Sākta MEB Klimata pārmaiņu rīcības plāna darbnīca

Sākta MEB Klimata pārmaiņu rīcības plāna darbnīca
Sākta MEB Klimata pārmaiņu rīcības plāna darbnīca

"Klimata pārmaiņu rīcības plāna semināru" Ankarā uzsāka Valsts izglītības ministrija, piedaloties ministra vietniekam Petekam Aškaram, lai izvirzītu risinājumu priekšlikumus klimata pārmaiņu problēmai, kas negatīvi ietekmē pasauli un Turciju un izveidot rīcības plānu atbilstoši šiem risinājuma priekšlikumiem.

Seminārs, kas notika galvaspilsētas skolotāju namā, piedaloties attiecīgajiem ekspertiem no ministrijas centrālajām un provinču organizācijas struktūrvienībām, akadēmiķiem un Vides, urbanizācijas un klimata pārmaiņu ministrijas, ilgs līdz 18. martam.

Semināra ietvaros tika noteikti seši tēmu virsraksti. Saskaņā ar šo; “Klimata pārmaiņas un to ietekme uz vidi, sabiedrību un sabiedrības veselību”, “Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana”, “Ūdens resursu aizsardzība un ūdens taupīšana”, “Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums”, “Otrreizēja pārstrāde un bezatkritumi”, Tiks izvērtēti risinājuma priekšlikumi par tēmām, kas noteiktas kā "Katastrofas, kas var notikt klimata pārmaiņu rezultātā, un pasākumi, ko var veikt pret šīm katastrofām".

Ar semināru tika izvirzīti risinājuma priekšlikumi klimata pārmaiņu problēmai, kas rada negatīvas sekas pasaulē, un atbilstoši šiem risinājuma priekšlikumiem izveidot Valsts izglītības ministrijas "Klimata pārmaiņu rīcības plānu". veikt plānotās darbības, sadarbojoties ministrijas struktūrvienībām, plānot kopīgus pētījumus ar ieinteresētajām institūcijām un piedāvāt kopīgus risinājumus.

Tādējādi paaugstinot izpratni par klimata pārmaiņām visās ministrijas ietvaros esošajās skolās un iestādēs, nosakot preventīvās darbības un tās īstenojot; Tā mērķis ir veicināt studentu kā indivīdu attīstību, kuri zina un pilda savus pienākumus saistībā ar klimata pārmaiņām.

Uzrunājot semināra atklāšanu, nacionālās izglītības ministra vietnieks Peteks Aškars norādīja, ka cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas ir vēl svarīgāks drauds nekā masu iznīcināšanas ieroči, un sacīja: "Ja mēs to skatāmies no mūsu bērnu un jauniešu perspektīvas. cilvēku, klimata pārmaiņas ietekmē veselību, uzturu, izglītību, attīstību, veselību, uzturu, izglītību un attīstību visiem bērniem un jauniešiem." apdraud viņu izdzīvošanu un potenciālo nākotni. Tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas mums jārisina, ir veikt piesardzības pasākumus, lai aizsargātu savus bērnus un jauniešus un atstātu viņiem labāku pasauli. teica.

Paziņojot, ka viņi ir gatavi darīt visu nepieciešamo, lai stiprinātu mūsu skolēnus, Aškars sacīja: “Izvēles vides izglītības kurss, kas tiek pasniegts 7 stundas nedēļā vidusskolu 8. un 2. klasē, ir atjaunināts. Šajā kontekstā kursa nosaukums ir mainīts uz “Vides izglītība un klimata pārmaiņas”. Papildus nolemts, ka kurss 'Vides izglītība', kas tiek apgūts kā izvēles priekšmets 7 stundas nedēļā 8. vai 2. klasē, tiks apgūts kā izvēles priekšmets 2022 stundas 2023., 6. un 7. klasē. , sākot ar 8.-2.mācību gadu. Šajā kontekstā vides un klimata pārmaiņu izglītība atradīs plašāku vietu mācību programmā kā ilgtermiņa ieguldījums nākotnē. Līdzīgas mācības turpinās arī vidējā izglītībā. Tika sagatavota Vides zinātnes un pārvaldības mācību programma. Šīs programmas tēmas ir atmosfēra un klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ūdens un dzīvība, augsne un dzīvība. Turpinās arī gatavošanās izvēles kursiem. viņš teica.

Sniedzot informāciju par ministrijas īstenotajiem projektiem vides apziņas uzlabošanai un otrreizējās pārstrādes kultūras popularizēšanai skolās, Aşkar turpināja: "Apvienojot projektus "Neviena skola bez bibliotēkas" un "Zero Waste", 318 bibliotēkas. visās mūsu provincēs tika izgatavotas, izmantojot pārstrādi. Visās mūsu provincēs ir vismaz viena bibliotēka, kas izveidota, izmantojot pārstrādi. Lai paaugstinātu mūsu ministrijas skolās un iestādēs strādājošo pedagogu zināšanas par klimata pārmaiņām un vidi, ar Skolotāju informācijas tīkla starpniecību visiem skolotājiem tika padarītas pieejamas divas apmācību programmas. 82 tūkstoši 455 skolotāji saņēma apmācību “Klimata pārmaiņas un vide”. Atkritumu apsaimniekošanas un nulles atkritumu apmācībās apguvušo skolotāju skaits ir 82 tūkstoši 630.

Paziņojot, ka visas ministrijas struktūrvienības intensīvi pievēršas šim jautājumam, Aškars atzīmēja, ka rīcības plāns, kas tiks sagatavots seminārā, būs noteicošais.

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*