Yaşar Rota rakstīja jaunu dzelzceļa un transporta terminoloģiju

Yaşar Rota rakstīja jauno dzelzceļa un transporta terminoloģiju: Baltajā grāmatā ir aplūkotas globālās norises transporta nozarē, nākotnes izaicinājumi un politiskās iniciatīvas, kas jāņem vērā. Transports joprojām ir galvenais ekonomikas attīstības, reģionālās un sociālās kohēzijas elements, bet arī saskaras ar jauniem izaicinājumiem.
1 - TEKSTI PAR DZELZCEĻA UN TRANSPORTA NOZARU
Pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas transporta nozarē. Šo notikumu rezultātā transporta nozare un jo īpaši dzelzceļa transports ir uzsākuši strukturālu un funkcionālu pārmaiņu procesu. Kad mēs aplūkojam galvenos tiesību aktus, kas veido un vada šīs izmaiņas infrastruktūru, mēs redzam:
Turcijas nacionālā programma acquis pieņemšanai (pēdējā 2008)
Turcijas Transporta un komunikācijas stratēģijas mērķa 2023 (2011)
Liberalizācija Dzelzceļa Transporta Likums Nr 6461 Par Turcijā (maijs 1 2013)
11. Transporta jūrniecības un komunikācijas padomes rezultāti (5-7 2013 septembris)
Dekrēts - likums 655 par Satiksmes, jūrlietu un komunikāciju ministrijas organizāciju un pienākumiem (1 2011)
10. Sākās attīstības plāna (2014-2018) periods
Visi kopīgs mērķis novērst nevienlīdzību starp transporta veidiem Turcijā, nodrošinot ieguldījumu transporta nozares zaļo un tīru vidi radīšanai, samazināt naftas izmantošanu transporta sektorā, kombinētā transporta sistēmas bruģēt ceļu uz konkurētspēju ar pasauli radot pamatu izveidei, pilsētas un kentlerara galveno transporta dzelzceļa sistēmu kā asu izmantošana.
2 - DZELZCEĻA ATKLĀŠANA UZ PRIVĀTU SEKTORU
1990s sākumā Eiropas Savienība (ES) ieviesa ierobežotu praksi attiecībā uz tirgus atvēršanu privātajam sektoram un dzelzceļa veicināšanu, vadot dzelzceļa uzņēmumus neatkarīgi no valsts un grāmatvedības nodalīšanu starp infrastruktūras pārvaldību un dzelzceļa uzņēmumiem.
ES, 29 jūlijs 1991 un Padomes Direktīva 91 / 440 / EEK uzliek pienākumu pārstrukturēt dzelzceļa sistēmu Kopienas valstīs. Direktīvas mērķi ir šādi: \ t
Dzelzceļa organizāciju pārvaldes (publiskā, privātā) brīvības nodrošināšana.
Atšķirt dzelzceļa ekspluatāciju un infrastruktūras pārvaldību.
Uzlabot organizāciju finanšu struktūras.
Nodrošināt, lai starptautiskās dzelzceļa organizācijas izmantotu dalībvalstu tīklus.
Veicināt Kopienas dzelzceļu pielāgošanos vienotā tirgus prasībām.
Palieliniet to produktivitāti. ES arī vēlas, lai dzelzceļa infrastruktūra būtu valsts rokās kā el monopols el.
Tomēr, sākot ar 2000, juridisko piesardzības pasākumu saturā ir nepieciešami vairāk inovāciju. Komisija turpina reformu procesu, kas sākās ar 91 / 440 direktīvu, kā vēl vienu soli „Pirmā dzelzceļa paketes” veidā.
2001 pieņemts 1.
Starptautiskā dzelzceļa tirgus atvēršana.
Izstrādāt vispārēju sistēmu Eiropas dzelzceļu attīstībai, izskaidrojot attiecības starp valsts un infrastruktūras pārvaldītāju, valsts un dzelzceļa uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumiem (Direktīva 2001 / 12 / EK).
Kravas pārvadājumu uzņēmumu pienākumi iegūt licences Eiropas dzelzceļa tīklā (Direktīva 2001 / 13 / EK).
Jaudas piešķiršanas un infrastruktūras cenu noteikšanas politikas definēšana (Direktīva 2001 / 14 / EK).
2004 pieņemts 2.
Kopēja pieeja dzelzceļa drošībai (Direktīva 2004 / 49 / EK).
Prasības Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu savstarpējai izmantojamībai (Direktīva 2004 / 50 / EK).
Valsts un starptautiskā kravu dzelzceļa tirgus atvēršana visā Eiropas tīklā (Direktīva 2004 / 51 / EK).
Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA) izveide (Regula (EK) 1335 / 2008, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 881 / 2004).
Tā rezultātā; Dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus tiek liberalizēts Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklā, sākot ar 15 marta 2003, līdz ar 1 janvāra 2006 un visiem kravas pārvadājumiem 1 janvārī 2007.
2007 pieņemts 3.
Konkurence par starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem (Direktīva 2007 / 58 / EK).
Izveidot vadītāju sertificēšanas procedūras (Direktīva 2007 / 59 / EK).
Ietver pasažieru pamattiesības (Regula 1371 / 2007).
1 starptautiskie pasažieru pārvadājumi tiek liberalizēti no 2010. Arī šajā paketē visiem pasažieriem, kas ceļo valsts vai starptautiskā līmenī, būs vienādas tiesības.
4.Railway Package: Kā minēts ES 2011 Baltajā grāmatā, 4.Railway Package 3 tiek izskatīts dažādās pozīcijās.
* Valsts pasažieru tirgus atvēršana: valsts dzelzceļa pasažieru tirgus atvēršana konkurencei, ieskaitot maršrutus, kas darbojas saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kā arī atvērtas piekļuves līnijas. (Direktīva 91 / 440 / EK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Regula 1370 / 2007 par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, ko sniedz ar dzelzceļa un autoceļiem.)
* Infrastruktūras pārvaldība: infrastruktūras pārvaldītājs darbojas, lai optimizētu infrastruktūras jaudas izmantošanu, un infrastruktūras pārvaldība nodrošina nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai un ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem. (Direktīva 91 / 440 / EK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Direktīvas 2011 / 14 / EK reorganizācija par dzelzceļa infrastruktūras piešķiršanu un atalgojumu).
* Savstarpēja izmantojamība un drošība: esošo administratīvo un tehnisko ierobežojumu novēršana, neraugoties uz visiem noteikumiem, jo ​​īpaši samazinot administratīvās izmaksas, paātrinot procedūras, palielinot apjomradītus ietaupījumus dzelzceļa uzņēmumiem un izveidojot vienotu pieeju drošībai un sadarbspējai, lai izvairītos no diskriminācijas. (Direktīva 2004 / 49 / EK par Kopienas dzelzceļu drošību, Direktīva 2008 / 57 / EK par Kopienas dzelzceļu sistēmu savstarpēju izmantojamību un Regula 881 / 2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA) izveidi). editing.)
ES 3 - BALTĀ GRĀMATA
Baltās grāmatas ir dokumenti, kurus ES Komisija var pārveidot par ES darbībām dažādos jautājumos; tas galvenokārt ir nākamais posms pēc zaļajām grāmatām. Ja Padome to apstiprinās, Baltā grāmata var kļūt par ES rīcības programmām, kas saistītas ar saistītām jomām.
Piemēram, lai atbalstītu intermodālo transportu, Komisijas publicētajā Baltajā grāmatā: Eiropas transporta politika „Avrupa 2010: lēmumu pieņemšanas laiks” ir kombinētais transports. Grāmatas mērķis ir atjaunot līdzsvaru starp transporta veidiem.
Komisijas politikas intermodālo kravu pārvadājumu mērķis; Tā atbalsta efektīvu preču piegādi no durvīm līdz durvīm, izmantojot integrētu transporta ķēdi, izmantojot divus vai vairākus transporta veidus. Katrs transporta veids; potenciālā jauda, ​​augsts drošības līmenis, elastīgums, zems enerģijas patēriņš, zema ietekme uz vidi.
arī; Intermodālais transports ļauj katram transporta veidam uzņemties savu lomu efektīvāku, pieejamāku un ilgtspējīgāku transporta ķēžu veidošanā.
Paredzams, ka autotransports palielināsies par 1998 procentiem starp 2010 un 50. Saskaņā ar Gēteborgas Padomes jūnija 2001 lēmumiem; Viens no Baltās grāmatas mērķiem bija atjaunot transporta veidu līdzsvaru.
Komisijas politika ar integrētu pasākumu kopumu; tā mērķis ir ierobežot autotransporta pieaugumu uz 38 procentiem. Baltā grāmata; tā mērķis ir to sasniegt, attīstot tālsatiksmes jūras, dzelzceļa un iekšzemes ūdens transportu, kas ir alternatīvas autotransportam.
Tāpēc rīcības plānos galvenā uzmanība tiks pievērsta alternatīvām autotransportam, jo ​​īpaši attiecībā uz “tālsatiksmes” pīlāru. Tas ne tikai samazinās sastrēgumus, bet arī nodrošinās ceļu satiksmes drošību un pozitīvi ietekmēs vidi.
Padome un Parlaments pieĦēma Marco Polo programmu 22 jūlijā 2003. Programmas mērķis bija palīdzēt novirzīt gaidāmo starptautisko autopārvadājumu pieaugumu uz tuvsatiksmes jūras, dzelzceļa un iekšzemes ūdens transportu. Marco Polo programmas pionieris bija izmēģinājuma izmēģinājuma darbības kombinētā transporta (PACT) programmai. Komisija 14 jūlijs 2004 ierosināja Marco Polo II, nākamo Marco Polo programmas programmu.
Eiropas Komisija publicēja savu pēdējo Balto grāmatu par 28 marta 2011. Baltā grāmata ar nosaukumu “Ceļvedis par vienotu Eiropas transporta telpu - ceļā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu transporta sistēmu” paredz, ka 2050 nodrošinās konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu transportu visā ES, kā arī samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas no nozares saskaņā ar ES vispārējām saistībām.
Baltajā grāmatā aplūkotas globālās norises transporta nozarē, nākotnes izaicinājumi un politiskās iniciatīvas, kas jāņem vērā. Transports joprojām ir galvenais ekonomikas attīstības, reģionālās un sociālās kohēzijas elements, bet arī saskaras ar jauniem izaicinājumiem.
Faktiski visām Baltās grāmatas teiktajām valstīm jāaptver transporta politika. Ņemot vērā visietekmīgāko ekonomisko krīzi pasaulē kopš 1930, nesenā pasaules ekonomikas krīze ir izraisījusi pēkšņu naftas un citu preču cenu kāpumu, kas liecina par pieaugošo nelīdzsvarotību globālo resursu izmantošanā.
Tajā pašā laikā starptautiskā sabiedrība piekrita, ka pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina krasi. Tādēļ transporta nozarei, kas ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas, ir slikta nākotne, kas, salīdzinot ar 1990, izdala vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju 2012, un tas ir galvenais trokšņa un vietējā gaisa piesārņojuma avots.
Baltajā grāmatā ir aplūkotas problēmas, kas saistītas ar būtisku transporta sistēmas maiņu, naftas atmešanas veicināšanu un modernas infrastruktūras un multimodālas mobilitātes radīšanu, ko atbalsta viedās vadības un informācijas sistēmas.
Šīs problēmas tika izvirzītas kopā ar deklarāciju un jaunu energoefektivitātes plānu, kas nodrošina ceļvedi ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni 2050. Šī ir iniciatīvas „Resursu efektivitāte” neatņemama sastāvdaļa.
Baltā grāmata tiek sagatavota sadaļā 3 kısım
* I daļa - pašreizējās tendences un nākotnes izaicinājumi: izlaist naftu: Pamatojoties uz jaunāko notikumu un pašreizējo tendenču novērtējumu, tā identificē transporta sistēmas potenciālās problēmas nākotnē. Šajā sadaļā ir izskaidrotas siltumnīcefekta gāzu emisiju robežas, kurām transportam būs jāatbilst, jo īpaši saistībā ar darbībām pret klimata pārmaiņām.
* II nodaļa - 2050 Vīzija: Integrēts, ilgtspējīgs un efektīvs mobilitātes tīkls. Šajā nodaļā ir paredzēts formulēt saprātīgu un vēlamu metodi šo problēmu risināšanai un labāku mobilitātes pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem un darbībām. Šim redzējumam ir pievienoti mērķi, kas saistīti ar nākamajai desmitgadei plānotajiem politikas pasākumiem.
III nodaļa - Stratēģija: pārmaiņu veicināšanas politika. Šī ir Baltās grāmatas funkcionālā daļa. Šajā nodaļā ir aprakstītas iniciatīvas, kas jāņem vērā nākamajā desmitgadē, lai sasniegtu I daļā noteiktos mērķus, transporta nozari nostādītu ilgtspējīgā ceļā un novērstu plaisu starp redzējumu un realitāti.
4-MULTI MODE TRANSPORTS
Mēs zinām, ka svarīga ir preču pārvadāšana īsā laikā, ekonomiski un droši, lai sasniegtu transporta veidu atlases mērķi. Šajā kontekstā neizbēgami bija izmantot vairāk nekā viena veida transportu, lai sasniegtu kravu no izcelsmes līdz galamērķim.
Šī transporta sistēma, kas ir izplatījusies ar vairāk nekā viena veida transporta integrāciju un kļūst arvien izplatītāka, izmanto multimodālā transporta, kombinētā transporta un kombinētā transporta izteiksmes.
Īpaši jāizpilda divi nosacījumi kopā pārvadājumus ES un Turcijas tika pieņemti vadībā-off, kas saistīti eksperti. Pirmais no šiem nosacījumiem - transports, autotransporta līdzekļi, vilcieni, liellaivas, kuģi un lidaparāti, tostarp vismaz divi transportlīdzekļi, otrs ir jāpārvadā vienības slodzē.
Faktiski multimodālais transports ir vispārējs jēdziens, kas ietver vairākveidu pārvadājumus un kombinēto transportu. Kombinētais transports ir īpašs starpsektoru transporta gadījums.
Lai labāk izprastu un izskaidrotu kombinēto transportu, vispārpieņemtās definīcijas ir:
• Multimodālais transports: tas tiek piešķirts tā transporta veida vispārējam nosaukumam, kurā kravu pārvadājumus veic ar diviem vai vairākiem transporta veidiem.
• Intermodālie pārvadājumi; To definē kā tādu preču transportēšanu, kas jāpārvadā kā vienības (konteineri, mijmaiņas korpusi, piekabes) un to pārvadāšana kā viena un tā pati kravas vienība visā transporta ķēdē (dažāda veida pārvadājumi).
• Kombinētais transports: to definē kā lielāko daļu no transporta ķēdes starpnozaru pārvadājumos pa dzelzceļu vai iekšzemes ūdensceļiem vai pa jūru, un sākuma un beigu kājas tiek veidotas pēc iespējas īsākā ceļa posmā. ES nosaka ierobežojumu galvenajai transporta zonai, ka dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu vai jūras transporta līnijai ir jāpārsniedz 100 kilometri kā lidojuma attālums.
Iepriekš aprakstītais kombinētais transports ir ļoti racionāls transporta veidu ķēde, kurā transporta veidus parasti izmanto, ja tie ir tehniski un ekonomiski visefektīvākie.
Šajā kontekstā tiek nodrošināta gan efektīva transportēšana, gan iespēja novērst traucējumus sistēmas bilancē. Faktiski kombinētā transporta mērķis ir novirzīt lielo autotransporta daļu uz dzelzceļu vai jūras / iekšzemes ūdensceļiem.