Turcija ir viena no nozīmīgajām cilvēku domām, nomira rakstnieki, dzejnieki un filozofi Aruoba Gavēnis. 72 gadus vecā Oruca Aruoba dzīve, kurai pieder daudz nozīmīgu darbu, ir kurioza. Šeit ir viena no turku literatūras stūrakmeņiem Oruça Aruoba dzīve un darbi.
KAS IR ORUÇ ARUOBA?
Orušs Aruoba, kurš ir rakstījis daudzās dažādās nozarēs, miris 72 gadu vecumā. Kad nāca ziņas par nāvi, iedzīvotāji sāka interesēties, kas ir Orušs Aruoba un viņa darbi. Orušs Aruoba, dzimis 14. gada 1948. jūlijā, turku rakstnieks, dzejnieks, akadēmiķis un filozofs.
Viņš dzimis 1948. gadā Karamürsel. Pēc TED Ankaras koledžas pabeigšanas viņš pabeidza bakalaura un maģistra studijas Hacettepe Universitātes Vēstuļu fakultātē, psiholoģijas nodaļā. Viņš turpināja studijas Hacettepe universitātē un kļuva par zinātnes speciālistu filozofijā. Viņš strādāja par pasniedzēju Hacettepe universitātē no 1972. līdz 1983. gadam un pabeidza filozofijas doktora grādu. Šajā laika posmā viņš bija filozofijas semināra dalībnieks Tībingenes universitātē Vācijā un vieslektors Viktorijas universitātē (Velingtona) (Jaunzēlande) 1981. gadā. Viņš strādāja par redakcijas direktoru, redkolēģijas locekli un redakcijas konsultantu dažādos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, Red Magazine. Viņa raksti un tulkojumi ir publicēti daudzos žurnālos.
AKADĒMISKĀS STUDIJAS
Aruoba, kurš strādā pie epistemoloģijas, ētikas, Hjūma, Kanta, Kierkegaarda, Nīčes, Marksa, Heidegera un Vitgenšteina, šodien turpina šos pētījumus. Īpaši viņš pievērsās dzejas mākslai un Heidegera pieejai dzejai; “Pēc viņa teiktā, cilvēka pamatvārds ir dzeja. Tāpēc, ka cilvēki dzīvo, atrodas pasaulē, ar valodas palīdzību izveido savas attiecības ar citiem cilvēkiem. Dzejā rodas pamatjēdzības starp valodu, kurā viņš dzīvo, un esamību, kurā viņš dzīvo (vēsturiski), kas notiek visās viņa darbībās. Lingvistiskās organizācijas, ko dēvē par “dzeju” un kuras ir redzētas dažādās formās visā zināmajā cilvēka vēsturē, ir cilvēka orientācijas produkti, kas mēģina atklāt (izteikt) šīs pamata attiecības. Heidegers mēģina to sasniegt, pārprast (interpretēt), pārvērtēt attiecības ar pasauli un citiem kukaiņiem. ” paskaidrots vārdos.
Viņš arī tulkoja tādu domātāju, rakstnieku un dzejnieku darbus kā Aruoba, Hume, Nīče, Kants, Vitgenšteins, Rainers Marija Rilke, Hartmuts fon Hentigs, Pols Celans un Matsuo Bašo. Oruçs Aruoba Vitgenšteina darbus pirmo reizi tulkoja turku valodā. Tajā pašā laikā Aruoba ir viens no haiku pārstāvjiem, dzeja radusies japāņu literatūrā, turku literatūrā. Autore arī tulkoja Nīčes "Antikristu" no vācu valodas turku valodā.
Piedaloties Filozofijas mākslas zinātnes asociācijas ikgadējos pasākumos “Filozofija Asos” kā runātājs, autore uzstājas ar prezentācijām par daudzām tēmām, piemēram, “Kas notika ar filozofijas dzīvnieku?”, “Zinātne un reliģija”. Viņš kā runātājs piedalījās arī simpozijā, kas notika Füsun Akatlı Kultūras un mākslas balvas pasākumos.
Oruçs Aruoba atlases komitejā piedalījās kopā ar Füsun Akatlı, Ahmet Cemâl, Doğan Hızlan, Nüket Esen, Orhan Koçak, Nilüfer Kuyaş un Emin Özdemir Cevdet Kudret Literature Award konkursā 2006. un 2011. gadā.
Lai arī Aruoba savos dzejoļos izmantotie stili un pieturzīmes ir ārpus literārajiem noteikumiem, akadēmiskā sabiedrība to ir uzskatījusi par mākslinieka stilu.
artifacts
- Frāzes, Reiz, 1990, Metis Publishing
- Say Here, 1990, Metis Publications
- Pastaigas, 1992, Metis Publications
- Hani, 1993, Metis publikācijas
- Ol / An, 1994, dzeja, Metis Publications
- Cut Inspirations / tiler, 1994, dzeja, Metis Publications
- Vēlie pieprasījumi, 1994, dzeja, izdevniecība Metis
- Sayıkimler, 1994, dzeja, Metis Publications
- Far, 1995, Metis Publications
- Netālu no 1997. gada, izdevniecība Metis
- Kas nekas, 1997, haikular, Varlık Publications
- Ar, 1998, Metis Publications
- Šengelkija piezīmju grāmatiņa, 2001, Metis Publications
- Zilif, 2002, Plūdu publikācijas
- Doğançay's Çınarları, 2004, dzeja, Metis Publishing
- Self, 2005, Metis Publications
- Ozola čuksti 2007, Metis publikācijas
- Precizitāte Deivida Hjūsa zināšanu perspektīvā, 1974. gads
- Objekta savienojamība (Hjūms - Kants - Vitgenšteins), 1979. gads
- Īsa piezīme par Selbiju-Bigžu Hjūmu, The Paper, Edinburga, 1976. gads
- Hjūma Kanta lasījums, paziņojums, Marburga, 1988
Esi pirmais, kas komentē