Kas jādara atlaišanai epidēmijas laikā?

Kas jādara tiem, kuri epidēmijas laikā tika atlaisti
Kas jādara tiem, kuri epidēmijas laikā tika atlaisti

Epidēmija, kas katrā ziņā negatīvi ietekmē katru nozari, arī izraisīja diezgan daudz atlaišanas gadījumu. Darba devēji, kas mainīja atlaišanas modeli, ir atraduši izeju no šīs situācijas, pārtraucot darba līgumus ar atkāpšanos.

Tātad, ko mūsu likumi saka par to, kā izbeigt darba līgumus ar strādniekiem, kuri veido lielākās izmaksas darba dzīvē?

Mēs ar juristu Emru Avšaru, vienu no advokātu biroja Prof dibinātājiem, pārrunājām atlaišanas gaitu epidēmijas periodā.

Medības. Emre Avşar paskaidroja darba ņēmēju tiesības un to, ko var darīt saistībā ar atlaišanu: “Jo īpaši darba līgumu, kurus skārusi pašreizējā epidēmija, un uzņēmumu dēļ, kas nodara kaitējumu (!), Noslēdzot vienošanos ar darba ņēmējiem (!)“ Darbinieku virzīšana uz atdalīšanas ceļu ”(ti, piespiežot viņus atkāpties) un atlaišanas aizlieguma, Tiek novērots, ka darba ņēmēji savas tiesības nesaņem pienācīgi un pilnībā, un viņi pat nezina, kādas ir viņu tiesības. Pirmkārt, jāatzīmē, ka vārda "darba ņēmējs" juridisko definīciju var izteikt kā personu, kas strādā par atalgojumu jebkurā darbā pēc līguma. Kā mēs saprotam no juridiskās definīcijas, darbiniekam jāstrādā saskaņā ar darba līgumu.

Tomēr viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir uzskats, ka darba ņēmējiem nav līgumu. Mums jāpaziņo, ka rakstisks līgums nav obligāts, lai līgums pastāvētu. Faktiski līgums tiek izveidots, kad darbinieks sāk strādāt darba vietā. Rakstiska līguma neesamība esošo mutisko līgumu pārvērš par nenoteiktu darba līgumu. Tāpēc tai nevar atņemt tiesības, un no darba prasījumu apmaksas nevar izvairīties, pamatojoties uz to, ka nav darba līguma.

Darba ņēmējam ir dažas tiesības, kas izriet no darba devēja izbeigšanas bez pamatota vai pamatota iemesla.

  • Atvaļinājuma nauda, ​​ja ir pabeigta viena gada atlaišana
  • Paziņojuma kompensācija, ja likumā noteiktie paziņošanas nosacījumi saistībā ar darba gadu pirms atlaišanas netika izpildīti vai pienācīgi izmantoti
  • Trūkstošās algas, ja tādas ir, virsstundas, nedēļas nogales, ikgadējais atvaļinājums un AGI (minimālā iztikas pabalsts) ir jāmaksā darbiniekam pēc atlaišanas.

Tomēr gadījumā, ja uzteikums ir pamatots vai darbinieks atkāpjas no amata pēc savas gribas, darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu, uzteikuma pabalstu utt., Izņemot algas prasības. Nodevas, kas rodas, izbeidzot darba attiecības, netiek maksātas.

Pandēmijas periodā bija vērojamas dažas sūdzības par darba ņēmēju darba prasību iekasēšanu, īpaši atlaišanas aizliegumu dēļ.

Darba devēji atlaišanas aizliegumu pārvērš par labu viņiem, maksājot darbiniekiem mazāk viņu tiesības, un nodrošina viņu atlaišanu, iesniedzot atkāpšanās deklarāciju. Papildus tam atsevišķos piemēros redzams, ka darbinieki, noslēdzot vienošanos par atlaišanu, mēģina novērst viņu tiesības uz tiesvedību un brīvību meklēt tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Vēl viena zināma kļūda ir uzskats, ka tiesības pieteikties uz tiesvedību tiek atceltas pēc atlaišanas ar atkāpšanos no amata vai sakarā ar atkāpšanās līgumu. Tā ir nepareiza izpratne par praksi. Izstāšanās vai atkāpšanās līgums, kurā nav iekļauta darba ņēmēja brīva griba, neliedz darba ņēmējam izmantot savas likumīgās iespējas. Kamēr to var pierādīt šajā procesā, darbinieks var prasīt no darba devēja savas nepietiekamās prasības un citas darba prasības, izmantojot savas tiesības pieteikties tiesā.

Patiesībā, ja viņš strādā darbā, kas atbilst atjaunošanas nosacījumiem, viņš pat 1 mēneša laikā var iesniegt prasību par atkārtotu nodarbinātību. Citiem vārdiem sakot, darbinieku piespiedu atkāpšanās no amata, viņu tiesību nepietiekama samaksa un viktimizācija sakarā ar pandēmijas periodā pieņemto lēmumu aizliegt atlaišanu netiks aizsargāta nekādā veidā. Šajā gadījumā attiecīgi lemj tiesa, kurā tiks piemēroti noteikumi, kas izriet no darba devēja uzteikuma. Pastāv judikatūra, kas nosaka, ka atkāpšanās deklarācijas un atkāpšanās līgumi, kas nav parakstīti pēc brīvas gribas, nav derīgi, un darba ņēmēju tiesības tiek aizsargātas ar likumu.

Lai gan darba ņēmējiem nav iebildumu meklēt savas likumīgās tiesības, pievēršot uzmanību šīm situācijām, viņiem vienmēr ir tiesības iesūdzēt tiesā pret šo ļaunprātīgo pieeju.

Esi pirmais, kas komentē

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


*