Vai Ukraina ir NATO dalībvalsts? Kuras ir NATO dalībvalstis?

Tas, vai Ukraina ir vai nav NATO dalībvalsts, ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem jautājumiem pēc pēdējiem politiskajiem notikumiem. Pēc saspīlējuma ar Krieviju NATO paziņoja, ka atzinīgi vērtē Krievijai noteiktās sankcijas. Pērn Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un spriedze saasinājās. No 30 NATO dalībvalstīm divas atrodas Ziemeļamerikā (Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda), bet divdesmit astoņas ir Eiropā. Ziemeļmaķedonija pievienojās organizācijai, kuru sākotnēji kā dibinātājvalstis izveidoja 12 valstis, 27. gada 2020. martā.

VAI UKRAINA IR NATO VALSTS?

Ukraina nav NATO dalībvalsts. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pagājušajā vasarā nāca klajā ar skaidriem paziņojumiem par Ukrainas dalību NATO, un spriedze saistībā ar to saasinājās. Dalība NATO ir atvērta "visām Eiropas valstīm, kas spēj virzīt uz priekšu šī līguma principus un dot ieguldījumu Ziemeļatlantijas zonas drošībā".

NATO dalībvalstis alfabēta secībā ir šādas:

• VĀCIJA (1955)
• SAVIENOTĀS VALSTIS (1949)
• ALBĀNIJA (2009)
• BEĻĢIJA (1949)
• APVIENOTĀ KARALISTE (1949)
• BULGĀRIJA (2004)
• ČEHIJAS REPUBLIKA (1999)
• DĀNIJA (1949)
• IGAUNIJA (2004)
• FRANCIJA (1949)
• HORVĀTIJA (2009)
• NĪDERLANDE (1949)
• SPĀNIJA (1982)
• ITĀLIJA (1949)
• ISLANDE (1949)
• KANĀDA (1949)
• LANDǦ (2017)
• ZIEMEĻMAĶEDONIJA (2020)
• LATVIJA (2004)
• LIETUVA (2004)
• LUKSEMBURGA (1949)
• UNGĀRIJA (1999)
• NORVĒĢIJA (1949)
• POLIJA (1999)
• PORTUGĀLE (1949)
• RUMĀNIJA (2004)
• SLOVĀKIJA (2004)
• SLOVĒNIJA (2004)
• TURCIJA (1952)
• GRIEĶIJA (1952)

NATO dalībvalstu karte

Vai Ukraina ir NATO dalībvalsts? Kuras valstis ir NATO dalībvalstis?

NATO ir organizācija, kurā ietilpst Turcija un kas dibināta 1949. gadā, saukta par Ziemeļatlantijas aliansi. NATO, kurai Turcija pievienojās 1952. gadā, ir garantējusi dažas tās dalībvalstu tiesības, ieviešot noteiktus pantus.

Turcijas un Grieķijas pievienošanās 1952. gadā un Rietumvācijas pievienošanās 1954. gadā, trīs gadus pēc NATO dibināšanas, arī parādīja, ka NATO alianse ir ne tikai aizsardzības organizācija, kas izveidota pret padomju draudiem, bet arī PSRS ielenkšanas politika. Tas bija pirmais posms. Faktiski notikumi, kas attīstījās vēlākos periodos, piemēram, ANZUS pakta izveidošana 1951. gadā, SEATO 1954. gadā, Bagdādes pakts 1955. gadā un tā pārveide par CENTO 1959. gadā, ietilpa šajā jomā. ierobežošanas politika. Līdz ar NATO līgumu, kas pazīstams arī kā Vašingtonas līgums, par parakstītājām kļuva ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Anglija, Francija, Itālija, Portugāle un Islande. Attiecībā uz Turcijas iestāšanos NATO 1951.gada oktobrī Londonā parakstītā līguma tekstu Turcija apstiprināja 18.gada 1952.februārī un tika panākta dalība NATO.

ĪSA NATO VĒSTURE

Pēc aukstā kara, tas ir, bipolārās pasaules, beigām 1989. gadā NATO jau kopš 1994. gada ir ieviesusi praksē projektu “Partnerattiecības mieram” ar bijušajām sociālistiskajām valstīm, veicinot šo valstu dalību NATO nākotnē ar šis projekts.viņš mērķēja. Šajā ietvaros, 1999. gadā piedaloties Čehijai, Ungārijai un Polijai, biedru skaits pirmajā posmā kļuva par 19.

Ar NATO Prāgas samitu 2002. gada novembrī tika uzsākts otrais paplašināšanās process pēc aukstā kara, kā arī notika alianses un iestāšanās sarunas ar Balkānu un Baltijas valstīm. Lai gan Francija ir alianses dalībvalsts, tā nolēma izstāties no NATO integrētās militārās struktūras 1966. gadā, īstenojot prezidenta Šarla de Golla neatkarīgas ārpolitikas centienus. Izstājās no šīs struktūras, bet atkal atgriezās 1974. gadā.