Saskaņā ar Tirdzniecības ministrijas paziņojumu eksports palielinājās par 8,4 procentiem līdz 20 miljardiem 93 miljoniem dolāru, bet imports palielinājās par 11,1 procentu līdz 32 miljardiem 476 miljoniem dolāru.

Kā liecina ministrijas paziņojums, 2023.gada janvāra-jūlija periodā eksports samazinājies par 0,6 procentiem līdz 143 miljardiem 435 miljoniem dolāru, bet imports palielinājies par 5,1 procentu līdz 217 miljardiem 52 miljoniem dolāru.

2023. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi; Eksports pieauga par 8,4 procentiem līdz 20 miljardiem 93 miljoniem dolāru, imports pieauga par 11,1 procentiem līdz 32 miljardiem 476 miljoniem dolāru, ārējās tirdzniecības apjoms pieauga par 10,0 procentiem līdz 52 miljardiem 569 miljoniem dolāru. 2023. gada janvāra-jūlija periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu; Eksports samazinājās par 0,6 procentiem līdz 143 miljardiem 435 miljoniem dolāru, imports pieauga par 5,1 procentu līdz 217 miljardiem 52 miljoniem dolāru, ārējās tirdzniecības apjoms pieauga par 2,8 procentiem līdz 360 miljardiem 487 miljoniem dolāru.

2023. gada janvāra-jūlija periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu; Eksports samazinājās par 0,6 procentiem līdz 143 miljardiem 435 miljoniem dolāru, imports pieauga par 5,1 procentu līdz 217 miljardiem 52 miljoniem dolāru, ārējās tirdzniecības apjoms pieauga par 2,8 procentiem līdz 360 miljardiem 487 miljoniem dolāru.

2023. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi; Eksporta attiecība pret importu samazinājās par 1,5 punktiem līdz 61,9 procentiem. Neskaitot enerģētikas datus, eksporta attiecība pret importu samazinājās par 9,7 punktiem līdz 68,8 procentiem. Neskaitot enerģētikas un zelta datus, eksporta attiecība pret importu samazinājās par 9,6 punktiem līdz 75,5 procentiem.

Valstis, uz kurām jūlijā eksportējam visvairāk, ir attiecīgi; Vācija (1 miljards 677 miljoni dolāru), Itālija (1 miljards 103 miljoni dolāru) un ASV (1 miljards 101 miljons dolāru). Top 10 valstu īpatsvars ar lielāko eksporta īpatsvaru kopējā eksportā bija 48,0 procenti.

Valstis, kuras jūlijā importējam visvairāk, ir attiecīgi; Ķīna (4 miljardi 602 miljoni dolāru), Krievijas Federācija (3 miljardi 736 miljoni dolāru) un Vācija (2 miljardi 841 miljoni dolāru). Top 10 valstu īpatsvars ar lielāko importa īpatsvaru kopējā importā bija 62,4 procenti.

Valstu grupas, uz kurām jūlijā eksportējam visvairāk; Eiropas Savienība (ES-27) (8 miljardi 627 miljoni dolāru), Tuvo un Tuvo Austrumu valstis (3 miljardi 398 miljoni dolāru) un citas Eiropas valstis (3 miljardi 30 miljoni dolāru).

Attiecīgi valstu grupas, no kurām jūlijā importējām visvairāk; Eiropas Savienība (ES-27) (10 miljardi 29 miljoni dolāru), Āzijas valstis (8 miljardi 648 miljoni dolāru) un citas Eiropas valstis (7 miljardi 348 miljoni dolāru).

Saskaņā ar Plašo ekonomisko grupu (BEC) klasifikāciju jūlijā visvairāk eksportēts "Izejvielu (starpproduktu)" grupā ar 10 miljardiem 313 miljoniem dolāru (pieaugums par 1,2 procentiem), savukārt šajā grupā tika veiktas grupa ar 6 miljardiem 762 miljoniem dolāru (pieaugums par 8,0 procentiem). ) “Patēriņa preces” un “Investīciju (kapitāla) preces” sekoja grupas ar 2 miljardiem 448 miljoniem dolāru (pieaugums par 29,3 procentiem).

Saskaņā ar Plašo ekonomisko grupu (BEC) klasifikāciju jūlijā visvairāk importēts “Izejvielu (starpproduktu)” grupā ar 22 miljardiem 622 miljoniem dolāru (samazinājums par 3,9%), un šī grupa bija 5 miljardi 124 miljoni. dolāru (pieaugums attiecīgi par 54,7%). ) “Investīciju (kapitāla) preces” un “Patēriņa preces” sekoja grupas ar 4 miljardiem 715 miljoniem dolāru (pieaugums par 99,7 procentiem).

Eksporta īpatsvars pa nozarēm attiecīgi jūlijā; Apstrādes rūpniecība bija 92,9 procenti ($ 18 miljardi 676 miljoni), lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība bija 5,0 procenti ($ 1 miljards 10 miljoni), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde bija 1,6 procenti ($ 314 miljoni).  jūlijā attiecīgi importa īpatsvars pa nozarēm; Apstrādes rūpniecība bija 84,5 procenti (27 miljardi 447 miljoni dolāru), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde bija 9,2 procenti (2 miljardi 995 miljoni dolāru), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare bija 3,5 procenti (1 miljards 123 miljoni dolāru).