austrija, Somija, Nīderlande, Šveice, Spānija un Apvienotā Karaliste).

ERAB investīcijas ļaus VVT iegādāties līdz pat 91 modernu akumulatoru-elektrisko trolejbusu ar n-motion uzlādi (nodrošinot pilnībā autonomu akumulatoru-elektrisku braukšanu maršruta elastīgumam un ierobežotiem attālumiem) un nulles izplūdes gāzu emisijām. Tas palielinās Viļņas trolejbusu pakalpojumu kvalitāti, uzticamību un pieejamību, vienlaikus atbalstot uzņēmuma pāreju uz pilnībā elektrisko transportlīdzekļu parku.

Uzlabota ikdienas pārvietošanās iespēja Viļņas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, veicinās pāreju no privāto automašīnu lietošanas uz sabiedrisko transportu, veicinās ievērojamu vietējā gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, kā arī palīdzēs izvairīties no 2.240 tonnām. Gada CO 2 emisijas.

Investīcijas darbosies arī kā iedarbināšanas projekts, lai Viļņa pievienotos ERAB vadošajai programmai Zaļās pilsētas. Programma atbalsta pilsētu pāreju uz zaļāku nākotni visos pilsētu sektoros un izmanto sistemātisku pieeju, lai identificētu, noteiktu prioritātes un risinātu to aktuālākās vides problēmas.

Viļņa būs pirmā ERAB zaļā pilsēta Baltijas valstīs saskaņā ar tās neseno izvēli par vienu no Eiropas Savienības Net Zero Cities (NZC). NZC programma ir daļa no plašāka ES Zaļā kursa ar mērķi panākt pilsētvides klimatu. Neitralitāte līdz 2030. gadam.

Sjūzena Gēransone, ERAB Ilgtspējīgas infrastruktūras grupas Eiropas infrastruktūras vadītāja, sacīja: “Viļņa ir viena no lielākajām pilsētām un straujāk augošām galvaspilsētām Baltijas valstīs, un mēs esam lepni atbalstīt investīcijas ilgtspējīgākām, pieejamākām, iekļaujošākām un uzticamākām pilsētām. pārvadājumi pilsētā. Šis ir ļoti nozīmīgs projekts, jo tas jūtami uzlabos Viļņas iedzīvotāju pārvietošanās pieredzi un mudinās vairāk cilvēku izmantot sabiedrisko transportu. Mēs arī priecājamies iekļaut Viļņu mūsu Zaļo pilsētu tīklā un atbalstīt viņus klimata mērķu sasniegšanā. Mēs ceram, ka tas paver ceļu citām zaļajām pilsētām reģionā.

Viļņas mērs Remigijus Šimašius sacīja: “Viļņa jau ir atjaunojusi lielu daļu savu autobusu. Tagad ir pienācis laiks iegādāties elektrisko autobusu, kas uzlādējas no trolejbusa kontakttīkla kabeļa un var nobraukt daļu maršruta bez tieša kontakta ar kontakttīkla kabeli. Esmu gandarīts, ka mums jau ir bankas finansējums un iepirkuma procedūras ir pabeigtas. Drīzumā sabiedriskais transports kļūs vēl pievilcīgāks pasažieriem. Mēs arī priecājamies, ka Viļņa būs daļa no ERAB Green Cities programmas, kas balstīsies uz pilsētas ievērojamajiem zaļajiem centieniem pēdējos gados un pabeigs savus mērķus panākt klimata neitralitāti līdz 2030. gadam, izmantojot ES NetZeroCities programmu.

VVT izpilddirektors Darius Aleknavičius sacīja: “Šis projekts ļaus VVT iegādāties jaunus ar elektrību darbināmus trolejbusus autonomai (bez tīkla) darbībai ar akumulatoru tehnoloģiju, nulles izplūdes gāzēm un mūsdienīgiem komforta, pieejamības un ātruma standartiem. un kvalitāti. VVT autoparka modernizācijas programmas ietvaros esam gatavi nākotnē nomainīt visus mūsu novecojošos transportlīdzekļus un palielināt savu konkurētspēju tirgū ar labāko cenu un ekspluatācijas izmaksām.

VVT ir 100% pašvaldībai piederošs pilsētas autobusu un trolejbusu operators pilsētas un piepilsētas tīklos. VVT izveidots 2011. gadā, zem viena jumta apvienojot autobusu operatoru un trolejbusu operatoru.

ERAB ir vadošais institucionālais investors, un līdz šim Lietuvā ir ieguldīti 117 projektos 1,3 miljardi eiro.