Saskaņā ar KPMG sagatavoto Transporta nozares perspektīvu 2019. gada ziņojumu Turcijas transporta nozare, gatavojoties grūtajam gadam ar cerībām uz lēnu pasaules ekonomikas un tirdzniecības apjoma pieaugumu, veiks ērti 2019. gadu, pateicoties tā ģeogrāfiskajam izvietojumam un ekonomikas elastīgumam ārējā tirdzniecībā. Tomēr saskaņā ar ziņojumu nozares efektivitātes garantija, novatoriskas tehnoloģijas ātri pielāgojas.
KPMG ziņojums par Turciju, ko sagatavojusi Transporta nozares Outlook sērija, 2019. gads, parāda, ka gaidāmā ekonomikas lejupslīde visā pasaulē ietekmēs arī transporta nozari.
Saskaņā ar ziņojumu valūtas kursu svārstības un naftas cenas pēdējā periodā ir radījušas lielu spiedienu uz šo nozari. Paredzams, ka šī situācija turpināsies nākamajā periodā, ņemot vērā pašreizējo globālo nenoteiktību.
Pateicoties KPMG Turcijas transporta sektora vadītājam Yavuz Öner, Turcijas transporta un loģistikas sektoram, pateicoties tā ģeogrāfiskā stāvokļa elastībai un ekonomikas ārējai tirdzniecībai vidējā termiņā, ir priekšplānā, vienlaikus uzsverot: "Tomēr ir jāveic rūpniecības nozares pārmaiņas ilgtermiņā atbilstoši digitālo tehnoloģiju attīstībai, lai neatpaliktu no globālās konkurences," viņš sacīja. .
VALSTS PASAULĒ
- Baltijas sausās kravas kravu indekss, kas ir pasaules mēroga tirdzniecības pionieris, kopš septembra ir samazinājies.
-
Vācija atkal ir viena no lielākajām loģistikas rādītājiem, ko sagatavojusi Pasaules Banka. Vācijai seko attiecīgi Zviedrija, Beļģija, Austrija un Japāna.
Brexit efekts
- Tā kā ekonomiskā aktivitāte palēninās protekcionisma pasākumu dēļ globālajā tirdzniecībā un neskaidrību dēļ, kas rodas no Lielbritānijas izstāšanās no ES (Brexit), tirdzniecības apjoms zaudē impulsu. Šī iemesla dēļ īstermiņā visā pasaulē transporta un loģistikas nozarei rodas izaicinošs skatījums.
Jūras transporta uzņēmējdarbības modelis dažādās ostās atšķiras no klienta līdz klientam.
Nepārtraukta izaugsmes tendence, neskatoties uz pasaules ekonomikas lejupslīdi, saglabā pieprasījumu pēc gaisa transporta.
SITUĀCIJA TURCIJĀ
- Turcijas transporta un loģistikas nozare pēc pasaules mēroga krīzes perioda svārstījās. Šajā gadījumā svarīga loma ir ģeopolitiskajai attīstībai un tirdzniecības partneru ekonomikai.
Pasaules Bankas publicētie dati par 160 loģistikas rādītājiem loģistikas jomā “The Logistics Performance Index” (LPI) 2018 Turcija ziņojuma vērtējumā 3.15 ieņem 47. vietu. Arī 2016. gadā Turcija bija 34. sarakstā.
Sakarā ar valūtas kursu pieaugumu pēdējos gados strauji palielinājies nozares parādu slogs. Tomēr nozares parādu slogs nav pārāk augsts salīdzinājumā ar 7,7 daļu IKP.
Paātrinoties parādu nastai, ievērojami palielinājās nozares nenesošo aizdevumu apjoms, it īpaši 2018. gadā. Turcijas banku sektora NPL bilance, kas rodas pārvadājumu un uzglabāšanas nozarē, 2018. gadā palielinājās par 58,6 procentiem un sasniedza 2,8 miljardus TL.
Lai gan NPL bilance turpina pieaugt no 2019 janvāra, NPL attiecība ir vadāma ar 2,5 procentiem.
Ārvalstu procenti turpinās
- Neskatoties uz pēdējo gadu vājo sniegumu, ārvalstu investoru interese šajā nozarē turpinās. 4,7 miljardu dolāru ārvalstu investīciju ieplūde šajā sektorā pēdējā 5 gadā, 15 miljardu dolāram pēdējā 7,1 gadā.
Jūras transports palielinājās
- Jūras transporta pārvadājumos pēdējos 15 gados Turcija ir palielinājusi savu daļu gan eksportā, gan importā. No otras puses, redzams, ka autotransports samazinās. Importa jomā nozīmīga vieta ir jēlnaftas un dabasgāzes transportēšanai pa cauruļvadiem. Kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu joprojām ir ārkārtīgi maza daļa gan eksportā, gan importā.
Autotransporta jomā pēdējos 16 gados ir panākti ievērojami kvalitātes uzlabojumi, kas ir visvēlamākie iekšzemes pasažieru un kravas pārvadājumos. Laikā no 2003. līdz 2018. gadam kopējais šoseju garums pieauga no 63 tūkstošiem 244 km līdz 67 tūkstošiem 891 km, dalīto ceļu garums palielinājās vairāk nekā 5 reizes, un šosejas garums palielinājās no 753 km līdz 2 717 km.
Jūras pārvadājumu eksporta daļa, kas 2002. gadā bija 47,2 procenti, pieauga līdz 2018 procentiem 62,8. gadā. Tajā pašā periodā pa jūru pārvadāto importu īpatsvars palielinājās no 46 procentiem līdz 59,6 procentiem. Kopējais pārkrauto kravu apjoms, kas 2003. gadā bija 190 miljoni tonnu, 2018. gada beigās sasniedza 460 miljonus tonnu.
Ar gaisa transportu pārvadāto kravu apjoms palielinājās no mazāk nekā 2002 miljona tonnu 2003.-1. Gadā līdz 2018 miljoniem tonnu 3,8. gadā.
Pasažieru skaita pieaugums
- Vietējo pasažieru skaits gadā, kas 2002. gadā bija 8,7 miljoni, 2018. gadā sasniedza 112,8 miljonus, bet starptautisko pasažieru skaits palielinājās no 25,1 miljona līdz 97,2 miljoniem.
No 2003-2017 līdz 3,5 laikam palielinājās no 160,5-27,3 pārvadāto pasažieru skaits un pārsniedza 15 miljonus cilvēku, savukārt pasažieru pārvadājumi starp pilsētām samazinājās no XNUMX miljoniem cilvēku līdz XNUMX miljoniem cilvēku.
Pasažieru pārvadājumi ar ātrgaitas vilcienu (YHT) strauji attīstās, lai gan tas vēl nav vēlamajā līmenī. Lai gan YHT gada pasažieru skaits 2009. gadā bija mazāks par 1 miljonu, 2017. gada beigās tas sasniedza 7,2 miljonus.
Cauruļvads 4 dubultojās
- Dabasgāzes cauruļvada garums, kas 2002. gadā bija 4 tūkstoši 739 km, 2017. gada beigās sasniedza 14 tūkstošus 666 km. Šajā periodā pa cauruļvadu pārvadātais dabasgāzes daudzums palielinājās no 17 miljardiem sm3 līdz 56 miljardiem sm3. Lai arī jēlnaftas cauruļvads tajā pašā laika posmā nedaudz saruka, tas tika izmantots ar augstu efektivitāti un pieauga no 12,4 miljoniem tonnu līdz 36 miljoniem tonnu gadā.
Esi pirmais, kas komentē