Ar 21. marta ekvinokciju ziemeļu puslodē sākas pavasaris, bet dienvidu puslodē – rudens. Līdz ar ekvinokciju, kas notiek divas reizes gadā, 21. martā un 22. septembrī, ir vienāda garuma dienas un naktis. Līdz ar 21. marta ekvinokciju dienas sāk kļūt garākas par naktīm ziemeļu puslodē.
21. marta ekvinokcija ir astronomiskais notikums, kas iezīmē pavasara sākumu ziemeļu puslodē un rudens sākumu dienvidu puslodē. Tam ir kultūras un reliģiska nozīme daudzās sabiedrībās visā pasaulē, un tas tiek uzskatīts par svētku, atjaunošanas un izaugsmes laiku. Šeit ir visa informācija par 21. marta ekvinokciju (dienas un dienas vienlīdzība)…
Kas ir ekvinokcija?
Ekvinokcija (pazīstama arī kā ekvinokcija, ekvinokcija, ekvinokcija vai ekvinokcija) ir brīdis, kad apgaismojuma aplis iet cauri poliem Saules stariem perpendikulāri atsitoties pret ekvatoru. Tā ir situācija, kad diena un nakts ir vienādas. To atkārto divas reizes gadā – pavasara un rudens ekvinokcijā.
21. marta statuss: Ziemeļu un dienvidu puslodē Saules stari pusdienlaikā krīt 90° leņķī pret ekvatoru. Ēnas garums pie ekvatora ir nulle. No šī datuma saules stari sāk krist perpendikulāri ziemeļu puslodei. Kopš šī datuma naktis sāk būt garākas nekā dienas dienvidu puslodē. Ziemeļu puslodē notiek pretējais. Šis datums ir rudens sākums dienvidu puslodē un pavasara sākums ziemeļu puslodē. Apgaismības aplis pieskaras polam. Saule šajā datumā ir redzama abos polos. Uz Zemes dienas un nakts garums ir vienāds. Šis datums iezīmē sešu mēnešu nakts sākumu Dienvidpolā un sešu mēnešu dienas sākumu Ziemeļpolā.
23. septembra statuss: Ziemeļu un dienvidu puslodē Saules stari pusdienlaikā krīt 90° leņķī pret ekvatoru. Ēnas garums pie ekvatora ir nulle. No šī datuma saules stari sāk krist perpendikulāri dienvidu puslodei. No šī datuma dienvidu puslodē dienas sāk būt garākas nekā naktis. Ziemeļu puslodē notiek pretējais. Šis datums ir pavasara sākums dienvidu puslodē un rudens sākums ziemeļu puslodē. Apgaismības aplis pieskaras polam. Saule šajā datumā ir redzama abos polos. Diena un nakts uz Zemes ir vienādas. Šis datums iezīmē sešu mēnešu nakts sākumu Ziemeļpolā un sešu mēnešu dienas sākumu Dienvidpolā.
21. decembris: Tas ir vasaras sākums dienvidu puslodē un ziema ziemeļu puslodē.
21. marts (ekvinokcija): Diena un nakts kļūst vienādas, jo mūsu ziemeļu puslodē sākas pavasaris, dienvidu puslodē iestājas rudens.
21. jūnijs (vasaras saulgrieži): Tas ir gada laiks, kad tiek piedzīvota garākā diena un īsākā nakts. Cits nosaukums tam ir vasaras saulgrieži. Vasara sākas ziemeļu puslodē un ziema sākas dienvidu puslodē.
23. septembris (ekvinokcija): Diena un nakts kļūst vienādas. Ziemeļu puslodē vasara beidzas un sākas rudens. Dienvidu puslodē notiek pāreja uz pavasari.