Satiksmes un infrastruktūras ministrs Adils Karaismailoglu: Ar projektiem, ko esam plānojuši Transporta un loģistikas ģenerālplāna ietvaros, mūsu mērķis ir vispirms palielināt dzelzceļa īpatsvaru sauszemes pārvadājumos no 5 procentiem līdz 11 procentiem. Turpinām būvniecību kopumā 4 kilometru garumā, no kuriem 7 kilometri ir ātrvilcieni un 357 kilometri – parastās līnijas.
Karaismailoğlu: Mēs katru gadu ietaupām 770 miljonus dolāru ar saviem ieguldījumiem dzelzceļā.
Satiksmes un infrastruktūras ministrijas 2022. gada budžets tika apspriests Turcijas Lielās Nacionālās Asamblejas Ģenerālajā asamblejā. Uzstājoties Ģenerālajā asamblejā, Karaismailoğlu sniedza vērtējumus par dzelzceļa nozari.
"Mēs strādājam, lai 5% no ikgadējā 30 tūkstošu bloku vilciena uz Eiropu pārceltu uz Turciju caur Ķīnas-Krievijas (Sibīrijas) līniju, kas noteikta kā ziemeļu līnija."
Savā runā pieskaroties investīcijām dzelzceļā, transporta un infrastruktūras ministrs Adils Karaismailoglu sacīja:
“Dzelzceļa reformu sākām vairāk nekā pusgadsimtu novārtā atstātajos dzelzceļos. Papildus jaunu līniju izbūvei atjaunojām arī esošās konvencionālās līnijas. Īstenojām iekšzemes un valsts mēroga signalizācijas projektu. Pirmo reizi dzelzceļā sākām ražot vietējā dizaina dzelzceļa transportlīdzekļus un iekārtas. Kopā izbūvējām 213 tūkstošus 2 kilometrus jaunu līniju, no kurām 149 kilometri ir YHT. Mēs palielinājām savu dzelzceļa tīklu līdz 12 803 kilometriem. Mēs palielinājām signalizēto līniju skaitu par 172 procentiem un elektrificēto līniju skaitu par 188 procentiem. Vidējais koridors sākas no Pekinas, iet cauri Turcijai un sasniedz Eiropu. Mūsu eksporta vilcieniem, kas dodas uz Ķīnu pa Baku-Tbilisi-Kars dzelzs zīda ceļu, izmantojot Marmaray no Eiropas, ir svarīga loma starptautiskajā tirdzniecībā. Mēs strādājam, lai 5 procentus no ikgadējā 30 tūkstošu bloku vilciena pārceltu uz Eiropu caur Ķīnu-Krievijas (Sibīrijas) līniju, kas ir ziemeļu līnija, uz Turciju. Mūsu mērķis ir līdz 2024. gada beigām palielināt dzelzceļa Baku-Tbilisi-Kars kapacitāti līdz 3 miljoniem pasažieru un 20 miljoniem tonnu kravu.
"Javuza sultāna Selima tilts, kam Turcijai ir vairāk nekā viena kritiskā ekonomiskā vērtība, atkal integrēs abus kontinentus ar dzelzceļa transportu."
Karaismailoğlu turpināja savus vārdus šādi:
“Ar Transporta un loģistikas ģenerālplāna ietvaros plānotajiem projektiem cenšamies vispirms palielināt dzelzceļa īpatsvaru sauszemes pārvadājumos no 5 procentiem līdz 11 procentiem. Turpinām būvniecību kopumā 4 kilometru garumā, no kuriem 7 kilometri ir ātrvilcieni un 357 kilometri – parastās līnijas. Drīzumā mēs nodosim ekspluatācijā ātrvilciena līniju Karaman-Konya. Ankara-Sivasa, Ankara-Izmira, Halkalı-Mūsu darbs turpinās Kapikules, Bursa-Jenišehira-Osmaneli, Mersina-Adana-Gaziantep, Karaman-Ulukişla, Aksaray-Ulukışla-Mersina-Jenice ātrgaitas vilcienu līnijās. Turklāt mēs esam pabeiguši konkursa darbu plānošanu mūsu Ankara - Yozgat (Yerköy) - Kaiseri ātrgaitas vilcienu līnijai. Gebze-Sabiha Gökçen lidosta- Yavuz Sultan Selim Bridge-Stambulas lidosta- Çatalca-Halkalı Ir ātrgaitas vilcienu projekts. Javuza sultāna Selima tilts, kam Turcijai ir vairāk nekā viena kritiska ekonomiskā vērtība, atkal integrēs abus kontinentus ar dzelzceļa transportu.
“Loģistikas pasākumu ietvaros mēs savienojam savus dzelzceļus ar ostām un lidostām”
Atzīmējot, ka viņi turpinās investīcijas dzelzceļā, lai samazinātu ražošanas nozares loģistikas izmaksas un palielinātu eksportu, Karaismailoğlu uzsvēra, ka tā ir mobilizācija. Ministrs Karaismailoğlu norādīja, ka turpina uzlabotos darbus parastajās līnijās, kā arī ātrvilcienu projektos, kuros pasažieru un kravu pārvadājumi tiks veikti kopā, un turpināja uzrunu šādi:
“Loģistikas pasākumu ietvaros mēs savienojam savus dzelzceļus ar ostām un lidostām. Mēs palielinājām dzelzceļa īpatsvaru mūsu investīcijās līdz 48 procentiem. Mēs to palielināsim līdz 2023 procentiem 63. gadā. Mūsu 2021. gada kravu pārvadājumu mērķis pa dzelzceļu ir 36,5 miljoni tonnu. 2023. gadā mēs sasniegsim vairāk nekā 50 miljonus tonnu. Turcijai ir ievērojams tirdzniecības apjoms reģionālajos kravu pārvadājumos, un mēs turpināsim palielināt šo potenciālu, veidojot loģistikas centrus. Līdztekus starptautiskajam un valsts dzelzceļa biznesam mēs kā ministrija savās pilsētās veidojam arī augstiem standartiem atbilstošas dzelzceļa sabiedriskā transporta sistēmas. Līdz šim esam pabeiguši kopumā 313,7 kilometrus pilsētas dzelzceļa sistēmas līniju un nodevuši tās mūsu valsts vajadzībām. Ar mūsu ieviestajiem metro Stambulā, Ankarā, Izmirā, Kočaeli un Antālijā līdz šim ir pārvadāti 990 miljoni pasažieru. Ietaupījām 305 miljonus stundu laika un 282 tūkstošus tonnu degvielas. Esam panākuši oglekļa emisiju samazinājumu par 156 tūkstošiem tonnu. Pašlaik mums tiek būvēti 6 projekti vēl 10 provincēs. Kad šie projekti tiks pabeigti, mēs ietaupīsim 11 miljonus stundu laika un 146 tūkstošus tonnu degvielas, kā arī ieguldīsim mūsu ekonomikā 136 miljardus TL gadā.
"Valsts elektrovilciens būs uz sliedēm 2022. gadā"
Karaismailoğlu paziņoja, ka viņi turpina darbu pie dzelzceļa sistēmas dažādās pilsētās, un sacīja:
“Mēs esam padarījuši TÜRASAŞ, kurā tiek izgatavotas dažādas mūsu valsts sliežu sistēmas transportlīdzekļu daļas, par lielāko sliežu sistēmu transportlīdzekļu ražotāju Tuvajos Austrumos. Esam pabeiguši Nacionālā elektrovilciena komplekta, kura ātrums ir 160 kilometri stundā, testa procesus. 2022. gadā valsts elektrovilciens būs uz sliedēm. Esam pabeiguši arī Vilciena sastāva Projekta projektēšanas darbus ar ātrumu 225 km/h. Mēs plānojam prototipu pabeigt 2022. gadā un sākt masveida ražošanu 2023. gadā. Plānojot līdz 2035. gadam, mūsu dzelzceļa transportlīdzekļu nepieciešamība ir 17,4 miljardi eiro. Attiecīgi mēs īstenojam savus ražošanas plānus. Līdz 2035. gadam dzelzceļa radīto emisiju samazināšana par vismaz 75 procentiem ir arī mūsu vissvarīgākā darba kārtība. Ar mūsu investīcijām dzelzceļā mēs katru gadu ietaupām 770 miljonus dolāru. Sagatavojot Dzelzceļa enerģētikas un klimata pārmaiņu rīcības plānu, mēs nosakām un īstenojam stratēģijas oglekļa emisiju samazināšanai. Ņemot vērā Loģistikas ģenerālplānu, no vienas puses, mēs izstrādājam biznesa modeļus, lai palielinātu mūsu dzelzceļa tīkla un loģistikas centru efektivitāti un efektivitāti, no otras puses, mēs strādājam pie tā, lai dzelzceļa līnijas garums palielinātu līdz 28 tūkst. 590 kilometri.
Esi pirmais, kas komentē