Vilcienu vadītāju streiks, kas sākās trešdienas rītā un ilgs trīs dienas visā Vācijā, lika atcelt simtiem tūkstošu cilvēku reisus, kuri uz savām darba vietām dodas ar piepilsētas vilcieniem un pārvietojas starp pilsētām un valstīm. Strādnieki vēlas palielināt algas un īsāku darba nedēļu.
Vilcienu vadītāju streiks Vācijā būtiski ietekmēja valsts transporta sistēmu. Trešdienas rītā sāktā streika dēļ, kas turpināsies līdz piektdienas vakaram, Deutsche Bahn (DB) spēja apkalpot tikai ierobežotus neatliekamās palīdzības dienestus.
Streika rezultātā tika atcelti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri devās uz savām darba vietām ar piepilsētas vilcieniem un ceļoja starp pilsētām un valstīm.
Streiks sākās pēc vilcienu vadītāju arodbiedrības GDL prasībām par algu palielināšanu un darba nedēļas saīsināšanu. GDL aicina maiņu strādniekiem samazināt darba nedēļu no 38 stundām uz 35 stundām pie pašreizējās algas. Deutsche Bahn piedāvāja elastīgumu darba laikā, taču atteicās to samazināt bez algas samazināšanas.
Vilciena operators apgalvo, ka arodbiedrības prasības izraisīs personāla izmaksu pieaugumu par 50 procentiem, jo Vācija pieņem darbā vairāk darbinieku, jo tā saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu.
GDL prezidents Klauss Veselskis piektdien sacīja, ka, ja viņš nemainīs savu melodiju, viņi paņems pārtraukumu un "tad pāries uz nākamo posmu".
Vācijā, kur gandrīz piektā daļa pārvadājumu tiek veikta pa dzelzceļu, kravas vilcienu vadītāju dalība streikā rada bažas par pārtraukumu piegādes ķēdē.
Streiks var būtiski ietekmēt Vācijas ekonomiku un politiku. Ja streiks tiks pagarināts, tas, visticamāk, radīs nopietnus traucējumus uzņēmējiem un atpūtniekiem. Tāpat ir iespējams, ka tas varētu kaitēt ekonomikai, izjaucot piegādes ķēdes.
Streiku var uzskatīt par zīmi, ka inflācijas un dzīves dārdzības pieauguma dēļ Vācijā pieaugs strādnieku algu prasības.